Projekta attiecināmās izmaksas ir EUR 170 423,70. Projekta īstenošanas gadījumā Atbalsta saņēmējam būs iespēja saņemt publisko finansējumu EUR 153 381,34 apmērā.Projektu īsteno pa daļām šādā kārtībā:
1.daļu līdz 2017.gada 15.jūlijam, publiskais finansējums EUR 38 345,34;
2.daļu līdz 2018.gada 15.janvārim, publiskais finansējums EUR 38 345,33;
3.daļu līdz 2018.gada 15.jūlijam, publiskais finansējums EUR 38 345,34;
4.daļu līdz 2019.gada 15.janvārim, publiskais finansējums EUR 38 345,33. |
|
Problēmas aktualizēšanās ir saistīta ar manāmu pelēku roņu skaita pieaugumu Baltijas jūrā. 20.gadasimta sākumā roņu populācijas Baltijas jūrā sasniedza 80000-100000 dzīvnieku. Aktīvās medības un jūras piesārņošana, attīstoties piekrastes rūpnieciskiem centriem, samazināja roņu skaitu līdz aptuveni 4000 (1970ajos gados). 1988. gadā tika parakstīta Helsinku konvencija, saskaņā ar kuru roņu medības tika pārtrauktas visā Baltijas jūrā. Tas ļāva manāmi paaugstināt roņu skaitu, kas pēc dažādiem avotiem sasniedz- ap 25000-40000 īpatņu (2013.gadā un šis skaits katru gadu pieaug par 10%. Ierobežotās barības resursu apstākļos plēsoņi tiek mudināti paplašināt savu dzīves areālu ar aizvien jaunākām medību teritorijām. Šādi pelēkie roņi, kuru pulcēšanas vietas atrodas Baltijas jūras ziemeļos, sāk aizvien aktīvāk pārvietoties uz jūras dienvidiem, tai skaitā arī Latvijas piekrasti.
Īpašu uzmanību roņi pievērš jūrā izvietotiem zvejniecības rīkiem, kuros ir atrodama viegli sasniedzama barība īpaši lielos apjomos. Tika parādīts, ka lielākā daļa roņu, kas ir jaunāki par 1 gadu nav spējīgi saplēst esošos zvejniecības rīkus un līdz ar to bieži iepinās un iet bojā tīklos.
Piemēram, Zviedrijā pat pie nelielas roņu populācijas 1997.gadā zaudējumi no roņiem sasniedza līdz 20% no kopējas nozvejas. BIOR 2012. gadā savā atskaitē “Roņu un zvejas konflikts Baltijas jūrā ” norāda, ka Zviedrijā roņu radīto kopējo zaudējumu apmērs gadā ir virs 3.7 miljoniem EUR, Igaunijā virs 1 miljona, Latvijā šādi aprēķini netika veikti. |
