Uzrakstīt zāļu vielu ražošanas «recepti»

14. decembris, 2017
.
.
.

Fundamentāli pētījumi var novest pie komercializējamām idejām, savukārt industrijas interesēs veikti līgumdarbi — pie zinātniskiem atklājumiem, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesora Māra Turka pieredze. Viņš ir pirmais RTU Gada balvas valorizācijā ieguvējs.

Pēc Latvijas lielāko farmācijas uzņēmumu Olainfarm un Grindeks pasūtījuma RTU izstrādā tehnoloģijas ģenērisko zāļu vielu ražošanai. «Lai izgatavotu zāles, ir nepieciešamas tehnoloģijas, jo patentos netiek atklāta pilnīgi visa informācija, jāveic pārbaudes laboratorijās, jāpārbauda, vai visas reakcijas notiek, vai procesi ir atkārtojami, vai tīrība ir pietiekama. Farmācijas kompānijas slēdz ar mums līgumus par vielu iegūšanas tehnoloģiju, izpētot sintēzes ceļus, izejvielu pieejamību, izmaksas utt. Virtuves kategorijās runājot, no mums tiek prasīta pagatavošanas recepte — kā iegūt balto pulveri. Mēs nenodarbojamies ar gatavo zāļu izgatavošanu,» skaidro M. Turks. Līgumpētījumu veikšana vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem, trīs ieviesti un vairāki pieteikti komercializācijas pieteikumi, pieci Latvijas patenti pēdējo divu gadu laikā un aktīva dalība zinātniskās konferencēs — izvērtējot šos rezultātus, M. Turks tika atzīts par RTU 155. jubilejas gadā ieviestās Gada balvas valorizācijā pirmo ieguvēju. Balvas mērķis ir veicināt universitātē radīto produktu komercializāciju un lietišķo pētījumu rezultātu popularizēšanu, patentēšanu, ieviešanu un pielietošanu jaunu uzņēmumu dibināšanai.

Kā aizsākās sadarbība ar farmācijas uzņēmumiem?

Sadarbība ir ilggadīga. Gan Grindeks, gan Olainfarm ir izpētes laboratorijas ar talantīgiem ķīmiķiem, starp kuriem ir daudz mūsu absolventu. Daudz lietu viņi dara paši — pēta patentus, izstrādā metodikas. Tomēr gadās brīži, kad uzņēmumos nepietiek darba roku un ekonomiski izdevīgāk ir noslēgt ārpakalpojuma līgumu. Tā ir mūsu niša. Savukārt ārvalstu uzņēmumiem parasti ir nepieciešams izstrādāt standartvielas, kas citur nav pieejamas un kas nepieciešamas kā izejviela zinātniskiem pētījumiem.

Kāpēc ārvalstu pasūtītāji vēršas RTU — pakalpojuma kvalitātes vai cenas dēļ?

Laba kvalitāte par samērīgu cenu. Raugoties tikai no cenas viedokļa mēs nespējam izkonkurēt Ķīnu vai Indiju, taču šajās valstīs joprojām ir vērojamas kvalitātes problēmas. Ja salīdzina cenu un kvalitāti, joprojām esam lētāki par Rietumeiropas konkurentiem. Čehijā, Polijā ir ļoti attīstīta zinātniskā komercija, Ungārijā arī ir augsts ķīmijas līmenis, tomēr arī par šīm valstīm dažkārt esam lētāki.

Vai uzņēmumiem ir liela interese par sadarbību ar universitāti problēmjautājumu risināšanā?

Sadarbība ir viļņveidīga, ne liela, ne maza. Mēs izjūtam tirgus konjunktūru, ekonomiskās krīzes laikā bija ļoti maz līgumdarbu. 2007. gadā un 2008. gadā bija ļoti daudz pētījumu, pēc tam sekoja kritums. Tagad pamazāk līgumu skaits palielinās. Uzņēmumi pie mums nāk, jo jau pazīst, personīgie kontakti ir svarīgi.

RTU Gada balvā valorizācijā tika vērtēti arī komercializācijas pieteikumi — jūsu zinātniskā darbība, kas nonākusi līdz tādai gatavībai, ka to var ieviest tirgū —, patenti. Pastāstiet par tiem!

Komercializēts ir, piemēram, kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas pakalpojums — analītiska metode organisko molekulu raksturošanai. Kodolmagnētiskās rezonanses spektru uzņemšanā mums ir sadarbība ar Olainfarm. Šobrīd ir trīs vietas Latvijā, kur var veikt šādas analīzes, jautājums ir tikai cenā un ātrumā. Mēs ceram būt gan ātrāki, gan lētāki. Ar ES struktūrfondu atbalstu plānojam iegādāties jaunu un jaudīgāku kodomagnētiskās rezonanses spektrometru, ar ko veikt daudzpusīgākas analīzes, analizēt ne tikai šķīstošas, bet arī cietas vielas, neorganiskas vielas. Tā mēs palielināsim mūsu kompetenci.

Mēs veicam fundamentālos pētījumus, gribam saprast pasauli, atklāt jaunas reakcijas — darām to, ko augstskolai pieklājas darīt, paralēli vēl mācot arī studentus. Atklājumus, kuriem fundamentālā zinātnē ir kāda nozīme, ir mērķis publicēt prestižos žurnālos. Ja atklājumam vismaz teorētiski ir praktiska jēga, piemēram, tiek atklāta jauna ķīmisko saišu veidošanas metode, tad aizsardzības nolūkos to patentējam vēl pirms zinātniskā atklājuma publicēšanas. Tie nav patenti, kurus rīt kāds ieviesīs.

