RTU ūdens pētījumi – jaunā «Citas Dienas» izdevuma «IR» pirmajā numurā

8. aprīlis, 2010
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes Ūdens tehnoloģijas un inženierijas katedras profesora Tāļa Juhnas vadībā veiktie Rīgas dzeramā ūdens kvalitātes pētījumi izpelnījušies ne vien pasaules zinātnieku, bet arī Latvijas žurnālistu uzmanību – T. Juhnas un viņa komandas pētījumiem veltīts raksts iekļauts «Cita Diena» pirmajā nedēļas žurnāla «IR» numurā, kur T. Juhna nodēvēts par Latvijas «Profesoru Ūdeni».

08.04.2010.

RTU Ūdens tehnoloģijas un inženierijas katedras profesora T. Juhnasvadītā latviešu zinātnieku grupa Eiropas pasūtījumu Rīgas ūdensanalizēšanai saņēma jau 2002. gadā, kad iesaistījās projektā «SAFER»,kura laikā kopā ar 11 ārvalstu partneriem pētīja, kā mainās ūdensbioloģiskā kvalitāte ūdens sadales tīklos. Pēc tam pētījumi turpinājāspagājušajā gadā noslēgtā Eiropas Komisijas finansētā projekta «TECHNEAU»ietvaros. Šobrīd pētnieki ir pievērsušies tādām 21.gadsimta problēmāmkā cīņa ar bioterorismu un ūdens potenciālo piesārņojumu ar endokrīnosistēmu ietekmējošām vielām: caur mūsu ķermeņiem jau vienreizizriņķojošām antibiotikām, arī farmācijas un kosmētikas industrijasproduktu atliekām u. c.

Īstenoto projektu laikā RTU zinātnieki ar jaunām tehnoloģijām –bioplēves sensoriem un molekulārajām zondēm – veica Rīgas dzeramā ūdenspētījumus. RTU tika veikti būtiski atklājumi, ko pirms diviem gadiempieminēja gan prestižā zinātnes žurnāla «Nature», gan Amerikas Mikrobiologu asociācijas publikācijās, gan latviešu populārzinātniskā žurnāla «Ilustrētā Zinātne» publikācijās.

Raksturojot pētniecības projektu mērķi, T. Juhna atzīst, kagalvenais mērķis «ir ūdensapgādes uzņēmumiem iedot «rīkus», lai tievarētu labāk ekspluatēt savu sistēmu». Un tas zinātniekiem ir izdevies,veikti pētījumi, kuru gaitā Rīgas pašvaldības uzņēmums SIA «Rīgasūdens» ne vien ieguvis informāciju par vērtīgām, jaunām ūdenskvalitātes pārbaudes un tās uzlabošanas metodēm, bet arī uzticamustarptautisku ekspertu sniegtu informāciju par to, ka krāna ūdens Rīgāir salīdzinoši kvalitatīvs un dzerams bez vārīšanas.

Kā stāsta T. Juhna, «TECHNEAU» projekta socioloģisko pētījumudaļā, aptaujājot Rīgas iedzīvotājus, tika konstatēts, ka ««lietotāji»ne vienmēr uzticas tam, ko viņiem saka ūdensapgādes uzņēmums. Tas radadivējādu attieksmi, pat materializējas tādās lietās kā maksāšanasvēlme: tu ar lielāku prieku maksā par produktu, kam uzticies. Betpašvaldības uzņēmumi Austrumeiropā baidās dalīties ar informāciju,vienalga – sliktu vai labu, jo nezina, kāda būs reakcija. Jūs prasāt,vai «lietotāji» dzer krāna ūdeni, un viņi atbild: «Bet kas tad todzer?» No otras puses, uzņēmums saka: «Mūsu dzeramais ūdens atbilstnormatīviem.» Kaut kas neiet kopā, vai ne? Nīderlandē cilvēku sūdzības,kuru ir samērā daudz, izmanto statistikai, bet mums sūdzību nav. Tasvarbūt nav tehnisks secinājums, bet socioloģisks – uzticēšanās momentsir ļoti svarīgs.»

Pilns publikācijas teksts nedēļas žurnālā «IR» (Nr. 1, 8.–14. aprīlis, 2010.):
1. lpp., 2. lpp., 3. lpp., 4. lpp., 5. lpp., 6. lpp.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

8. aprīlis, 2010 plkst. 12:25

Līdzīgi raksti

Ziņas