Arhitekts Ivars Strautmanis bijis daudzpusīga personība – vairāku pilsētbūvniecības projektu un dzīvojamo ēku autors, Salaspils memoriālā ansambļa līdzautors. Līdzās arhitekta praksei viņu vienmēr interesējusi arhitektūras filozofija un māksla. Profesors ir veicis pētījumus arhitekta veidotās telpiskās uztveres laukā, kā arī izveidojis teorētiskās pamatnostādnes arhitektūras un tēlniecības sintēzē memoriālo ansambļu projektēšanā. I. Strautmani pazina arī kā talantīgu grafiķi, kura rokraksts izceļas ar lakoniskām līnijām un izcilām perspektīvām. Būdams smalks vērotājs, Ivars Strautmanis savos darbos niansēti dokumentējis šķietami ikdienišķas ainas un iespaidus par apkārt notiekošo. Viņš atzinis, ka gan arhitektam, gan māksliniekam ir svarīgi saglabāt spēju uz vienu un to pašu lietu paskatīties no dažādiem skatu punktiem un arvien atklāt tajā ko jaunu. I. Strautmanis beidzis Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras nodaļu (1956). Strādājis Rīgas pilsētas Arhitektūras un celtniecības nodaļā un Rīgas Ģenerālā plāna birojā. Kopš 1966. gada I. Strautmanis strādājis ar topošajiem arhitektiem. Akadēmiskajā darbā profesors vienmēr ievērojis jauno arhitektu spējas un veicinājis to attīstīšanu. Viņš bija pirmais Latvijas arhitekts, kurš aizstāvējis doktora disertāciju (1975). 1978. gadā kļuvis par profesoru, no 1985. līdz 1997. gadam vadījis Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedru, no 2005. līdz 2006. gadam bijis fakultātes dekāns. I. Strautmanis bijis Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas prezidents (kopš 1993. gada) un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors (2001). 2002. gadā profesors apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.