Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte
Parādīt izvēlni
Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte

Nolikumi

Nolikums par Valdena medaļas piešķiršanu

 Nolikums par Paula Valdena piemiņas medaļas piešķiršanu

 

Apstiprināts ar  2023. gada 13. aprīlis

MLĶF domes sēdes lēmumu 

(protokols Nr.149)

1. Mērķis

1.1.      Saglabāt izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņu.

1.2.      Godināt izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus.

1.3.      Popularizēt sasniegumus minētajās zinātņu nozarēs Latvijā un ārpus tās.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1.      Paula Valdena piemiņas medaļu piešķir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) ar tās domes lēmumu vienu reizi divos gados.

1.3.      Saimnieciskos izdevumus, kas saistīti ar medaļu izgatavošanu un pasniegšanu, apmaksā no MLĶF centralizētajiem līdzekļiem.

3. Medaļas pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvs un darbības principi

Pretendentus MLĶF domei apstiprināšanai izvirza speciāli dibināta Paula Valdena piemiņas medaļas pretendentu vērtēšanas Komisija.

Pretendentu izvērtēšanai izveidotās Komisijas priekšsēdētājs ir fakultātes dekāns un tajā ietilpst viņa vietnieki, kā arī pa vienam pārstāvim no fakultātes katra institūta.

Komisijas sastāvu apstiprina MLĶF dome.

Komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās dalībnieku.

Komisijas dalībnieki pirmajā sēdē no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl sekretāru.

Komisijas sēdes un tajās veicamie balsojumi var notikt gan klātienē, gan attālināti, tās tiek protokolētas un protokolus paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

Komisija izsludina konkursu par Paula Valdena piemiņas medaļas piešķiršanu, publicējot informāciju masu informācijas līdzekļos.

Konkursa pieteikumu iesniegšanas veidi, adresējot “Paula Valdena piemiņas medaļas pretendentu vērtēšanas komisijai”:

elektroniski, nosūtot to uz RTU MLĶF oficiālo e-pasta adresi , ja pieteikuma parakstīšanai ir lietots drošs elektroniskais paraksts;

papīra formātā RTU MLĶF dekanātā Paula Valdena ielā 3 – 269. kab., Rīga, LV-1048.

4. Pretendentu izvirzīšanas kritēriji un pieteikšanās kārtība

Medaļas saņemšanai var tikt izvirzīti starptautiski atzīti ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, materiālzinātnes zinātnieki un šo jomu vēstures pētnieki, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijā minētajās jomās.

Piesakoties konkursam, jāiesniedz pretendenta Curriculum Vitae un pieteikums ar pamatojumu, ko atbalstījis vismaz viens no:

zinātniskā un/vai izglītības institūcija;

valsts vai sabiedriskā organizācija;

vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis ar zinātņu doktora grādu;

LZA īstenais loceklis.

5. Pretendentu vērtēšanas kārtība

5.1.      Komisija izvirzītos pretendentus vērtē savā sēdē un katrs Komisijas dalībnieks izsaka savu attieksmi (par vai pret), anonīmi balsojot par katru no kandidātiem.

5.2.      Komisijas dalībnieku vērtējumus apkopo un tālāk MLĶF domei virza ne vairāk kā trīs kandidātus, kuri ir ieguvuši balsu (par) vairākumu. Ja vairāk nekā trijiem pretendentiem ir vienāds (par) balsu skaits, tad izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

5.3.      Paziņojumu par Komisijas izvirzītajiem pretendentiem Komisija iesniedz MLĶF domei vismaz desmit darba dienas pirms domes sēdes, kurā tiek lemts par medaļas piešķiršanu.

5.4.      MLĶF dome, atkarībā no pretendentu veikuma nozīmības, pieņem lēmumu par apbalvojamo skaitu.

6. Medaļas pasniegšanas kārtība

6.1.      Par medaļas laureātiem MLĶF dome paziņo masu informācijas līdzekļos pirms medaļas pasniegšanas sarīkojuma.

6.2.      Medaļas un apliecības laureātiem pasniedz zinātnisko konferenču laikā vai citos svinīgos sarīkojumos.

 

Prof. M.Turks

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes domes priekšsēdētājs

 

Prakses nolikums 
Rīgas Tehniskās universitātes

PRAKSES NOLIKUMS

akadēmiskajām bakalauru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un
“Materiālu inženierija”,
un maģistru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un
“Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”

Pieņemts pamatojoties uz RTU Senāta lēmumu (28.01.2019., protokols Nr.626)
“Par prakses organizēšanas kārtību RTU”

I Vispārīgie noteikumi

1. Prakses nolikums nosaka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas
tehnoloģijas fakultātes (MLĶF) akadēmisko bakalauru studiju programmu „Ķīmija un
ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālu inženierija”, un akadēmisko maģistru studiju
programmu „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”
studiju prakses norises kārtību.

