VASSI pētnieks: Modelēšana ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcībpolitikas veidošanai

9. novembris
.
.
Sasaistot dažādas metodes un papildinot tās ar jaunākajiem datiem, kas gūti, piemēram, transporta nozares vai rūpniecības izvērtēšanā, ir iegūts rīku kopums, kas ļaus nākotnē izstrādāt detalizētākas un uz dažādu sektoru mērķētas rīcībpolitikas. Tas palīdzēs veiksmīgāk veidot enerģētikas un klimata politiku Latvijā un balstīt to uz zinātniski pamatotiem datiem. Zinātnieki var nākotni projicēt, pirms tiek veidota un pieņemta noteikta politika, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems.

Arvien pieaugošās klimata pārmaiņas atzītas par eksistenciālu draudu cilvēcei pat laikā, kad pasaule cīnās ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, valstis apņemas īstenot dažādus pasākumus, taču tie ne vienmēr nes cerētos augļus. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādājuši enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu virzībai uz oglekļa neitralitāti, kas palīdzēs pieņemt datos pamatotus lēmumus, portālā «labsoflatvia.com» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems. 

Izstrādājot rīcībpolitikas, tās nereti tiek balstītas uz konsultācijām, kas sakombinē esošās zināšanas, lai apstiprinātu vai pamatotu noteiktās politikas pareizību. Savukārt zinātne (t.sk. modelēšanas rīki) meklē atbildes uz jautājumiem, kas rada jaunas zināšanas. Un politiku būtu jāveido tikai pēc tam, kad ir saprotamas dažādo attīstības scenāriju veidotās nākotnes. Attiecīgi politikas veidošana būtu jābalsta uz modelēšanas rezultātiem par iespējamo nākotni nevis otrādi.

Projektā «Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti» (Nr. VPP-EM-2018/NEKP-0001) Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Latvijas Universitātes (LU) izstrādājuši mūsdienīgu modelēšanas rīku kopumu.

Lai varētu analizēt iespējamos nākotnes attīstības virzienus, tiek izmantotas modelēšanas pieejas. Enerģētikas un klimata modelēšanas jomā galvenokārt tiek izmantotas trīs modelēšanas metodes. Pirmā ir sistēmdinamikas modelēšanas pieeja, kas ņem vērā atgriezeniskās saites, nelineāras sakarības, tādēļ ļauj vērtēt cilvēku paradumus, meklēt cēloņsakarības, analizēt sistēmas un to darbības, piedāvājot dažādus risinājumus jeb ceļus, kā sasniegt mērķi. Otra ir ekonometriskā pieeja, kas modelē tautsaimniecības attīstības procesus un analizē ar makroekonomiku saistītus jautājumus, piemēram, energoresursu cenu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecības attīstības tempu u.c. Trešā pieeja  ir optimizācijas modeļi, ko izmanto Dz. Jaunzems un viņa pētnieku komanda. Viņi izmanto optimizācijas rīku «TIMES», kas izstrādāts Starptautiskās enerģētikas aģentūras paspārnē. Rīks piedāvā katram modelētajam attīstības scenārijam vienu optimālo risinājumu, šajā gadījumā – energoapgādes struktūru un tehnoloģiju kopumu, kas spēj nosegt visas tautsaimniecības enerģijas pieprasījumu ar pēc iespējas zemākām izmaksām.

Sasaistot dažādas metodes un papildinot tās ar jaunākajiem datiem, kas gūti, piemēram, transporta nozares vai rūpniecības izvērtēšanā, ir iegūts rīku kopums, kas ļaus nākotnē izstrādāt detalizētākas un uz dažādu sektoru mērķētas rīcībpolitikas. Tas palīdzēs veiksmīgāk veidot enerģētikas un klimata politiku Latvijā un balstīt to uz zinātniski pamatotiem datiem. Zinātnieki var nākotni projicēt, pirms tiek veidota un pieņemta noteikta politika.

Savukārt sabiedrībai modelētie scenāriji var paradīt iespējamo nākotni un dažādos ceļus, pa kuriem iet katram no mums, lai to sasniegtu. «Daudzos joprojām ir iesakņojusies doma, ka mūsu pasaule un mūsu atbildība beidzas pie mājokļa durvīm. Tā nav. Iedomāsimies apdzīvotu vietu ar simts daudzdzīvokļu ēkām. No tām desmit ir siltinātas, tām ir mazāks siltumenerģijas patēriņš. Apdzīvotās vietas centralizētajai siltumapgādes sistēmai ir praktiski neiespējami attīstīties, strādāt efektīvāk, kļūt konkurētspējīgākai, ieviest inovatīvas metodes siltuma ražošanai, nodrošināt pieejamākus tarifus iedzīvotājiem, kamēr pārējās mājas paliek nesiltinātas un neatjaunotas. Tāda lejupvērsta attīstība. Un tagad iedomājamies to pašu apdzīvoto vietu, ja visas ēkas ir energoefektīvas – centralizētajai siltumapgādes sistēmai paveras pilnīgi citi attīstības apvāršņi un risinājumi. Ja 100 ēkas ir atjaunotas, izmantojot jau rūpnieciski sagatavotas fasādes un elementus, kas izgatavoti netālajā kokapstrādes cehā, tad ieguvēji būs visa sabiedrība,» portālā aicina zinātnieks. 

Modelēšana ir nozīmīga arī uzņēmumu attīstībai – tiem ir jāzina valsts politika, lai savlaicīgi pielāgotos un turpinātu savu attīstību. Piemēram, valstij apņemoties samazināt SEG emisijas, būtiskas pārmaiņas būs jāpanāk rūpniecības sektorā, kas ir liels energoresursu patērētājs un emisiju radītājs. 

Modelēšana palīdz atbildēt uz jautājumiem, kur Latvija šobrīd atrodas un ko tas mums dod. Kur mēs vēlamies un varam nokļūt 2030. gadā un kur 2050. gadā? Kādi varētu būt šie attīstības scenāriji? Kā transformēties no īstermiņa ieguvumiem uz ilgtermiņa pārmaiņām? Vai vajag inovatīvas politikas vai pietiks tikai ar inovatīvām tehnoloģijām? Modelēšana nesniedz nākotnes prognozes, taču tā projicē iespējamo nākotni pie dažādiem scenārijiem.

Visu rakstu iespējams lasīt portālā «labsoflatvia.com». 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

9. novembris plkst. 9:46

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi