Zinātnes un biznesa paātrinātājs

«Tas ir milzu pagodinājums, ka CERN izvēlas tieši Primekss betonu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs. SIA Primekss ir viens no Latvijas inovatīvākajiem un veiksmīgākajiem eksportētājiem, tā radītais kompozītmateriāls tiek dēvēts par viedu, tiek slavēta tā izturība, līdzenums, ilgmūžība un ilgtspējība, uzņēmums iekarojis vietu pasaules tirgū kā industriālo betona grīdu ražotājs.

Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu (CFI) un CERN uzņēmums kopīgā izpētes un attīstības (R&D) projektā plāno meklēt iespējas radīt betonu ar paaugstinātiem radiācijas drošuma parametriem. «Jāveic īpaši pasākumi, lai radioaktīvās daļiņas nenonāk vidē, piemēram, būvē rodoties plaisām. Mūsu betons novērš plaisu rašanos, taču jāpārbauda, kā to ietekmē radioaktīvi materiāli,» skaidro uzņēmuma tehniskais direktors Rolands Cepurītis. Tas jau nodrošina arī ūdens un gāzu necaurlaidību, viņu papildina J. Ošlejs.

Pētījumā iecerēts noteikt betona īpašības saskarē ar gāzi, īpaši tritija gāzi, iespējas betona stiprināšanai izmantot citu materiālu, piemēram, stikla šķiedru šobrīd lietotā tērauda šķiedru vietā. Tāpat būtu jāpārbauda materiāla spēja novērst šķidruma, piemēram, smagā ūdens infiltrāciju. Atbildības jomas iecerētajā R&D projektā potenciālajiem sadarbības partneriem ir sadalītas. CERN ir pieredze un nepieciešamā infrastruktūra darbam ar radioaktīviem materiāliem, tas nodrošinātu gala produkta testus, pārbaudot tā atbilstību organizācijas prasībām, Primekss rūpētos par uzlabotā betona paraugiem, RTU ziņā būs palīdzēt ar betona risinājumiem un pārbaudēm materiāla mehānisko īpašību novērtēšanai, bet CFI veiktu gāzu difūziju mērījumus jaunajā materiālā. CFI ir pieredze un arī izstrādāta tehnoloģija, ar ko var mērīt, cik labi materiāls spēj aizturēt gāzes (gāzu difūziju), stāsta institūta direktora vietnieks inovācijā Andris Anspoks, piebilstot, ka projekta lielākais izaicinājums ir betona spēja aizturēt hēliju. «Mēs pētām difūziju degvielas šūnās. Pēc sarunas ar uzņēmumu sapratām, ka mūsu tehnoloģija prasa tikai nelielas modifikācijas, lai to varētu piemērot šim pētījuma,» viņš turpina. Jāpiebilst, ka CFI ir pieredze dalībai CERN pētniecības projektos.

Jaunas iespējas

Esam līgumslēgšanas stadijā, notiek sarunas par intelektuālā īpašuma tiesībām, jautāts par projekta virzību, saka R. Cepurītis. Ja pēc R&D projekta īstenošanas Primekss būs tiesības ar uzlabotām īpašībām apveltīto betonu ražot un piedāvāt klientiem, uzņēmumam pavērsies vēl nebijušas tirgus nišas, atzīst tehniskais direktors. Jau šobrīd Primekss aktīvi darbojas eksporta tirgos, kuru skaits tuvojas diviem desmitiem.

Risinājumam būtu praktisks lietojums biznesā, piemēram, naftas industrijā — uz konkrētu tirgus nišu norāda Latvijas pārstāvis CERN, RTU Augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra vadītājs Toms Torims, ko J. Ošlejs un R. Cepurītis abi kā viens dēvē par katalizatoru CERN un Primekss sadarbībai. «Mums nebija pat nojausmas, ka CERN par mums ir interese,» neslēpj J. Ošlejs.

Sadarbība ar CERN jeb «CERN piegādātājs» ir starptautiski atzīta uzņēmumu kvalitātes un izcilības zīme. Dalība CERN projektos uzņēmumiem paver durvis gan sadarbībai ar citām zinātniskajām laboratorijām, gan, piemēram, kosmosa industriju, stāsta T. Torims, piebilstot, ka «mums kā mazai valstij tā ir lieliska iespēja». Tam piekrīt arī Primekss vadītāji, uzsverot, ka iespējas ir ne vien inovatīviem ražotājiem vai informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem (CERN daudz IT risinājumu iepērk ārpusē), bet faktiski jebkuram komersantam. Tā ir milzīga un maksātspējīga organizācija, kurai nepieciešamas arī pavisam ikdienišķas lietas, piemēram, zīmuļi vai tualetes papīrs. 2017. gada CERN budžets bija gandrīz 960 miljoni eiro.

Ne būt ne vienīgais

Latvijas ceļš uz CERN iespējams RTU mērķtiecīgās rīcības dēļ. Kopš 2012. gada, kad universitāte noslēdza sadarbības līgumu ar organizāciju, RTU intensīvi strādā ne tikai, lai stiprinātu savas un Kodolpētniecības organizācijas zinātniskās saites, bet arī veicinātu Latvijas kļūšanu par CERN dalībvalsti. CERN galvenais darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem.

Šobrīd no Latvijas tur darbojas trīs zinātnieki — bez minētā T. Torima arī Artūrs Ivanovs un Viesturs Veckalns, kuri tur izstrādā savus doktora darbus. Tāpat Latvijas zinātniekiem ir iespēja piedalīties CERN fizikas eksperimentos un izpētes projektos.

Lai gan organizācijas dibināšanas mērķis ir nodrošināt infrastruktūru Eiropas zinātniekiem, tā nav tikai milzu laboratorija augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, bet arī vieta, kur sadarboties pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijā, radot un pēcāk ražošanā ieviešot ikdienā izmantojamas lietas un pakalpojumus. Te jāmin tādas nu jau par ikdienišķām kļuvušas lietas kā internets, skārienjūtīgie ekrāni, datortomogrāfija medicīnā utt.

Primekss gan nebūt nav vienīgais Latvijas uzņēmums, kas ir vai varētu būt ieintersēts sadarbībā ar CERN. Interese par pievienošanos CERN projektam Medicis, kā mērķis ir nodrošināt diagnostikā un terapijā izmantojamu radioizotopu iegūšanu, ir Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) daļēji piederošajai SIA Nukleārās medicīnas centrs. Interese ir arī dažādu mērierīču ražotājam SIA Baltics Scientific Instruments, apliecina kompānijas vadītājs Vladimirs Gostilo. Uzņēmumam, kas izstrādā un ražo nukleāro elektroniku, detektorus, sensorus, spektrometrus, scintilatorus, specifisku programmatūru un individuāli izgatavotus mēraparātus, jau iepriekš bijusi pieredze ar CERN projektiem. Šobrīd esot vēlme sadarbību atjaunot. V. Gostilo zina teikt, ka šobrīd līdzvērtīgu aprīkojumu var piedāvāt vien kāds ASV uzņēmums. Latvijas kompānija tam varētu radīt konkurenci, kas var ietekmēt arī pakalpojumu cenas. «Tikko Latvija kļūs par asociēto vai dalībvalsti, CERN būs pienākums iegādāties ierīces no Latvijas uzņēmuma — to sauc par Eiropas prioritāti,» papildina T. Torims.

Jāpiebilst, ka šā gada sākumā valdība deleģēja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt Latvijas valdības un CERN līguma projektu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās pirmsdalībvalsts statusā. Ministrija līgumu plāno sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībai līdz gada beigām un 2019. gadā kļūt par asociēto pirmsdalībvalsti. Šis statuss Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem dos tiesības piedalīties CERN iepirkumos un pētniecības projektos un izmantot CERN infrastruktūru. Analizējot CERN veiktos iepirkumus no dalībvalstīm un asociētajām valstīm, IZM secina, ka 2015. gadā 25,6 % tika veikti elektroniskās inženierijas un enerģētikas, 16,9 % — civilās inženierija un būvniecības, 8,8 % — mehāniskās struktūras un 8,1 % — datortersistēmas un komunikācijas jomā.

Dažādās nozarēs

«Grūti nosaukt nozari, kurā nebūtu iespējams sadarboties ar CERN,» atzīst T. Torims. Arī IZM, apkopojot informāciju par Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu kompetenci un kapacitāti, par potenciālām CERN kontekstā nosaukusi virkni tehnoloģiju izstrādes un pakalpojumu piegādes jomu — paātrinātāji, magnēti un kriogēnās tehnoloģijas, detektori un mērinstrumenti, elektronika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, materiālzinātnes un mehānika.

Starp uzņēmumiem, kam varētu būt interese iesaistīties pasūtījumos, bez jau minētajiem nosaukts arī, piemēram, SIA Kepp EU, kas darbojas silīcija metalurģijas jomā, unikālu mikroviļņu datu pārraides risinājumu ražotājs SAF Tehnika, LED gaismekļu ražošanas un pārdošanas uzņēmums Vizulo, 3D displeju, optikas, pastiprinātāju un LCD optiskā aprīkojuma ražotājs Hanza Matrix, SIA EUROLCDS, kas pirms pieciem gadiem Ventspilī atklāja Eiropā lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīcu, iepriekš ar nosaukumu Z-Ligts pazīstamā kompānija Light Guide Optics International, kas uzskatāma par Eiropas vadošo šķiedru, kabeļu un lāzeru piegādes sistēmu ražotāju un piegādātāju sarežģīti vajadzībām. Tiek pieļauts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, kas ir ļoti nozīmīga daļiņu fizikā — CERN ir viens no galvenajiem IKT sasniegumu virzītājspēkiem, tur tika izgudrots internets —, par pasūtījumiem interese varētu būt SIA Mikrotīkls, AS RIX Technologies utt.

Savukārt materiālzinātnēs pie potenciālajiem interesentiem pieskaitāms vakuuma pārklājumu tehnoloģiskas iekārtu un instrumentu ražotājs Sidrabe, «neredzamā» stikla ražotājs Groglass, liels celtniecības hermētikas tirgus spēlētājs Tenachem utt. Tāpat nevar izslēgt, ka pasūtījumi varētu būt interesanti arī citu jomu uzņēmumiem, piemēram, pilna spektra būvniecības un būvkonstrukciju projektēšanas un ražošanas uzņēmumam UPB, 3D printēšanas pakalpojumu sniedzējam Baltic3d.EU utt., lēš IZM.

Izpildīt mājasdarbu

Pirms tikt pie CERN labumiem, Latvijai gan jāizpilda vairāki kritēriji, no kuriem konkurētspējīgi uzņēmumi un spēja demonstrēt potenciālu un kompetences dalībai CERN iepirkumos ir tikai viens. Tāpat nepieciešams demonstrēt politisko gribu pievienoties CERN, valstij ir jāapņemas ilgtermiņā atbalstīt valsts dalību šajā organizācijā. Lai to paveiktu, nepieciešami prāvi finanšu līdzekļi — vairāk nekā viens miljons eiro gadā. Plus gan ir tas, ka lielākoties CERN budžeta tiek tērēts, lai izstrādātu un uzturētu zinātnisko infrastruktūru, kas ir pieejama visām iesaistītajām valstīm. Jāpastāv arī augstas enerģijas daļiņu fizikas zinātnes kopienai un valstij jāapņemas to ilgtermiņā atbalstīt. Lai izpildītu šo kritēriju, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vadošās universitātes šā gada sākumā ir nodibinājušas CERN Baltijas grupu, kas veido starptautisko maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu daļiņu fizikā, lai Baltijas studenti apgūtu zināšanas, kas būs nepieciešamas sadarbībai ar CERN un būtu lietojamas industrijā — uzņēmumos, kas darbojas ar daļiņu paātrinātājiem saistītās sfērās. Tā būs starptautiski unikāla starpdisciplināra programma, kas apvienos fundamentālo un lietišķo zinātni — daļiņu fiziku ar paātrinātāju tehnoloģijām. Iecerēts, ka praktisko pieredzi pētniecībā studenti gūs CERN, Latvijas Universitāte programmā varētu nodrošināt saturu daļiņu fizikā, savukārt RTU — tehnoloģijās.

Fotogalerija: Primekss betona izpētes centrs

Latvijas ceļš uz CERN

• 1996. g. Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) piedalās vienā no galvenajiem CERN zinātniskajiem eksperimentiem CMS (Compact Muon Solenoid).
• Līdz 2000. g. Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūts (LU CFI) piedalās projektā Crystal Clear.
• Līdz 2011. g. Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) zinātnieki sekmīgi piedalās projektā Baltic Grid.
• 2012. g. janvāris RTU nolemj uzsākt tiešu sadarbību ar CERN, ar vēstnieka Ženēvā Raimonda Jansona palīdzību atjauno kontaktus ar CERN.
• 2012. g. aprīlis RTU rektora akadēmiķa Leonīda Ribicka un RTU delegācijas vizīte CERN, tikšanās ar CERN Ģenerāldirektoru un vienošanās par turamākajiem stratēģiskajiem soļiem.
• 2012. g. oktobris CERN paraksta sadarbības līgumu ar RTU. Līdz ar to tiek radīta iespēja organizēt dažādas CERN zinātnieku vieslekcijas Latvijā, Latvijas doktorantu, skolotāju un skolēnu vizītes CERN un dalību CERN fizikas eksperimentos un izpētes projektos, ES finansētos projektos, kurus koordinē CERN. Studentiem ir iespēja piedalīties vasaras skolās.
• 2015. g. janvāris RTU zinātnieku delegācijai viesojoties CERN, tiek identificētas vairākas zinātniskās sadarbības jomas — spēka elektronika un enerģētika, materiālu apstrādes tehnoloģija, robotika un materiālzinātne.
• 2015. g. novembris RTU paraksta saprašanās memorandu ar CERN par dalību Nākotnes daļiņu paātrinātāja (FCC — The Further Circular Collider) izpētes projektā. RTU pētnieki aktīvi strādā pie jaunu konceptu izstrādes FCC tuneļa ekspluatācijai un remontam, piemēram, robotu pielietošana un telemanipulācija, kā arī additive manufacturing tehnoloģijas ar lāzeri. FCC pētījums paredz konceptuāla dizaina izstrādi, kas ietver FCC integrāciju esošajā CERN paātrinātāju kompleksā, taču ar ievērojami lielāku enerģijas līmeni un izšķirtspēju nekā iepriekšējiem paātrinātājiem (SPS, Tevatron, LHC).
• 2016. g. marts RTU vienojas par dalību CERN koordinētajā ARIES projektā — kopā ar citiem Eiropas top zinātniskajiem institūtiem. Tas ir integrēts projekts, kura mērķis ir attīstīt Eiropas daļiņu paātrinātāju infrastruktūru. To līdzfinansē saskaņā ar Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 pētniecības un inovāciju finanšu instrumentiem. Līdz 2021. gadam tiks uzlabota daļiņu paātrinātāju efektivitāte, pieejamība un ilgtspēja, pārnesot paātrinātāju tehnoloģiju priekšrocības un pielietojamību gan zinātnes, gan sabiedrības vajadzībām, kā arī paplašinot un integrējot Eiropas daļiņu paātrinātāju lietotāju sabiedrību. ARIES projekta ietvaros darbojas trīs RTU zinātnieku komandas.
• 2016. g. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) paraksta Latvijas Republikas valdības un CERN līgumu par zinātnisko un tehnisko sadarbību augstas enerģijas daļiņu fizikā.
• 2017. g. maijs CERN padomei tiek nosūtīta Ministru prezidenta Māra Kučinska vēstule, izsakot vēlmi kļūt par CERN dalībvalsti, pirms tam kļūstot par CERN asociēto valsti.
• 2017. g. maijs RTU sadarbībā ar CERN un Izglītības un zinātnes ministriju rīko CERN zinātnes nedēļu. Latvijā ierodas CERN amatpersonas un zinātnieki, lai ar Latvijas amatpersonām apspriestu potenciālo Latvijas dalību CERN, bet ar uzņēmējiem — sadarbību. CERN zinātnieki lasa lekcijas, notiek unikāla interaktīva izstāde, ļaujot apskatīt Lielā hadronu paātrinātāja tuneli, kurā tika atklāts Higsa bozons.
• 2017. g. septembris Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vizītē CERN tiekas ar CERN ģenerāldirektori Fabiola Džanoti, lai pārrunātu Latvijas un CERN sadarbības iespējas.
• 2017. g. septembris Ar RTU senāta lēmumu ir izveidots RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs. Centra galvenais mērķis ir attīstīt starpdisciplināru fundamentālo pētniecību augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, iesaistot kodolpētniecības nozares pētījumu projektos zinātnisko un akadēmisko personālu, industriju un studentus.
• 2017. g. decembris RTU un LU konsorcijs kļūst par CERN eksperimenta — CMS (The Compact Muon Solenoid) — biedru. CMS eksperiments ir viens no četriem eksperimentiem, kas saistīti ar CERN Lielo hadronu paātrinātāju, un tā mērķis ir novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. Līdzdalība CMS zinātniekiem paver iespējas tieši iesaistīties pasaules līmeņa zinātniskajā eksperimentā, līdzvērtīgi sadarbojoties ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.
• 2018. g. janvāris Notiek Latvijas uzņēmēju vizīte CERN, uzņēmēji iepazīstas ar CERN darbību, aktuālajām programmām, projektiem un tehnoloģiju pieprasījumiem.
• 2018. g. janvāris Ministru prezidents Māris Kučinskis Pasaules ekonomikas foruma laikā Davosā tikās ar CERN ģenerāldirektori Fabiolu Džanoti, kurai apliecināja Latvijas nodomu pievienoties CERN tuvākajā laikā.
• 2018. g. februāris RTU notiek pirmā sanāksme, kur Baltijas valstu vadošo universitāšu pārstāvji un CERN vadība apspriež starptautiskas studiju programmas izveides iespējas; tā iecerēta starpdisciplināra, apvienojot fundamentālo un lietišķo zinātni - daļiņu fiziku ar paātrinātāju tehnoloģijām. Programma nepieciešama, lai Baltijas valstu studenti varētu apgūt zināšanas, kas viņiem būs nepieciešamas sadarbībai ar CERN.
• 2018. g. februāris Valdība deleģē Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt Latvijas valdības un CERN līgumprojektu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās pirmsdalībvalsts statusā. Šis statuss Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem dos tiesības piedalīties CERN iepirkumos un pētniecības projektos, un pilnā mērā izmantot CERN infrastruktūru.
• 2018. g. aprīlis RTU notiek CERN rīkots intensīvas apmācības kurss Spring Campus studentiem, tā tematika saistīta ar informācijas tehnoloģiju un skaitļošanas jomu.
• 2018. g. maijs RTU sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē izstādi CERN — zinātnes paātrinātājs, kurā Latvijas iedzīvotāji tiek iepazīstināti ar CERN darbību un zinātniskajiem sasniegumiem.