2. Nolikumā lietotie termini:
Prakse – akadēmisko bakalauru studiju programmu „Ķīmija un ķīmijas
tehnoloģija” un “Materiālu inženierija”, un maģistru studiju programmu „Ķīmija un
ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas” sastāvdaļa, kuras
mērķis ir profesionālā vidē pilnveidot studējošā profesionālās prasmes un kompetences,
kā arī nostiprināt un papildināt viņa zināšanas atbilstoši ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas
un materiālzinātnes nozaru profesiju prasībām;
Prakses metodiskie norādījumi – studiju programmas dokuments, kur
aprakstīta prakses norise un saturs. Tie apraksta prakses mērķus un uzdevumus, datu
iegūšanas un analīzes metodes atbilstoši prakses studiju kursa aprakstam, kā arī
plānojumu, vērtēšanas kārtību un prasības prakses atskaitei;
Prakses vieta – ar ķīmiskajiem vai materiālu apstrādes procesiem saistīta
organizācija (uzņēmums, iestāde, laboratorija, struktūrvienība, u.c.), kurā norisinās
prakse un kurā profesionālā vidē iespējams pilnveidot studējošā profesionālās prasmes
un kompetences;
Prakses organizators – MLĶF dekāna vietnieks mācību darbā, kurš atbild par
prakses vietu saraksta izveidi un studentu sadales pa prakses vietām organizēšanu;
Prakses koordinators – par prakses studiju kursu atbildīgais mācībspēks, kurš
atbild par trīspusējo prakses līgumu slēgšanu ar prakses vietu, prakses uzdevumu
sastādīšanu un saskaņošanu, prakses plānošanu, nodrošināšanu un uzraudzību;
Prakses vadītājs – prakses vietas nozīmēts darbinieks, kuram ir augstākā
izglītība atbilstošajā jomā un darba pieredze attiecīgajā nozarē, kā arī, sertifikāts
attiecīgajā jomā, ja to paredz Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.
Prakses atskaites recenzents – ar dekāna rīkojumu nozīmēts MLĶF darbinieks
un nozares eksperts, kurš iepazīstas ar prakses atskaiti un veic tās novērtēšanu.

3. Prakses apjoms tiek noteikts kredītpunktos (KP), un prakses 1 KP atbilst vienai
pilnai 40 stundu darba nedēļai.

II Prakses organizēšana

4. Studiju praksi īsteno atbilstoši prakses metodiskajiem norādījumiem, kurus
izstrādā un apstiprina attiecīgā studiju virziena „Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un
biotehnoloģija” vai “Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” komisijas.

5. Praksi individuāli katram studējošajam vada par prakses studiju kursu
atbildīgais mācībspēks un prakses vadītājs.

6. Prakses vietas studējošajiem, atbilstoši studiju programmas prasībām,
nodrošina MLĶF. Studējošie prakses vietu var izvēlēties arī patstāvīgi, to saskaņojot ar
prakses organizatoru.

7. Konsultācijas par profesionālās karjeras veidošanu un prakšu iespējām
studējošiem sniedz prakses organizators un prakses koordinators.

8. MLĶF ar prakses vietu un studējošo slēdz trīspusēju līgumu, kurā paredzēti visu
pušu pienākumi, tiesības un atbildība. Ja prakse noris kādā no RTU struktūrvienībām,
prakses līgums netiek slēgts, bet studējošo praksē norīko ar MLĶF dekāna rīkojumu,
tajā norādot prakses termiņu, prakses vietas nosaukumu un studējošā prakses
koordinatoru. Ja prakses vieta neatrodas Latvijā vai studējošais ir ārvalstu pilsonis, tiek
slēgts trīspusējs līgums angļu valodā.

III Prakses vērtēšana

9. Prakses noslēgumā studējošais iesniedz sekojošus dokumentus prakses
koordinatoram:
9.1. Prakses atskaiti, kas sagatavota saskaņā ar prakses nolikumā un metodiskajos
norādījumos noteiktajām prasībām, iekļaujot tajā arī prakses laikā veikto uzdevumu
aprakstus;
9.2. Prakses vadītāja atsauksmi par studējošā darbu prakses laikā:
9.2.1.Rakstiska atsauksme tiek sagatavota divos eksemplāros: vienu eksemplāru
studējošais iesniedz RTU prakses koordinatoram kopā ar prakses atskaiti, bet otrs
eksemplārs paliek studējošajam;
9.2.2. Atsauksmi var iesniegt kā e-dokumentu, parakstītu ar drošu elektronisko
parakstu;
9.2.3. Ja prakses vieta nav Latvijā, atsauksmei par praksi jābūt angļu valodā.

10. Prakses koordinators ar savu parakstu apliecina prakses atskaites atbilstību šajā
prakses nolikumā un attiecīgās programmas prakses metodiskajos norādījumos
noteiktajām prasībām.

11. Atskaites aizstāvēšana notiek publiski, saskaņā ar šajā prakses nolikumā un
attiecīgās prakses metodiskajos norādījumos noteiktajām prasībām.

12. Dekāns pēc prakses studiju kursa atbildīgā mācībspēka ieteikuma nozīmē
prakses vērtēšanas komisiju vismaz 3 (trīs) cilvēku sastāvā, prakses atskaites
recenzentu un prakses aizstāvēšanas datumu. Komisijā ir iekļaujami MLĶF
akadēmiskā personāla pārstāvji, kuri pārzin atbilstošās prakses tematisko jomu.
Komisijā ieteicams iekļaut arī kādu no prakses vietas pārstāvjiem, nodrošinot MLĶF
akadēmiskā personāla pārstāvju vairākumu.

13. Studējošā paveikto prakses mērķu un uzdevumu izpildē vērtē ar atzīmi 10
(desmit) ballu skalā.

14. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Prakses atskaites un komisijas sēdes
protokols tiek glabātas par prakses studiju kursu atbildīgajā struktūrvienībā līdz
studējošā eksmatrikulācijai.

IV Prakses norisē iesaistīto pušu tiesības un pienākumi

15. Prakses organizatora pienākumi:
15.1. piedāvāt studējošajiem prakses vietas vismaz 2 (divus) mēnešus pirms prakses
sākuma, organizēt prakses intervijas;
15.2. organizēt studējošo sadali pa prakses vietām;
15.3. pārraudzīt prakšu norisi un par prakses studiju kursu atbildīgā mācībspēka darbu.

16. Par prakses studiju kursu atbildīgā mācībspēka pienākumi:
16.1. veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus prakses īstenošanai, t. sk., prakses
līgumu sagatavošanu un noslēgšanu, prakses plānošanu, nodrošināšanu un uzraudzību,
kā arī vismaz 1 (vienu) mēnesi pirms prakses sākuma informēt studējošos par prakses
norises kārtību, uzdevumiem un termiņiem;
16.2. pirms prakses līguma slēgšanas ar prakses vietu informēt prakses vadītāju par
prakses mērķiem, uzdevumiem un saturu;
16.3. veikt prakses līgumu slēgšanu un sadarbību ar prakses vietu;
16.4. rūpēties, lai prakse noritētu saskaņā ar attiecīgās prakses metodiskajiem
norādījumiem;
16.5. kontrolēt studējošo darbu prakses laikā, pieprasot no studējošajiem un prakses
vadītājiem informāciju par prakses norises gaitu;
16.6. pieņemt prakses atskaiti un nodot to prakses vērtēšanas komisijai;
16.7. konsultēt studentu par prakses norises jautājumiem;
16.8. uzturēt regulārus kontaktus ar prakses vadītāju, risināt ar studējošā darbu saistītās
problēmsituācijas, ja tādas radušās.

17. Prakses vadītāja tiesības un pienākumi:
17.1. iepazīties ar studējošā studiju programmas un prakses studiju kursa saturu,
mērķiem un uzdevumiem;
17.2. iepazīties ar studējošā prakses atskaiti;
17.3. ja studējošais pārkāpj prakses vietas iekšējos kārtības noteikumus, darba drošības
noteikumus vai nepilda prakses vadītāja rīkojumus, tad prakses vadītājam ir tiesības
ierosināt prakses vietas vadību lauzt līgumu par prakses nodrošināšanu iepriekš par to
informējot prakses koordinatoru.
17.4. uzraudzīt un vadīt studējošā praksi tā, lai studējošais sasniegtu prakses mērķi un
izpildītu tās uzdevumus;
17.5. nodrošināt studējošo ar prakses veikšanai nepieciešamajiem apstākļiem, ar
informāciju un citiem resursiem;
17.6. rūpēties, lai students iegūtu nepieciešamās darba prasmes un iemaņas;
17.7. prakses beigās sagatavot un nodot studējošajam atsauksmi par viņa prakses norisi.
Atsauksmei jābūt noformētai atbilstoši noteiktajai formai un prasībām (skat. Senāta
lēmumu „Par prakses organizēšanas kārtību RTU”). Ja prakses vieta ir ārvalstīs,
atsauksme par praksi ir jāsagatavo angļu valodā.

18. Recenzenta tiesības un pienākumi:
18.1. iepazīties ar studējošā studiju programmas un prakses studiju kursa saturu,
mērķiem un uzdevumiem;
18.2. iepazīties un izvērtēt studējošā prakses atskaiti saskaņā ar metodiskajiem
norādījumiem un studiju kursa aprakstu, ievērojot RTU studentu, mācībspēku un
darbinieku ētikas kodeksu;
18.3. pieprasīt papildinformāciju no prakses vadītāja, koordinatora vai paša studenta
par prakses norisi un tās apstākļiem;
18.4. sagatavot rakstisku recenziju un nodot to studentam divas dienas pirms prakses
atskaites aizstāvēšanas datuma.

19. Studējošā tiesības un pienākumi:
19.1. saņemt prakses koordinatora un vadītāja konsultācijas par prakses norises un
izpildes neskaidrajiem jautājumiem;
19.2. vismaz 3 (trīs) mēnešus pirms prakses sākuma saņemt no prakses organizatora šo
prakses nolikumu un attiecīgās prakses metodiskos norādījumus;
19.3. vismaz 2 (divus) mēnešus pirms prakses sākuma saņemt no prakses organizatora
prakses vietu piedāvājumu.
19.4. vismaz 1 (vienu) mēnesi pirms prakses sākuma informēt fakultātes prakses
organizatoru par savu izvēlēto prakses vietu.
19.5. savlaicīgi parakstīt prakses līgumu un prakses koordinatora noteiktā termiņā
iesniegt viņam atbilstoši izvirzītajām prasībām noformētu prakses atskaiti un prakses
vadītāja atsauksmi;
19.6. veikt piezīmes par prakses norises gaitu;
19.7. rūpīgi iepazīties ar attiecīgās prakses metodisko norādījumu prasībām, savlaicīgi
un precīzi izpildīt prakses koordinatora un vadītāja norādījumus;
19.8. īstenot praksi saskaņā ar attiecīgās prakses metodiskajiem norādījumiem, prakses
mērķiem un uzdevumiem;
19.9. stingri ievērot prakses vietas darba disciplīnu, iekšējās kārtības un citus
noteikumus;
19.10. neizpaust studējošā rīcībā nonākušo konfidenciālo informāciju, kas saskaņā ar
prakses vietas normatīvajiem aktiem nav izpaužama;
19.11. nepieciešamības gadījumā saņemt prakses vietas vadības atļauju pievienot
prakses atskaitei prakses vietas iekšējai lietošanai paredzētos dokumentus.

Apstiprināts Studiju virziena „Ķīmija, ķīmijas tehnoloģija un biotehnoloģija” komisijas
sēdē 2021.gada 11.janvārī un Studiju virziena „Fizika, materiālzinātne, matemātika un
statistika” komisijas sēdē 2021.gada 14.janvārī; stājas spēkā ar 2020./2021.st.g.

M.Turks, 14.01.2021.
RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns
 
 
 Prakses metodiskie norādījumi

Rīgas Tehniskās universitātes

 

PRAKSES METODISKIE NORĀDĪJUMI

akadēmiskajām bakalauru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālu inženierija”, un maģistru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija”

un “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”

 

Pieņemti pamatojoties uz RTU Senāta lēmumu (28.01.2019., protokols Nr.626)

Par Prakses organizēšanas kārtības Rīgas Tehniskajā universitātē apstiprināšanu jaunā redakcijā

un

MLĶF prakses nolikumu akadēmiskajām bakalauru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālu inženierija”, un maģistru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”

(pieņemts 14.01.2021)

 

1. Prakses metodiskie norādījumi ir studiju programmas dokuments, kas nosaka prakses norisi un saturu. Tie apraksta prakses mērķus un uzdevumus, plānojumu, vērtēšanas kārtību un prasības prakses atskaitei. Prakses gaitā students atbilstoši prakses metodiskajiem norādījumiem izpilda vispārējos prakses uzdevumus un individuālo prakses uzdevumu, ko viņam izsniedz par attiecīgo prakses studiju kursu atbildīgais mācībspēks.

2. Prakses mērķi:

2.1.             Iegūt studiju programmai atbilstošu profesionālo pieredzi un apgūt praktisko iemaņu kopumu, kas nepieciešams attiecīgās jomas ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas vai materiālzinātnes profesiju darbiniekiem (bakalaura līmenis) vai vadošajiem speciālistiem (maģistra līmenis), veikt izvirzītās problēmas pētījumu prakses vietā un izstrādāt priekšlikumus prakses vietas darbības efektivitātes paaugstināšanai.

2.2.             Nostiprināt prasmi efektīvi plānot un organizēt savu darbu, patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, attīstīt komunikatīvās, patstāvīga darba un komandas darba prasmes, t.sk. spējas publiski aizstāvēt savas domas un argumentēti izteikt savu viedokli.

