Zinātnieki palīdz Latvijai pāriet no Krievijas uz Eiropas vienoto energosistēmu, stāsta RTU enerģētikas pētnieks Kārlis Baltputnis

25. novembris, 2022
.
.
Foto: LTV «Rīta Panorāmas» ekrānuzņēmums

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sniedz palīdzību sagatavošanās procesā, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atslēgties no Krievijas energosistēmas un pieslēgties Eiropas apvienotajai energosistēmai, 25. novembra Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «Rīta Panorāma» stāsta RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis. 

«Ir veikti lieli sagatavošanas darbi. Enerģētikas institūts piedalās šajā procesā un mēs, piemēram, palīdzam «Augstsprieguma tīklam» izstrādāt vadības stratēģiju balansēšanai izmantojamām baterijām, kas daļēji pārņems primārās regulēšanas funkciju, ko līdz šim mums ir darījusi kaimiņvalsts energosistēma,» skaidro K. Baltputnis. 

Viņš arī norāda, ka joprojām enerģētikā dekarbonizācija ir viens no galvenajiem dzinējspēkiem, jo Eiropas Savienībai ir mērķis līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Tas nozīmē, ka elektroenerģētikā aizvien vairāk palielinās vēja un saules enerģijas ģenerācijas nozīme, taču, tā kā tie nav konstanti resursi, bet ir atkarīgi no laikapstākļiem, rodas jauni izaicinājumi energosistēmu vadīšanā, proti, šo resursu nepastāvību ir nepieciešams balansēt.

«Šajā ziņā zinātnes risinājumi var atrast ļoti labu sadarbību ar industriju,» uzskata K. Baltputnis. Piemēram, zinātnieki nozarei var sniegt konsultācijas, matemātiski modelējot dažādas situācijas. Teiksim, ja iegūstam noteiktu daudzumu saules un vēja enerģiju, kā tas ietekmē energosistēmas drošumu, stabilitāti un tirgus darbību. Un otrs veids – zinātnieki var piedāvāt inovācijas.  

«Enerģētikas institūta virzieni ir saistīti ar energosistēmu aizsardzību, un saules un vēja enerģijas attīstības kontekstā aizvien vairāk parādās izkliedētā ģenerācija jeb situācija, kad ražojošās vienības vairs nav pieslēgtas augstspriegumu tīklam, bet sadales tīklam, tāpēc ir nepieciešamība pēc jaunām sadales tīklu viedās vadības metodēm,» skaidro zinātnieks. 
Viņš arī norāda – jauda un kapacitāte zinātniekiem ir pietiekama, bet sarežģītākais jautājums ir finansējums pētījumu veikšanai, tāpēc jaunajai valdībai iesaka nopietni apsvērt enerģētikas valsts pētījumu programmas atjaunošanu, jo enerģētikas zinātnieku darbs var palīdzēt nodrošināt Latvijas energosistēmas drošumu un ilgtspēju. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

25. novembris, 2022 plkst. 12:33

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi