Zaļāks sniegs

27. marts, 2018
.
.
.

Spītējot Latvijas nepastāvīgajām ziemām, jaunuzņēmums Snowision slēpošanas kūrortā Francijas Alpos demonstrē, kā mākslīgā sniega ražošanu padarīt ievērojami lētāku un videi draudzīgāku. SIA Snowision ir viens no desmit uzņēmumiem, kas pērn piedalījās Latvijā pirmo reizi īstenotajā Eiropas Savienības straujas biznesa izaugsmes un uzņēmuma vērtības kāpināšanas programmā Climate-KIC Accelerator. Latvijā to īsteno RTU Dizaina fabrika.

Desmitiem un simtiem kilometru garu slēpošanas trašu uzturēšana augstā kvalitātē, lai ziemas atpūtas cienītāji nelūkotos pēc cita kūrorta, to īpašniekiem prasa prāvus līdzekļus. Mākslīgā sniega ražošana lielam kūrortam var izmaksāt līdz pat trim miljoniem eiro gadā, zina teikt Aleksejs Korabovskis, SIA Snowision vadītājs un līdzdibinātājs. Uzņēmums ir izstrādājis prototipu tehnoloģijai, kas, izmantojot mikroviļņu sensorus, attālināti spēj noteikt sniega apjomu, blīvumu un temperatūru, tas savukārt ļauj prognozēt sniega «uzvedību», piemēram, kušanas ātrumu. Izmantojot speciāli izstrādātu programmatūru, kūrorti šo informāciju varēs iegūt reāllaikā, ļaujot operatīvi lemt, tieši kur un cik lielā mērā sniega sega būtu jāpastiprina. Ražojot sniegu tikai tad, kad tas nepieciešams, un tur, kur tas nepieciešams, izdevumus, pēc SIA Snowision aplēsēm, varētu samazināt pat par 40%. «Sniegs, kas saražots un, beidzoties sezonai, palicis pāri, ir vējā izmesta nauda,» nosaka jaunuzņēmuma vadītājs.

Kopš pērnā gada SIA Snowision prototips tiek testēts slēpošanas kūrortā Francijas Alpos sadarbībā ar konsultantu, franču uzņēmumu Dianeige, kurš, kā saka A. Korabovskis, «palīdz mums saprasties ar kūrortu». Kūrorts turpina darboties, kā ierasts, kas ļaus sezonas beigās salīdzināt reāli saražotā sniega apjomu ar aprēķiniem par racionāli nepieciešamo sniega apjomu, kas izdarīti, pamatojoties uz sensoru datiem. Ja testi apliecinās ietaupījumu, kūrorts paudis gatavību produktu iegādāties, stāsta A. Korabovskis. Tas būs pirmais solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu septiņu gadu laikā no pirmā gatavā produkta pārdošanas brīža sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu un aprīkot 500 no apmēram 5000 slēpošanas kūrortu. Latvija nav uzņēmuma mērķa tirgus, daudz lielāka interese tam ir par slēpošanas kūrortiem Eiropā, Ziemeļamerikā un Ķīnā. A. Korabovskis stāsta, ka Ziemeļamerikā sabiedrība izdara spiedienu uz ziemas sportiskās atpūtas piedāvātājiem, lai tiktu samazināts ūdens patēriņš mākslīgā sniega ražošanā. Jāpiebilst, ka sniega ražošana ir arī energoresursu ietilpīga. Iepriekš veikti testi arī meteostacijā Somijā, aiz polārā loka, pēc tiem prototips tika pilnveidots.

Mazāks un lētāks

SIA Snowision ir viens no Latvijā bāzētās starptautiskās deep-tech komercializācijas platformas Komercializācijas reaktors (Commercialization Reactor) dzimušajiem uzņēmumiem — tieši tur A. Korabovskis saticis Krievijas Zinātņu akadēmijas Lietišķās fizikas institūta (Ņižņijnovgorodā) zinātniekus Aleksandru Feiginu, Aleksandru Švecovu, Vitāliju Riskinu, Mihailu Belikoviču, Dmitriju Muhinu un Ļevu Fedosejevu, kuri ir sensora autori. Lai arī mikroviļņu diagnostika ir pasaulē zināma, sniega parametru novērtēšana ir jauns lietojuma veids. Turklāt izstrādātais sensors ir unikāls sava kompaktā izmēra dēļ. Izmērs arī padara to ievērojami lētāku, tas ir kārdinoši tirgum.

A. Korabovskis saka, ka uz tehnoloģijas pamata varētu izstrādāt arī sensorus, ar kuriem mērīt atmosfēras temperatūru, ozona līmeni, prognozēt, kad būs negaiss, taču «visiem šiem lietojumiem ir neliels tirgus potenciāls. Veicām tirgus izpēti, satikām cilvēkus no industrijas, kuri apliecināja — ja spēsit izveidot produktu, tas būs slēpošanas kūrortiem interesants.» Sniega dziļumu mēra arī ar citām metodēm, populārākā no tām — pie sniega traktora piestiprināts GPS sensors rāda, cik augstu virs zemes tas atrodas. «Taču, zinot tikai sniega dziļumu, bet nezinot blīvumu, nevar aprēķināt sniega masu, bez kā nav iespējams prognozēt, cik ilgā laikā sniegs izkusīs,» piebilst uzņēmuma vadītājs.

Tic, ka izdosies

SIA Snowision nav pirmais A. Korabovska jaunuzņēmums. Viņu interesē tieši zinātniski ietilpīgu uzņēmumu veidošana, kas gan ne vienmēr ir veiksmīga, ko apliecina arī viņa pieredze – trīs jaunuzņēmumi dažādu iemeslu dēļ darbību ātri vien izbeiguši. Viņš gan nemet plinti krūmos un tic, ka izdosies, SIA Snowision mērķtiecīgi tiek attīstīts jau četrus gadus, paralēli A. Korabovskis iesaistīts vēl divu jaunu ideju virzībā — radīt lētāku OLED tehnoloģiju, izmantojot lantanīda savienojumus, un izveidot kompaktu neitronu ģeneratoru (N-Capture). OLED tehnoloģiju attīsta SIA Evoled, izstrādē notiek sadarbība ar Lomonosova Maskavas Valsts universitāti, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Fraunhoferas institūtu Vācijā, piesaistītas 385 tūkst. eiro lielas investīcijas.

SIA Snowision piesaistījis 65 tūkst. eiro lielas investīcijas no privātiem investoriem — biznesa eņģeļiem un riska kapitāla fonda Imprimatur Capital. Finansējums produkta attīstībai piesaistīts, startējot arī akcelerācijas programmās. 2017. gada nogalē uzņēmums noslēdza dalību klimata zināšanu un inovāciju kopienas Climate-KIC akcelerācijas programmā, piesaistot 15 tūkst. eiro. Pērn tas uzvarēja arī French Tech Ticket programmā, saņemot 57 tūkst. eiro atbalstu produkta izstrādei un iespējai gadu augt vienā no Francijas biznesa inkubatoriem. Dalība starptautiskajās akcelerācijas programmās ļauj A.Korabovskim salīdzināt Latvijas un citu valstu jaunuzņēmumu idejas. Viņš teic — mums ir lielāks  zinātniskais potenciāls, komandās aktīvi līdzās biznesa cilvēkiem darbojas zinātnieki.

Mērīt no gaisa

Turpinot attīstīt produktu, plānots programmatūru padarīt klientiem draudzīgāku, veidot atbilstoši viņu vēlmēm. Savukārt, lai ar vienu sensoru varētu nosegt plašāku teritoriju,  iecerēts izmantot dronu tehnoloģijas. Pagaidām gan tas ir sarežģīti, ņemot vērā ierobežoto dronu celtspēju.

Jautāts, vai, attīstot produktu slēpošanas kūrortiem, viņš pats arī bauda ziemas priekus, A. Korabovskis atzīst, ka ir slēpotājs iesācējs. Viņam ir nācies piedzīvot situāciju, kad potenciālais klients iespiež rokā slēpes un saka — tiekamies kalna pakājē. Tas tik bijis piedzīvojums!

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

27. marts, 2018 plkst. 15:29

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi