Projekts

.
.
Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā
Projekta nosaukums: Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā
Projekta īsais nosaukums: NOAH
Vienošanās par projekta īstenošanu numurs: #R093
RTU Projektu reģistra numurs: 4003/2019
Struktūrvienība: Ūdens pētniecības zinātniskā laboratorija
Projekta administrētājs: Projektu ieviešanas un koordinācijas nodaļa
Finansējošais fonds: Interreg Baltic sea region
RTU loma projektā: projekta partneris
Statuss: Noslēdzies
Projekta uzsākšanas datums: 01.01.2019.
Projekta noslēguma datums: 31.03.2022.
Finansējuma piešķīrēja nosaukums: Investitionsbank Schleswig-Holstein
Projekta zinātniskais/saturiskais vadītājs: Jānis Rubulis
Projekta vadītājs administratīvajā jomā: Vineta Fortiņa
Projekta kopējais finansējums:
Projekta kopējās izmaksas ir 3 018 360,25 EUR, attiecināmās izmaksas (RTU daļa) plānotas 207 810.00 EUR, t.sk. ERAF līdzfinansējums projekta īstenošanas izmaksām (izņemot aprīkojumu, kam attiecināma tikai amortizācija projekta īstenošanas periodā) 85% apmērā un projekta sagatavošanas izmaksām 75% apmērā)
Projekta kopsavilkums:

Pilsētu lietus ūdens sistēmas un telpiskā plānošana ir kļuvušas nozīmīgas pateicoties informētības pieaugumam par uzturvielu piesārņojuma līmeni un bīstamām vielām, kas nonāk ūdenī stipru lietusgāžu gadījumos. Ķīmiskas vielas un uzturvielas pilsētu teritorijās uz zemes īslaicīgi absorbē un tiek noskalotas ar lietus ūdeni. Piesārņoto notekūdeņu novirzīšana uz kanalizācijas sistēmu neatrisina problēmu, jo plašās teritorijās lielākajā daļā Baltijas jūras reģiona pilsētu lietus ūdens un kanalizācijas ūdens tiek virzīts pa vieniem un tiem pašiem cauruļvadiem. Klimata pārmaiņas, kas šos ūdeņus nopludina rada biežākas ekstrēmas ar ūdeni saistītas situācijas, tādas kā intensīvas lietusgāzes, plūdi un paaugstināts jūras līmenis, vēl vairāk paātrina šo procesu.  Intensīva notekūdeņu plūsma izraisa sistēmu pārslodzi, kas šos ūdeņus pa apvienoto kanalizācijas sistēmu iepludina Baltijas jūrā. Tas rada liela apjoma neattīrītu notekūdeņu ieplūdi tieši dabā. 


