|
Dažādas sarežģītības pakāpes konflikti starp plēsējputniem un cilvēkiem ir novērojami jau gadu simtiem, it īpaši tie saasinās kad cilvēku un putnu interešu objekti sakrīt. Tomēr tieši pēdējos gados īpaša uzmanība tiek veltīta zivsaimniecības attīstības ietekmes izpētei uz dažādu sugu plēsējputnu izplatīšanas un populācijas attīstības dinamiku. Tiek intensīvi pētīts arī atgriezenisks efekts- kā šo putnu izplatīšanās un skaita pieaugums ietekmē dažādu valstu zivju krājumus. Minētā putnu-cilvēku mijiedarbība radīja priekšnosacījumus konflikta parādīšanai: • no vienas puses, putnu migrācija un aktīva zivju resursu izmantošana noved pie manāmām izmaiņām pieejamo zivju resursu apjomos, apdraudot gan komerciālo gan tūrisma akvakultūras objektu attīstību; • no otras puses, cilvēku aktīvie putnu populāciju samazināšanas pasākumi var novest pie pilnīgas noteiktu sugu izzušanas, kā arī ekosistēmu pārstrukturēšanas. Populārākās plēsējputnu sugas Eiropā, kas apdraud arī Latvijas zivsaimniecības ir gārņi, ķīri, jūras kraukļi, zivju un jūras ērgļi. Tomēr no visām minētām putnu sugām īpaši izceļams ir jūras krauklis. Eiropā tiek atzīts, ka viens no visstraujāk attīstošiem konfliktiem pēdējās desmitgadēs ir t.s. jūras kraukļu (kormorānu)- zivsaimnieku konflikts. Projekta mērķis ir inovācija akvakultūrā, izpētot inovatīvo produktu tehniskās īstenošanas iespējas. Projekta ietvaros tiek plānots izstrādāt hibrīdo akustiski-optisko sistēmu nemedījamu un migrējošu putnu atbaidīšanai no Latvijas akvakultūras nozares nozīmīgiem objektiem. Projekta realizācija ļaus sasniegt sekojošus mērķus: 1. Samazināt plēsējputnu radītos tiešos un netiešos zaudējumus Latvijas akvakultūras nozarei, ļaujot paaugstināt produktivitāti akvakultūrā, kas šobrīd veido tikai 3% no ES valstu vidējā radītāja [1]; 2. Sekmēt Latvijas zinātnisku institūciju sniegto inovatīvo sasniegumu, zinātniskās kapacitātes un potenciāla integrēšanu aktuālu tautsaimniecības problēmu risināšanā; 3. Samazināt cilvēku izmantojamo migrējošo putnu kontroles metožu ietekmi uz apkārtējo vidi; 4. Pasargāt plēsējputnus no zivju audzētāju nepiemērotu kontroles instrumentu izmantošanas negatīvam sekām. Projekta realizācijas rezultātā tiks nodrošināta sekojošo Eiropas Komisijas uzstādīto stratēģisko mērķu sasniegšana ilgtspējīgas akvakultūras darbību attīstībai [2]: • uzlabot akvakultūras nozares konkurētspēju un atbalstīt tās attīstību un inovācijas; Projekta īstenošana ļaus, ieviešot inovatīvās tehnoloģijas un metodes, palielināt zivju audzēšanas efektivitāti, samazinot plēsējputnu radītos zaudējumus - atbilstoši paaugstinot zivju audzētavu konkurētspēju; • rosināt saimniecisko darbību lauku teritorijās; Attīstošā plēsējputnu- zivju audzētāju konflikta apstākļos, daudzi potenciālie saimnieciskas darbības uzsācēji skeptiski attiecās pret zivju audzēšanas iespējām iekšējos ūdeņos; projekta realizācija palielinās zivju audzētavu rentabilitāti, piesaistot aizvien lielāku saimniecisko darbību veicēju skaitu; • maksimāli izmantot visus faktorus, lai sekmīgi sacenstos ar trešo valstu akvakultūras produkcijas ražotājiem. Projekta rezultātā tiks izstrādāta hibrīdās intelektuālās akustiski-optiskā sistēma nemedījamu un migrējošu putnu sugu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas akvakultūras nozarē. Vairāk informācijas par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē
|
