CERN Baltijas valstu konferencē zinātnieki apspriedīs jaunākos pētījumus daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās

Eksperimentālā augstas enerģijas daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas ir vieni no prominentākajiem zinātnes virzieniem pasaulē. Saturiski konferencē iecerēts aptvert visu jomu – fizikas, inženierzinātņu, skaitļošanas tehnoloģiju, pētniecības, industrijas, lēmumpieņemšanas procesa – spektru, kurā Latvija, Lietuva un Igaunija sadarbojas ar CERN. Tur attīstītās arī nozīmīgas jaunas tehnoloģijas medicīnā – diagnostikā un vēža ārstēšanā –, tāpēc konferencē tiks apspriesta sadarbība ar CERN arī šajā kontekstā. 

Pirmajā dienā uzrunas teiks RTU rektors Tālis Juhna, visu trīs valstu izpildvaras un CERN pārstāvji, un pēc tam referāti un diskusijas būs veltīti Baltijas valstu industrijas sadarbībai ar CERN. Uzrunu teiks arī Latvijas uzņēmējdarbības koordinatore (Industrial Liaison Officer – ILO) CERN Alise Pīka-Ozola. Sadarbība ar CERN ir nozīmīga Baltijas valstu uzņēmējiem, kuri piedāvā vietējās izcelsmes preces un pakalpojumus, jo viņiem ir iespēja piedalīties CERN organizētajos iepirkumos, paaugstināt uzņēmuma pētniecības un attīstības (Research and development – R&D) kapacitāti, strādājot ar vienu no nozīmīgākajām zinātnes laboratorijām pasaulē. ILO uzdevums ir gan koordinēt CERN un uzņēmumu sadarbību, gan atbalstīt Latvijas inovatīvu uzņēmumu iespējas ciešāk sadarboties ar CERN tehnoloģiju pārneses jomā.

Konferences otrā diena, 10. oktobris, būs veltīta fizikai – gan teorētiskajiem pētījumiem, gan eksperimentālajiem mērījumiem, gan arī jautājumiem par detektoru darbu un to pilnveidi. Šajā dienā referātus lasīs arī RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopējās doktorantūras programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» studenti Valts Krūmiņš (LU), kurš strādā antiūdeņraža eksperimentā AEgIS, kura mērķis – brīvās krišanas paātrinājuma mērījumi, izmantojot antiūdeņradi, kā arī Andris Potrebko (RTU), kurš strādā CMS eksperimentā, un tā mērķis, savukārt, ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.

Savukārt trešajā dienā dominēs medicīnas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jautājumi. Prezentācijas par saviem pētījumiem, kā arī CERN piedāvātajām tehnoloģijām un inovatīvajām metodēm efektīvākai vēža ārstēšanai dalīsies doktorants Kristaps Paļskis (RTU) un LU jaunais zinātnieks Edgars Mamis. Savukārt RTU zinātnieku grupa prezentēs kopā ar starptautiskajiem partneriem radīto inovāciju – pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā izgatavotu jeb 3D tehnoloģijā izdrukātu daļiņu paātrinātāja komponentes prototipu, kas paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā.

Konferencē būs iespējams arī iepazīties ar jauno doktorantu un citu studiju līmeņu studentu veikumu – Antra Gaile, Conrado Munoz Diaz un Dace Osīte prezentēs stenda referātus par savu pētniecību, darbojoties CMS eksperimentā, savukārt Luca Piacentini, Lazar Nikitovič, Viesturs  Lācis un Dainis Irbe – par daļiņu paātrinātājiem.

«Konference demonstrē daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju zinātnes izaugsmi Baltijā, īpaši Latvijā, jo mēs dažos gados, pateicoties arī Latvijas valdības aktīvam atbalstam, esam audzējuši savu kapacitāti šajā zinātnes virzienā un kāpinājuši CERN strādājošo Latvijas zinātnieku skaitu. Prieks par mūsu jauno paaudzi – studentiem un skolēniem, kuri savus zinātniskos darbus izstrādā ar CERN saistītās jomās, jo tā aug jaunie zinātnieki, kuri nākotnē nodrošinās Latvijas sadarbību ar CERN,» saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis. 

Kopš 2021. gada 2. augusta Latvija ir CERN asociētā dalībvalsts, un Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka tuvāko gadu laikā valstij jākļūst par pilntiesīgu CERN dalībvalsti. Tas zinātniekiem, studentiem un uzņēmējiem pavērs vēl plašākas iespējas sadarbībai ar CERN, un Latvija kļūs arī par pilntiesīgu globālās daļiņu fizikas saimes locekli un jaunu zinātnes virzienu veidotāju. 

Lai īstenotu šo mērķi, jau vairākus gadus darbojas valsts pētījumu programma «Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», stiprinot Latvijas zinātnisko kopienu un pētniecisko kapacitāti augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā. K. Dreimanis akcentē, ka liela loma zinātniskās kapacitātes stiprināšanai ir arī RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta izveidei, jo institūts ir uzņēmies vadošo lomu attiecīgā zinātnes virziena attīstībai Latvijā, veicinot augstskolu un zinātnisko institūtu savstarpējo kooperāciju un sadarbību ar CERN. 

Baltijas valstu integrācija CERN tiek skatīta plašākā – visas Baltijas – mērogā, tāpēc jau 2018. gadā tika nodibināta CERN Baltijas grupa, kuras mērķis ir koordinēt darbu starp Baltijas valstīm un CERN. Patlaban visas Baltijas valstis CERN ir asociēto dalībvalstu statusā, taču ir sākušas ceļu uz pilntiesīgu dalību šajā Eiropas nozīmīgākajā zinātniskajā centrā. 

Konferenci rīko CERN Baltijas grupa. Pirmā CERN Baltijas valstu konference, ko organizēja Igaunija, notika 2021. gadā, un tā parādīja, ka Baltijas valstu universitātes un zinātniskās institūcijas spēj strādāt partnerībā ar CERN ne tikai CERN Baltijas grupas sastāvā, bet daudz plašākā veidolā. Otrā konference norisinājās Lietuvā, savukārt Latvijai ir pienākusi kārta organizēt trešo konferenci, kuru rīko RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs sadarbībā ar CERN Nacionālo kontaktpunktu Latvijā.