RTU Attīstības fonds
Parādīt izvēlni
RTU Attīstības fonds

JURIS KALNAVĀRNS

Nozare: Privātpersona

Juris Kalnavārns dzimis 1946. gada 19. martā. 1966. gadā Juris Kalnavārns absolvēja Makgila Universitātes Goda programmu mehāniskajā inženierijā, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu. Uzreiz pēc absolvēšanas turpināja studijas Aeronautikas un mehānisko zinātņu jomā Prinstonas Universitātē, Ņūdžersijā, kur 1968. gadā ieguva maģistra grādu un 1974. gadā – doktora grādu. Viņa disertācijas pētījumi apvienoja teorētisko gāzes dinamiku un plazmas fiziku, lai izstrādātu asimptotisko analīzi vāji jonizētas gāzes mijiedarbībai ar izstarojošo virsmu. 

1974. gadā Dr. Kalnavārns pievienojās Kosmosa pētījumu korporācijai (Quebec) Monreālā, kur iesaistījās ballistikas attīstības programmās. Projektējot vairākus dažādu veidu lādiņus, viņa centieni galvenokārt bija vērsti uz aerodinamiku un stresa analīzēm. Viņš bija atbildīgs par Otavas Nacionālā aeronavigācijas uzņēmuma Trišoniskajā objektā veikto vēja tuneļa eksperimentu plānošanu, modeļu izstrādi un uzraudzību attiecībā uz cauruļveida šāviņiem. Ievērības cienīgākais no viņa citiem ieguldījumiem bija krustveida staru vibrācijas žiroskopa teorētiskā modeļa izstrāde un munīcijas izkliedes modeļu telpiskās evolūcijas analītiskā apraksta ģenerēšana.

Dr. Kalnavārns 1979. gadā uzsāka darbību MPB Technologies Inc. un uz vienu gadu tika norīkots darbā Prinstonas universitātes plazmas fizikas laboratorijā kā vieslektors. Šīs pozīcijas rezultātā Doktors koceptuāli projektēja tokamaka reaktoru ar rezistīvām nomontējamām toroidālā lauka spolēm, kuru analīzē ietilpa reaktora un spoles ģeometriju optimizācija, kā arī spriedzes un dzesēšanas apsvērumi.

Kad Dr. Kalnavārns atgriezās Monreālā, viņš kļuva par Tokamak de Varennes dizaina komandas dalībnieku. Viņš izstrādāja analīzi, lai sniegtu ieskatu poloidālā lauka ģeometrijās, kas saistītas ar daudzpolu nullēm tokamaku sistēmās.

Dr. Kalnavārna darbs ir rezultējies vairāk nekā divdesmit publikācijās. Viņš ir bijis biedrs vairākās nozīmīgās organizācijās, tostarp Amerikas Fizikas biedrībā (American Physical Society), Amerikas Aeronautikas un Astronautikas institūtā (American Institute of Aeronautics and Astronautics), Kanādas Aeronautikas un Kosmosa institūtā (Canadian Aeronautics and Space Institute) un Quebec inženieru asociācijā (Ordre des ingénieurs du Québec).

Juris Kalnavārns aizgāja mūžībā 77 gadu vecumā, 2022. gada 1. decembrī, Montreālā.

Kopīgot rakstu

Noderīgas saites