Pirms 160 gadiem – 1863. gada 26. jūlijā – Rozulas pagasta «Pīpēnu» mājās zemnieka Jāņa Valdena un viņa sievas Annas ģimenē dzimis 13. bērns, vēlāk izcilais ķīmiķis un Rīgas Politehniskā institūta (RPI) rektors Pauls Valdens (Paul Walden; 1863–1957).
P. Valdens absolvējis Rīgas Politehnikumu (RP; 1889), ieguvis zinātnes doktora grādu ķīmijā (1899), bijis RP / RPI docētājs, profesors (1888–1919), Ķīmijas nodaļas ilggadējs dekāns (1906–1916). 1900. gadā piedalījies RPI Ķīmijas fakultātes ēkas Puškina (tagad – Kronvalda) bulvārī 4 projektēšanā, šajā ēkā iekārtojis Austrumeiropā pirmo fizikālās ķīmijas laboratoriju. Divas reizes bijis RPI rektora amatā (1902–1906; 1917–1919), vadot augstskolu laikā, kad notika studentu nemieri un kad Pirmā pasaules kara apstākļos RPI bija evakuēts uz Maskavu. Pateicoties rektoram P. Valdenam, ievērojamākie RPI mācībspēki un daļa inventāra vēlāk atgriezās Rīgā.
1919. gadā P. Valdens emigrēja uz Vāciju, bija docētājs Rostokas, vēlāk – Tībingenes Universitātē. P. Valdens bija vairāku zinātņu akadēmiju īstenais loceklis (akadēmiķis) un Goda loceklis. Izmantojot sava skolotāja, Rīgā dzimušā pasaulslavenā ķīmiķa, vienīgā Latvijā dzimušā un strādājušā Nobela prēmijas laureāta (1909), RP profesora (1881–1887) Vilhelma Ostvalda (Wilhelm Ostwald; 1853–1932) fizikālās ķīmijas metodes organiskajā ķīmijā, P. Valdens kļuva par fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicēju un izveidoja divas jaunas apakšnozares – dinamisko stereoķīmiju (t. s. Valdena apgriezenība jeb optiskā inversija, autoracemizācija, atomu telpiskā novietojuma noskaidrošana organiskajās molekulās), kas ievērojami paātrināja teorētisko priekšstatu attīstību par ķīmisko reakciju mehānismiem, un neūdens šķīdumu elektroķīmiju (atklājis ~ 50 jonizējošu neūdens šķīdinātāju). Kopš 1913. gada P. Valdena kandidatūra vismaz septiņas reizes virzīta Nobela prēmijai, un, kā uzskatīja akadēmiķis Jānis Stradiņš (1933– 2019), 1914. gadā viņš būtu to saņēmis, ja nebūtu sācies karš.
P. Valdens mūžībā devās 92 gadu vecumā 1957. gada 22. janvārī Vācijā, Gammertingenē.
2011. gadā P. Valdenam piešķirta Amerikas Ķīmijas biedrības plakete «Citation for Chemical Breakthrough Award» (Ķīmiķu domāšanas pavērsiena citējuma balva) par Valdena apgriezenības atklāšanu 1896. gadā.
2011. gadā P. Valdens ievēlēts par RTU Goda biedru (post mortem). 2013. gadā 14. maijā, atzīmējot P. Valdena 150. jubileju, klajā laista «Latvijas Pasta» izdotā izcilajam ķīmiķim veltītā pastmarka un aploksne. Savukārt 26. jūlijā, klātesot P. Valdena mazdēlam emeritētajam profesoram Erkki Hollo (Somija), RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā – starp Ķīpsalas ielu un Zunda krastmalu – atklāta Paula Valdena vārda nosauktā iela.
Vērtējot pēc zinātniskās citējamības un biežās pieminēšanas enciklopēdijās un mācību grāmatās, vēl šodien P. Valdenu var uzskatīt par izcilāko latviešu izcelsmes zinātnieku.
Vairāk informācijas: Jānis Stradiņš «Pauls Valdens – zinātnieks, rektors, latvietis» (publikācija RTU zinātniskajā žurnālā «Humanitārās un sociālās zinātnes. Zinātņu un augstskolu vēsture», Nr. 21, 2013, 23.–28. lpp.).