NOAH projekts apvieno partnerus, kuriem ir vienādas intereses-atrisināt izaicinājumu samazināt pilsētu piesārņojumu, uzlabojot pilsētplānošanu un pastāvošo pilsētu kanalizācijas sistēmu darbību. Kopīga inovatīvu risinājumu ieviešana, lai novērstu šo noplūžu rezultātā radīto ūdens kvalitātes pasliktināšanos ir galvenais NOAH projekta mērķis. Finansiāli nav iespējams pārbūvēt visas Baltijas jūras reģiona pilsētu notekūdeņu savākšanas sistēmas, lai novērstu šīs sistēmu pārslodzes. Tāpēc, lai tiktu galā ar šo izaicinājumu, NOAH projektā paredzēts izmantot gan pasīvas, gan aktīvas jaunas metodes, tādas kā kopēja pilsētplānošana, notekūdeņu sistēmu reālā laika kontrole un ieinteresēto grupu informēšana. Šīs jaunās metodes veido galvenos NOAH rezultātus. Kopēja pilsētplānošana tiks panākta apvienojot datorizētu notekūdeņumodelēšanu ar tradicionālajām pilsētplānošanas metodēm. Tas radīs nepieciešamo paradigmu maiņu pašvaldībās, lai pārietu no fragmentāras individuālas vietu plānošanas uz kopēju pilsētu ūdens savākšanas metodoloģiju.  Reālā laika kontroli paredzēts izmantot, lai uzkrātu pārmērīgo lietus ūdeņu ieplūdi sistēmā un novērstu tās pārplūšanu. Ūdenssaimniecības uzņēmumi izmantos šos sistēmu, lai optimizētu pilsētu notekūdeņu sistēmu darbību. NOAH rezultāti tiks novērtēti izmantojot lietus ūdens izplūdes kvalitātes mērījumus.  Paplašinātā realitēte, kurā ūdens kvalitātes pasliktināšanās noplūžu rezultātā tiks prezentēta reālā vidē, radīs platformu ieinteresēto grupu iesaistei. Pasākumu rezultāti tiks nostiprināti pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu ikdienas darbā, nodrošinot reālu pozitīvu projekta ietekmi.  Līdz ar to institūciju, kas ir atbildīgas par pilsētplānošanu un kanalizācijas sistēmu nodrošināšanu, kapacitāte tiks paaugstināta.  NOAH konceptu ir viegli mērogot, lai tā pasākumus īstenotu jebkurās pilsētu teritorijās ap Baltijas jūru. NOAH koncepcijas īstenošanas rezultātā uzturvielu un bīstamo vielu ieplūde Baltijas jūrā no pilsētu kanalizācijas ūdeņu savākšanas sistēmām lietusgāžu laikā tiks samazināta par vairāk kā 50%. Tā ir liela pozitīva ietekme uz Baltijas jūru.

Projekta laikā tiks īstenotas sekojošas aktivitātes:
1.Projekta vadība un administrēšana.
2.Uzlabota plānošana un risku mazināšana.
3.Datu iegūšana no pilota teritorijām pilsētās.
4.Klimata scenāriju izvēle un modeļu izveide.
5.Pilsētu noplūžu modelēšana un risku novērtējums.
6.Ārkārtēju laika slāņu (Extreme Weather Layer (EWL)) ieviešana pilsētu noplūžu samazināšanai.
7.Kontrolēšana un novēršanas nodrošināšana.
8.Datu iegūšana no pilsētu kanalizācijas sistēmām.
9.Ūdens kvalitātes mērījumi un modelēšana.
10. Pilsētu kanalizācijas sistēmu reālā laika kontrole un datu validācija izmantojot modeli
11.Kontroles un novēršanas pasākumu īstenošana, lai samazinātu notekūdeņu noplūdes.
12. Tīrāka Baltijas jūra-kapacitātes celšana un rezultātu pārnese.
13.Pilota pasākumu rezultātu pārbaude.
14. Rezultātu vizualizācija.
15.Kapacitātes celšana.
16.NOAH rezultātu pārnese un nodošana.
17. Komunikācja un pielietošana.
18. Komunikācijas stratēģija.
19. Komunikācijas pasākumi.
20.NOAH koncepcijas pielietošana.
Sadarbības partneris:
  • Tallinas Tehnoloģiju universitāte
  • Gdaņskas Tehniskā universitāte
  • Ogres novada pašvaldība
  • Dānijas Tehniskā universitāte
  • SIA "Jūrmalas ūdens"
  • Satakuntas Lietišķo zinātņu augstskola
  • Hāpsalu pašvaldība
  • Rakveres pašvaldība
  • Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde"
  • Somijas Dabasresursu institūts (Luke)
  • Igaunijas Ūdenssaimniecības asociācija
  • Porin kaupunki
  • Halmstades Universitāte
  • Polish Waterworks Chamber of Commerce
  • Slupsk Water Supply
  • Rakvere Water Company
  • Soderhamnas pašvaldība
  • Baltijas pilsētu savienība
  • Igaunijas Vides ministrija
  • Satakuntas Tirdzniecības kamera
Publicēts RTU mājas lapā: 25.02.2019.

Universitāte