Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Parādīt izvēlni
Būvniecības inženierzinātņu fakultāte

RTU zinātnieki iesaka, kā rīkoties, lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli

16. oktobris
.
.
Foto: ekrānuzņēmums

Baltijas jūra joprojām cieš no sadzīves un ražošanas notekūdeņiem. Lai uzlabotu centralizētajos kanalizācijas tīklos novadīto notekūdeņu apsaimniekošanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Eiropas partneriem atklājuši vājās vietas un piedāvājuši idejas, ka situāciju varētu risināt, ziņo TV3 raidījums «900 sekundes».

Kaut gan pēdējos gados Baltijas valstīs sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitāte ir ievērojami uzlabojusies, vājās vietas joprojām vēl ir. Pašvaldību notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir paredzētas saimniecisko notekūdeņu attīrīšanai, ko rada cilvēki. Ar tiem problēmu ir daudz mazāk. Taču ražošanas notekūdeņi mēdz būt daudz netīrāki, nereti klāt tiem ir pat ķīmiskie piesārņojumi, kas var rasties ražošanas procesā. «Tas var ietekmēt zivis, jūru, tās aizaugšanu. Līdz ar to ir nepieciešamība saprast, kādi šie papildus piesārņojumi varētu nonākt saimnieciskajā notekūdeņu tīklā un kā pēc tam tos attīrīt un iespējams apzināt ķīmiskos savienojumus,» sižetā saka Sandis Dejus, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras pētnieks vadošais pētnieks.

INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā «Efektīvāki risinājumi rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai» (BEST) Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Polijas un Krievijas ir novērtējuši ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu, atklājuši vājās vietas un ieteikuši risinājumus.

«Saskaņojot vai izdodot piesārņošanas darbības atļauju, šo procesu īstenot kā trīspusējo procesu, kur iesaistās gan ražošanas uzņēmums, kam šo atļauju vajag, gan Vides dienests, kas tādu izdod, gan ūdens saimniecības uzņēmums, kas ir atbildīgs par šiem notekūdeņiem, kas tiek pieņemti, jo tādā veidā tiek saskaņoti viedokļi, ko drīkstam šajā tīklā laist. Un noņemt kaut kādā mērā atbildību no šīs ūdens apgādes uzņēmuma par to, ko viņš galu galā noveda apkārtējā vidē,» sižetā norāda RTU vadošais pētnieks. Neizvirzot prasības uzņēmumiem priekšattīrīt un uzraudzīt notekūdeņus, tiek radīta iespējamība organisko un bīstamo vielu nonākšanai virszemes ūdeņos un Baltijas jūrā. Pētījumā definēti rīcības punkti, kas jāveic valsts iestādēm, ražošanas un ūdenssaimniecības uzņēmumiem, apkopoti mācību materiāli un labās prakses piemēri sadarbības veicināšanai.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

16. oktobris plkst. 15:00

Līdzīgi raksti

Jaunumi

_