Pirms 75 gadiem – 1946. gada 7. februārī – Latvijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis parakstīja lēmumu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu akadēmijas (LPSR ZA) dibināšanu. Ar šo lēmumu tika iecelti arī pirmie 13 ZA īstenie locekļi (valodnieka akadēmiķa J. Endzelīna radīts termins) jeb akadēmiķi un pieci korespondētājlocekļi.
1946. gada 14. februārī Ministru padomes (tagad – Ministru kabineta) ēkā, Brīvības ielā 36, notika pirmā ZA pilnsapulce. Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja agronomu un lopkopības speciālistu, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventu (1907), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (1934) Pauli Lejiņu (1883–1959). ZA prezidenta amatā P. Lejiņš bija no 1946. līdz 1951. gadam. Līdzās P. Lejiņam pirmo akadēmiķu skaitā no RPI absolventu saimes tika ievēlēti arī: Arhitektūras nodaļas absolvents (1907) arhitekts Arturs Krūmiņš (1879–1969), Ķīmijas nodaļas absolvents (1916) mežzinātnieks Arvīds Kalniņš (1894–1981), Ķīmijas nodaļas absolvents (1910) purvu pētnieks Pēteris Nomals (1876–1949).
Pirmo ZA prezidentu Pauli Lejiņu Jānis Stradiņš raksturojis: «P. Lejiņa izvēle par prezidentu bija veiksmīga – pieredzes bagāts, ar autoritāti, demokrātiska sabiedriska darbinieka reputāciju, vēlēšanos veikt kaut ko Latvijas apstākļiem jaunu, nebijušu, korekts, taktisks, pietiekami izlēmīgs, reprezentatīvs izskatā un stājā.»
Runājot par LZA pirmsākumiem akadēmiķis J. Stradiņš 2016. gada 16. februārī uzrunā, kas veltīta LZA 70 gadu jubilejai, teica: «Dažas tautas zinātņu akadēmijas iezīmes var saskatīt Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, kas dibināta 1869. gadā un kuras biedru skaitā minami, piemēram, Fricis Brīvzemnieks, Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs .. Uz tās pamata 1932. gadā profesors Pēteris Šmits kopā ar Jāni Endzelīnu un Ludvigu Adamoviču organizēja privātu zinātņu akadēmiju Rīgas Latviešu biedrības paspārnē – Latviešu Zinātņu komiteju jeb Academia Scientiarum Latviensis.»
Ar mūsu augstskolas vārdu saistīta arī LZA ēka Akadēmijas laukumā 1, tās arhitektu vidū ir divi RPI mācībspēki – Osvalds Tīlmanis (1900–1980; arī RTU ēkas Kaļķu ielā 1 arhitekts) un Vaidelotis Apsītis (1921–2007). Ēka Akadēmijas laukumā 1, kas sākotnēji projektēta kā Kolhoznieku nams un Latvijas PSR ZA rīcībā nodota 1960. gadā, tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Tās augstums ir nedaudz vairāk par 100 metriem (salīdzinājumam: Brīvības piemineklis ir 42 metrus augsts), ēkai ir 21 stāvs.
75 gadu laikā ZA vadījuši 10 prezidenti, viņu vidū vairāki cieši saistīti ar RPI/RTU: Aleksandrs Mālmeisters (1911–1996) – LPSR ZA prezidents (1970–1984), RPI rektors (1961–1963); Jānis Stradiņš (1933–2019) – LZA prezidents (1998–2004), RTU Goda biedrs (2000); Juris Ekmanis (1941–2016) – LZA prezidents (2004–2012), RTU Goda doktors (2002) un pašreizējais LZA prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš, RTU Goda doktors (2007).
Mūsdienās LZA akadēmiķu, korespondētājlocekļu un Goda locekļu vidū ir vairāki desmiti RTU zinātnieku.
