Premjere Evika Siliņa: RTU rāda priekšzīmi pētniecības un industrijas sadarbībā

Apmeklējot RTU laboratorijas, iepazīstoties ar aktuāliem pētījumiem un nozīmīgiem attīstības plāniem, kas paredz sekmēt izcilību globālās sabiedrības un tautsaimniecības izaugsmei nozīmīgās jomās, E. Siliņa norāda, ka RTU var pamatoti lepoties ar izcilu pētniecību, inovācijām un zinātnes sasniegumu iedzīvināšanu praksē.

«RTU uzstādījusi labi saprotamu un pareizu mērķi – kļūt par vienu no 500 pasaules labākajām universitātēm. Tāpēc universitātē studijas notiek kopā ar pētniecību, un ļoti būtiska ir RTU īstenotā ciešā sadarbība ar privāto sektoru – uzņēmumiem un jaunuzņēmumu ekosistēmu. Valdības uzdevums ir atbalstīt universitātes un mūsu talantus – 2024. gada budžetā ir palielināts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, piešķirti līdzekļi jaunuzņēmumu ekosistēmai un STEM izglītības stiprināšanai. Svarīgi, lai pēc iespējas plašāk ar mūsu universitātēm sadarbotos lielie valsts kapitāla uzņēmumi, kā arī mēs rastu jaunus risinājumus Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei, un turpmākiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Ja zinātne un industrija attīstīsies savstarpējā mijiedarbībā, tad mūsu jaunie talanti dzīvos un strādās Latvijā,» pauž E. Siliņa.

Nepieciešamību attīstīt ciešāku zinātnes universitāšu un industrijas sadarbību apliecina arī RTU rektors Tālis Juhna. Viņš īpaši norāda uz vajadzību sekmēt cilvēkkapitāla attīstību. Vairāk doktorantu, tai skaitā industriālo doktorantu būs ieguvums gan zinātnei, gan augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībai, proti, izcilie inženieri un augsto tehnoloģiju speciālisti, strādājot uzņēmumu pētniecības un attīstības nodaļās spēcinās Latvijas tehnoloģisko izaugsmi. Tāpat nepieciešams valsts atbalsts, lai inovāciju un zinātņietilpīgu uzņēmumu attīstībā investētu ārvalstu uzņēmumi. 

«Investīciju vides pievilcību nosaka talantu pieejamība, intelektuālā īpašuma pārnese, jaunu uzņēmumu veidošanas potenciāls, kā arī tirgus potenciāls, piemēram, nodokļu vide utt. Pirmos trīs mēs varam nodrošināt. Zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbības procesā universitāti veidojam kā inovāciju centru,» saka T. Juhna. Taču valsts līdzdalība būtu nepieciešama kritiskās infrastruktūras izveidei, piemēram, Latvijā šobrīd ir priekšnosacījumi mikročipu tehnoloģiju attīstībai – Latvijas zinātnieku veikums silīcija fotonikas čipu attīstībā, tajā skaitā vairāki pasaules rekordi datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās ir piesaistījis gan pasaules zinātnes, gan uzņēmējdarbības vides interesi, kas būtu gatavi investēt Latvijā. Taču ārvalstu investori sagaida valsts līdzdalību, apliecinot šīs jomas nozīmību tautsaimniecības attīstībā. Lai Latvijā sāktu mikročipu industrijas attīstību, nepieciešama čipu testēšanas un dizainēšanas laboratorijas izveide. Investīcijas tajā lēšamas ap 20 milj. eiro apmērā. Secīgs turpinājums būtu mikročipu iepakošanas un arī prototipēšanas centra izveide. Pakāpeniski vairojot augsti izglītotu speciālistu skaitu, būtu radītas zināšanas un tehnoloģiskais pamats mikročipu ražošanai Latvijā.

RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes tenūrprofesors Oskars Ozoliņš premjerei stāsta, ka fotonikas mikročipi nodrošina ātrāku informācijas apriti ar mazāku enerģijas patēriņu, kas ir vitāli būtiski liela apjoma datu pārraidē un apstrādē, piemēram, mākslīgā intelekta risinājumos. Savukārt RTU inovāciju prorektore Liene Briede stāsta, ka tirgus prognozes rāda strauji augošu nozari, kas globāli sasniegs pat vienu triljonu USD gadā. 

Apmeklējot RTU, premjere viesojas Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, kur profesors Sandis Spolītis un vadošais pētnieks Toms Salgals iepazīstina gan ar zinātnieku pētījumiem mikročipu, gan citās jomās, tajā skaitā pētījumiem aizsardzības nozares vajadzībām. 

Savukārt RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā profesors Andris Šutka premjeri ievada ūdeņraža un triboelektroenerģētikas pētījumos. Ūdeņraža pētījumir ir vēl viens virziens, kur RTU attīsta zinātnisko ekselenci ar augstu pievienoto vērtību nākotnes tautsaimniecībai. Savukārt trešā izcilības iniciatīva saistīta ar inovatīvu daļiņu terapijas centra izveidi Baltijā, kur varētu veikt pētījumus, kā ar CERN raksturīgajām paātrinātāju tehnoloģijā ārstēt līdz šim grūti dziedināmas onkoloģiskās slimības. Ar šo ieceri un ieguvumiem gan zinātnei, gan medicīnai premjeri iepazīstina RTU MLĶF Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis.

Apmeklējot studentu pilsētiņu Ķīpsalā, E. Siliņa apmeklē arī Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratoriju, ar kuras plašo iekārtu klāstu, kas paredzēts gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai, gan pētījumiem un iespējamām viņu iepazīstina laboratorijas vadītāja profesore Inga Dāboliņa. Savukārt RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Kaļinka demonstrē ar 3D mērījumu palīdzību tapušo Ķīpsalas studentu pilsētiņas «dvīni» un rāda RTU zinātnieku ieguldījumu, 2022. gada vasarā Ukrainā veicot kultūras mantojuma objektu trīsdimensionālo skenēšanu, fiksējot bojājumus un iegūstot datus, lai varētu plānot karadarbībā cietušo kultūras pieminekļu nostiprināšanu un atjaunošanu. Digitālo dvīņu tehnoloģijas ir izmantojamas arī valsts un civilās aizsardzības vajadzībām, piebilst asociētais profesors. 

Potenciāls izmantošanai civilajā aizsardzībā ir arī RTU studenta Kārļa Bērziņa un RTU Rīgas Biznesa skolas studenta Toma Rožkalna radītajam zemūdens dronam. K. Bērziņš premjerei stāsta, ka ar dronu var veikt gan apsekošanas, gan meklēšanas operācijas Latvijas klimatiskajos apstākļos. Zinātnieku, uzņēmēju un robotikas entuziastu sadarbībā Latvijā sāk attīstīt ūdens robotiku. 

E. Siliņas vizītē RTU piedalījās arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš, LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, «5G Techritory» direktors Neils Kalniņš, kā arī premjeres biroja pārstāvji.