3. Prakses vispārējie uzdevumi:

3.1.             Iepazīties ar specializācijai atbilstošās prakses vietas organizācijas struktūru, darbību, tās mērķiem, uzdevumiem, darbības sistēmu, objektiem un metodēm, saistību ar pārējām organizācijām, atbilstoši tās darba laukam un jomai.

3.2.             Iepazīties ar prakses vietas aprīkojumu, tehnoloģiskajiem procesiem, kvalitātes kontroles pasākumiem un problemātiku, kas tiek risināta prakses vietā, to risināšanas gaitu un metodēm. Iepazīties ar prakses izpildes gaitā izmantojamo iekārtu un procesu darbības principiem un darbu tehniku.

3.3.             Praktiski piedalīties prakses vietas darbā, risinot individuālo(s) prakses uzdevumu(s) atbilstoši noteiktajam grafikam, kopā ar prakses vietas kolektīvu.

3.4.             Savākt materiālus, apkopot tos un sastādīt atskaiti par praksi.

4. Individuālais prakses uzdevums tiek definēts pirms prakses uzsākšanas, bet tas var būt konkretizēts un izmainīts atbilstoši prakses vietas un konkrētās struktūrvienības darba plāniem, iespējām un darbības metodēm. Individuālais prakses uzdevums tiek pielāgots konkrētai studenta darba vietai un balstās uz šinī darba vietā iegūstamajiem datiem. Par tā izmaiņām uzsākot vai prakses laikā students ziņo prakses koordinatoram.

5. Prakses norise:

5.1.             Prakses sākumā ir jāiepazīstas ar prakses vietas darba organizāciju, nodaļu un struktūrvienību darbību, savstarpējo sadarbību un pakļautību, prakses vietas dokumentāciju, darba drošības noteikumiem, ugunsdrošības, iekšējās kārtības un materiālās atbildības noteikumiem prakses un konkrētajā darba vietā. Jāiepazīstas ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz konkrēto prakses darba vietu.

5.2.             Pirmajā prakse dienā, konsultējoties ar prakses vadītāju, jāsastāda konkrēts prakses darba grafiks tādā veidā, lai būtu iespējams izpildīt visus prakses uzdevumus, t.sk. individuālo prakses uzdevumu. Prakses grafiku paraksta students un prakses vadītājs. Parakstīto grafika eksemplāru pievieno prakses atskaitei pielikumā.

5.3.             Jāveic individuālais prakses uzdevums.

5.4.             Atbilstoši individuālajam prakses uzdevumam jāsavāc un jāizanalizē informācija (tehniskā, zinātniskā un patentu literatūra), kas nepieciešama prakses uzdevumos izvirzīto problēmu risināšanai (piemēram, par ražotnes tehnoloģiskajiem procesiem, produktu analīzes metodēm un kvalitātes kontroli vai laboratorijā veicamo darbu metodoloģiju, tehniku, vielu analīzes metodēm un zinātnisko pētījumu rezultātiem); pamatojoties uz veikto informācijas analīzi, jāizstrādā un prakses atskaitē jāapraksta ieteikumi problēmu risināšanai.

6. Prakses atskaite

6.1.Bakalaura līmeņa prakses, kuras noris ar ķīmiskajiem vai materiālu apstrādes procesiem saistītā organizācijā (uzņēmums, iestāde, laboratorija, struktūrvienība, u.c.), un maģistra līmeņa prakses, kuras noris ar ķīmiskajiem procesiem vai materiālu ražošanu saistītā uzņēmumā, noslēgumā jāuzraksta prakses atskaite, kas noformēta pēc atbilstoši spēkā esošajiem gala pārbaudījuma darbu noformēšanas noteikumiem. Atskaites apjomam jābūt 20-25 lappusēm datorsalikumā (fonts Times New Roman, 12 punkti, rindstarpa 1,5), neskaitot pielikumus.

Prakses atskaitē ietilpst šādas obligātās sadaļas minētajā secībā:

                                           i. Titullapa (norāda studentu, prakses vadītāju un prakses koordinatoru, paredzot vietu viņu parakstiem, prakses atskaiti paraksta visas trīs uzskaitītās personas minētajā secībā);

                                         ii.Anotācija (latviešu un angļu valodā);

                                       iii. Saturs (satura rādītājs);

                                       iv. Ievads (satur individuālā prakses mērķa un uzdevuma izklāstu);

                                          v.Literatūras apskats par individuālo prakses uzdevuma tēmu;

                                       vi. Atskaites sadaļas attiecīgā kārtībā (vismaz 15 lpp.):

a)    prakses vietas vispārējs apraksts un struktūra (ne vairāk kā viena lpp.);

b)   prakses vietas darbības galvenie nozīmīgākie rezultāti un sasniegumi (ne vairāk kā viena lpp.);

c)    prakses vietas struktūrvienība (nodaļas, laboratorijas, grupas, utml.), kurā strādā praktikants, nosaukums, loma, uzdevumi un mērķi prakses vietā, struktūrvienības darbības un rezultātu apraksts (ne vairāk kā viena lpp.);

d)   praktikanta konkrētās darbavietas apraksts – amata nosaukums, amata pienākumi, darbības būtība un darba metodes;

e)    atskaite par individuālā prakses uzdevuma izpildi (atbilstoši prakses specifikai var būt noformēta arī 3 sadaļās: literatūras apskats par risināmajām problēmām, rezultātu izvērtējums un eksperimentālā daļa) (vismaz 10 lpp.);

                                     vii.Secinājumi un priekšlikumi par uzlabojumiem vai veicamajām izmaiņām (balstīti uz literatūras analīzi un praksē gūtajām atziņām);  

                                   viii. Izmantotās literatūras saraksts (satur vismaz 10 avotus, kas galvenokārt ir zinātniskā un patentu literatūra);

                                       ix. Pielikumi, tajā skaitā:

a.    prakses līguma kopija ar prakses līguma 1.pielikumu vai MLĶF dekāna rīkojums par nozīmēšanu praksē un saskaņotie prakses uzdevumi, ja prakse noris kādā no RTU struktūrvienībām;

b.    prakses grafiks;

c.    prakses vadītāja atsauksme (skat. „Par prakses organizēšanas kārtību RTU” 2. pielikumu).

Atskaiti vēlams ilustrēt ar faktu materiālu - datiem, tabulām, grafikiem, attēliem un citām ilustrācijām, kā arī pievienot savāktos papildus materiālus. Atskaitē var tikt izmantoti visi prakses laikā iegūtie materiāli, ja ir saņemta prakses vadītāja atļauja to izmantošanai.

 

6.2.Maģistra līmeņa prakses, kura izieta zinātniskā institūcijā un ir par zinātniska pētījuma tēmu, noslēgumā jāuzraksta prakses atskaite zinātniskas publikācijas formā, kas noformēta pēc izvēlēta zinātniskā žurnāla noformēšanas noteikumiem un valodas. Atskaites apjomam jābūt 3-5 lappusēm žurnāla datorsalikuma formātā, neskaitot pieli­kumus. Zinātniskas publikācijas formā sagatavotai prakses atskaitei jāsatur visas izvēlētājam žurnālam raksturīgās daļas, kā arī jābūt pievienotiem visiem nepiecie­šamajiem pielikumiem, tajā skaitā:

a.       prakses līguma kopija ar prakses līguma 1.pielikumu vai MLĶF dekāna rīkojums par nozīmēšanu praksē un saskaņotie prakses uzdevumi, ja prakse noris kādā no RTU struktūrvienībām;

b.      prakses grafiks;

c.       prakses vadītāja atsauksme (skat. „Par prakses organizēšanas kārtību RTU” 2. pielikumu).

 

7. Prakses atskaites aizstāvēšana

7.1.              Aizstāvēšana notiek atbilstošā semestra laikā, bet ne vēlāk, kā līdz 16.nedēļai par prakses studiju kursu atbildīgās MLĶF struktūrvienības noteiktajā datumā; aizstāvēšana notiek publiski pie komisijas.

7.2.             Prakses atskaiti studējošais iesniedz prakses koordinatoram nedēļu pirms prakses atskaites aizstāvēšanas datuma;

7.3.             Pirms atskaites iesniegšanas students to saskaņo ar prakses vadītāju, kurš ar savu parakstu titullapā apliecina, ka ir iepazinies ar atskaiti. Prakses koordinators pārbauda prakses atskaitē esošās informācijas atbilstību individuālajam prakses uzdevumam, uzrāda prakses atskaites titullapā trūkumus, ja tādi ir, un ar savu parakstu uz atskaites apliecina tās atbilstību prakses nolikuma un šo metodisko norādījumu prasībām.

7.4.             Prakses aizstāvēšanai studentam tiek dotas ne vairāk kā 10 minūtes. Aizstāvēšanai jāsagatavo prezentācija digitālā formātā, kas ietver uzskatāmu informāciju (tabulas, shēmas, grafikus utt.) un atvieglo informācijas izklāstu.

7.5.             Prezentācijai atvēlētajā laikā lakoniski, bet izsmeļoši ir jāizklāsta galvenie rezultāti, kas iegūti prakses laikā un jādod savi secinājumi un priekšlikumi prakses uzdevumos izvirzīto problēmu risināšanai. Studējošajam jāpaskaidro problēmu raksturojošā informācija, jāpamato ražošanas vai zinātnisko pētījumu procesā pielietotās metodes un paņēmieni. Pēc uzstāšanās maģistrants atbild uz komisijas locekļu un klātesošo uzdotajiem jautājumiem, sniedzot īsas, precīzas un izsmeļošas atbildes.

8. Prakses novērtēšana

8.1.             Rezultātu vērtēšanas kritēriji:

8.1.1.      Prakse izpildīta nozīmētajā laika posmā noteiktajā kredītpunktu apjomā atbilstoši RTU MLĶF prakses nolikumam un prakses metodiskajiem norādījumiem.

8.1.2.      Prakses laikā nav reģistrēti darba disciplīnas pārkāpumi, darba drošības pārkāpumi.

8.1.3.      Prakses vadītāja vērtējums ir vismaz 4 balles.

8.1.4.      Praktikants ir izpildījis prakses vispārējos un individuālos uzdevumus un godprātīgi pildījis prakses darba vietai un amatam atbilstošos pienākumus.

8.1.5.      Prakses atskaite atbilst prakses metodiskajiem norādījumiem un RTU MLĶF noslēguma darbu noformēšanas prasībām vai izvēlētā žurnāla noformēšanas prasībām.

8.2.             Atskaite tiek aizstāvēta kvalitatīvi, ar attiecīgo ilustratīvo materiālu, tiek dotas precīzas un pilnīgas atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem.

8.3.             Prakses vadītājs atsauksmē par studenta darbu prakses laikā dod 50% no gala vērtējuma, 25% - prakses recenzenta vērtējums, un 25% - prakses atskaites aizstāvēšanas komisijas vērtējums, 10 baļļu sistēmā.

8.4.            Ja darba vadītāja un recenzenta vērtējums atšķiras par vairāk kā 3 ballēm, darbam ir jānozīmē otrs recenzents.

9. Nokavēto nodarbību atstrādāšanas prasības un kārtība

Attaisnoti drīkst būt kavēti līdz 10% no prakses laika. Neattaisnoti kavētais prakses laiks jāatstrādā RTU noteikumos „Akadēmisko parādu kārtošanas noteikumi un sankcijas par akadēmiskajiem parādiem pilna laika studentiem” paredzētajā kārtībā.

 

Apstiprināts Studiju virziena „Ķīmija, ķīmijas tehnoloģija un biotehnoloģija” komisijas 2021.gada 15.decembra sēdē un Studiju virziena „Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” komisijas 2021.gada 13.decembra sēdē; stājas spēkā ar 2021./2022.st.g. pavasara semestri.

 

 

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, profesors

/M.Turks/

2021. gada 15.decembrī

Zinātnes komisijas nolikums
 
Apstiprināts ar 18.01.2024.
DTF domes lēmumu, protokols Nr.1
_________________________domes priekšsēdētājs M.Turks
Rīgas Tehniskās universitātes
Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes zinātnes komisijas
NOLIKUMS
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk - RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju
fakultātes zinātnes komisija (turpmāk – FZK) ir zinātniskās darbības konsultatīva un
koordinējoša fakultātes institūcija.
1.2. FZK savā darbībā ievēro LR likumus, Ministru kabineta noteikumus, RTU
Satversmi, šo nolikumu un citus ārējos un RTU iekšējos normatīvos aktus.
1.3. FZK nolikumu, kā arī turpmākos tā papildinājumus un grozījumus apstiprina
Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes dome pēc fakultātes dekāna vai pašas domes
iniciatīvas.
1.4. FZK sastāvā ietilpst dekāns, vismaz viens dekāna virzīts pārstāvis no dekanāta,
viens pārstāvis ar doktora zinātnisko grādu un LZP eksperta tiesībām no katra
fakultātes sastāvā esošā institūta un fakultātes promocijas padomju vadītāji. FZK
sastāvu uz 5 (pieciem) gadiem apstiprina fakultātes dome.
1.5. FZK sēdes ir atklātas. Izņēmuma gadījumos FZK sēdes var būt slēgtas, ja to
pieprasa vismaz 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo FZK locekļu vai gadījumos, kad FZK
izskata jautājumus ar ierobežotas pieejamības statusu.
2. FZK darbības mērķi un uzdevumi
2.1. FZK darbības mērķis ir konsultēt un sniegt atzinumus fakultātes dekānam un
institūtiem par fakultātes stratēģijas īstenošanu tās zinātniskās darbības jomā.
2.2. FZK galvenie uzdevumi:
2.2.1. konsultēt dokumentu un lēmumu projektu sagatavošanu, kas ir saistīti ar
zinātnisko darbību un ieteikt tos apstiprināšanai fakultātes domē;
2.2.2. pārraudzīt fakultātes statēģijas izstrādi, ieviešanu un pilnveidošanu;
2.2.3. sniegt priekšlikumus fakultātes dekānam par, no valsts budžeta līdzekļiem
piešķirtā bāzes finansējuma zinātniskās darbības veikšanai, sadali;
2.2.4. sniegt atzinumus par pētniecisko projektu un grantu virzīšanu konkursiem,
pārraudzīt to izpildi;
2.2.5. veikt ar fakultātes vai tās institūtu zinātniskās darbības izvērtēšanu saistītos
pienākumus, tai skaitā zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma
ietvaros;
2.2.6. piedalīties dokumentu sagatavošanā zinātniskās darbības iekšējiem un ārējiem
izvērtējumiem;
2.2.7. veikt doktorantūras reflektantu atlases procesu, doktorantūras studentu
atestāciju un sniegt priekšlikumus doktorantūras studiju procesa uzlabošanai;
2.2.8. nodrošināt sadarbību ar RTU Pētniecības platformu koordinatoriem;
2.2.9. piedalīties zinātnes komunikācijas realizēšanā un ar zinātniskajām publikācijām
saistītajā darbā fakultātē;
2.2.10. FZK locekļi regulāri informē par aktualitātēm zinātnes jomā fakultātes
personālu atbilstoši savai struktūrvienību pārstāvniecībai;
2.2.11. veikt promocijas padomju personālsastāva rekomendēšanu apstiprināšanai ar
rektora rīkojumu;
2.2.12. veikt zinātnisko monogrāfiju atbilstības izskatīšanu un rekomendēšanu
balsojumam RTU Zinātnes padomē;
2.2.13. pildīt citus ar zinātnisko darbību saistītos uzdevumus un risināt tās problēmas.
3. FZK darbība un kompetence
3.1. FZK darbību organizē un vada FZK priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā –
priekšsēdētāja pilnvarota persona.
3.2. Realizējot šajā nolikumā noteiktos uzdevumus, FZK ir tiesīga:
3.2.1. izstrādāt un sniegt priekšlikumus fakultātes institūtiem un domei par
jautājumiem, kas saistīti ar zinātnisko darbību;
3.2.2. saņemt no fakultātes dekāna, fakultātes sastāvā esošo institūtu vadītājiem un
RTU administrācijas nepieciešamo informāciju FZK uzdevumu īstenošanai.
4. FZK sēdes un lēmumu pieņemšana
4.1. FZK sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 (divas) reizes
gadā.
4.2. Materiālu sagatavošanu sēdei nodrošina FZK sekretārs (fakultātes zinātnes
lietvedis).
4.3. Paziņojumu par FZK sēdēm, to darba kārtības projektu un sēdes materiālus
sekretārs (fakultātes zinātnes lietvedis) nosūta FZK locekļiem ne vēlāk kā 5 (piecas)
dienas pirms sēdes vai ne vēlāk kā vienu dienu ārkārtas gadījumos.
4.4. FZK sēdes tiek protokolētas.
4.5. FZK ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā ½ (viena puse) no
tās locekļu skaita. FZK lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.
Vienāda balsu sadalījuma gadījumā noteicošā ir FZK priekšsēdētāja balss. Ja FZK
loceklis nevar apmeklēt sēdi, viņš savā vietā var deleģēt pārstāvi, par ko pirms
plānotās FZK sēdes rakstiski informē FZK priekšsēdētāju.
4.6. Pēc FZK priekšsēdētāja priekšlikuma FZK var pieņemt lēmumus, izmantojot
elektronisko pastu vai e-balsošanas vietni. FZK sekretārs (fakultātes zinātnes
lietvedis) FZK uzdevumā izsūta elektroniskās vēstules, kurās pievieno attiecīgo
lēmumu projektus. Lēmumu elektroniski var pieņemt, ja:
4.6.1. atbildes ir iesūtījuši ne mazāk kā ½ no FZK locekļu skaita, nosakot, ka atbildes
ir jāiesūta Valsts noteiktajās darba dienās 24 stundu laikā pēc lēmuma projekta
saņemšanas;
4.6.2. vairāk nekā 1/2 no atbildējušajiem FZK locekļiem ir balsojuši „par” izvirzīto
lēmumprojektu;
4.6.3. FZK sekretārs (fakultātes zinātnes lietvedis) balsojuma rezultātu un pieņemto
lēmumu elektroniski nosūta FZK locekļiem līdz nākamās darba dienas beigām pēc
balsojuma.
4.7. Uz FZK lēmumu pamata tiek sagatavoti fakultātes vadības rīkojumi vai
priekšlikumi fakultātes domei lēmumu pieņemšanai.