LZA akadēmiķes Emīlijas Gudrinieces (1920-2004) vārds Latvijas ķīmijas vēsturē ierakstīts gan ar veiktajiem teorētiskajiem pētījumiem par diketoniem un heterocikliem, par aromātisko un hidroaromātisko savienojumu hlormetilēšanu un sulfurēšanu, par pinonskābes un aminoskābju atvasinājumu sintēzi, gan ar praktiskajiem pētījumiem jaunu analītisko reaģentu sintēzes jomā, par jonolu un kosmētisko līdzekļu stabilizāciju, kušņiem, augu eļļām un biodīzeli. Akadēmiķis Alfrēds Ieviņš (1897-1975) galvenos pētījumus veicis rentgenogrāfijas jomā, izstrādājis asimetrisko metodi kristālu elementārdaļiņu parametru noteikšanai, kas guvusi praktisku pielietojumu. A. Ieviņš studējis bora kompleksos savienojumus ar skābekli saturošajiem organiskajiem ligandiem, veicis darbus sārmu un sārmzemju metālu, kobalta un niķeļa heksaborātu struktūras atšifrēšanā un kristālisko īpašību noteikšanā.