Komerciāls patents, piemēram, ir izomerizēšanas metode (Latvijas patents 15097B Juris Fotins, Maksims Čerkasovs, Daina Zicāne, Ērika Bizdēna, Vilnis Liepiņš, Zenta Tetere, Māris Turks. Method for isomerisation of 2-methylspiro(1,3-oxathiolane-5,3)quinuclidine). Tā ir zāļu vielas sintēzes metode, kur vienā stadijā rodas divi izomēri. Tikai viens no tiem ir derīgs tālākai sintēzei un novedīs pie produkta — farmaceitiski aktīvās vielas —, otrs ir atkritumu viela. Vienu izomēru var pārvērst otrā vai abu maisījumā, ko var sadalīt atkal un atkal līdz lietderīgi  ir izmantots viss, iegūstot dubultdaudz. Patentēta ir metode, kas ļauj nevajadzīgo izomēru pārvērst maisījumā, no kura atkal var izdalīt vajadzīgo izomēru

Šogad patentēts arī betulonskābes attīrīšanas paņēmiens. (Latvijas patents 15140B Viktors Kumpiņš, Inese Rijkure, Inese Mieriņa, Uldis Peipiņš, Daina Zicāne, Māris Turks. Betulonskābes attīrīšanas paņēmiens)

No bērza tāss iegūstamais betulīns un tā grupas dabas savienojumi palīdz uzturēt organismu imūnstabilā stāvoklī, novēršot ļaundabīgo šūnu veidošanos, kalpo kā preventīvs līdzeklis. Betulīns izmantojams arī ārstnieciskās kosmētikas ražošanai. Tam ir pierādīta īpašība uzlabot mikrorētu sadziedēšanu, uzlabot ādas reģenerācijas spējas. Tam ir pierādītas arī aknu reģenerājošas spējas. Tomēr augstāka pievienotā vērtība ir nevis betulīnam, bet gan oksidētām formām — betulīnskābei un betulonskābei. Bērzu tāsī betulīnskābe ir, bet nedaudz, to neatmaksājas iegūt. Ekonomiski izdevīgāk ir no bērzu tāss izdalīt betulīnu un ar sintētiskām metodēm pārvērst to par betulīnskābi un betulonskābi — kolbā izdarīt to pašu, ko dara daba. Patentēts ir attīrīšanas process, jo, ja gribam produktu piedāvāt kā ekvivalentu no dabas izdalītajam, mums ir jāgarantē, ka tajā nav nekādu citu ķīmisku atlieku, ir tikai «dabas spēks».

Interese par betulīnu sākās no zinātniska projekta, kas tika īstenots sadarbībā ar Baltkrieviju, kur arī ir daudz balto bērzu. Viņiem bija ideja, ka ar šo dabas vielu vajag veikt ķīmiskās pārvērtības, jo betulīns izrāda vājas pretvēža īpašības, bet, ķīmiski modificējot, atklājas noderīgas vielas, klīniskos pētījumos tās darbojas kā pretvīrusu un pretvēža preperāti. Projekts noslēdzās, bija zinātniskas publikācijas, efektīva betulīna izdalīšanas metode ir uzskatāma par papildu ieguvumu. Tā ir fundamentālā zinātne vienlaikus ar tirgus potenciālu.

Kas vēl ir jūsu uzmanības lokā?

Strādājam nukleozīdu ķīmijā, purīnu ķīmijā. Nukleozīdi ir DNS un RNS būvķieģeļi, kopš sešdesmitajiem gadiem ir zināms, ka mēs varam paņemt atsevišķus šādus būvķieģeļus un, ķīmiski pārveidojot, izveidot zāļu vielas ar pretvēža un pretvīrusa īpašībām. Lai radītu jaunas molekulārās struktūras, kurām, iespējams, būtu bioloģiskā aktivitāte, ir vajadzīgas jaunas sintēzes metodes. Nevar radīt kaut ko jaunu, ja metodes ir vecas. Izstrādājam jaunas sintēzes metodes, kā radīt jaunas vielu grupas, jaunus atvasinājumus purīnu ķīmijā, kam UV gaismā parādās fluorescence, tie izstaro gaismu. Sadarbībā ar mūsu dekānu Valdi Kokaru projektā sintezējam purīna atvasinājumus, pievēršoties tiem no materiālzinātnes viedokļa – mūs interesē iespēja radīt materiālus, kas labi spīd. Tie būtu izmantojami gaismu emitējošās diodēs (OLED).

Vēl viena interesanta tēma ir netradicionālie šķīdinātāji. Sēra dioksīdu, kas ir gāze, var labi atdzesēt un kondensēt šķidrā veidā un lietot kā šķīdinātāju. Tam ir labas īpašības, kādu nav spirtam, acetonam. Mana doktorante Jevgeņija Lugiņina, kura 2016. gadā ieguva L΄Oréal Latvijas stipendiju «Sievietēm zinātnē», par šo tēmu aizstāvēja disertāciju.

Paralēli zinātniskajai darbībai jums jājūt pētījuma komercpotenciāls, jābūt apveltītam ar biznesa ožu. Vai neveidojas pretruna?

Es neesmu TOP komersants, tad jau nestrādātu universitātē.
Es teiktu — biežāk ir komerciālie projekti, kuru laikā parādās arī zinātniskā interese. Ir divas publikācijas zinātniskos žurnālos, kas sākušās kā pasūtījuma darbs Grindeks un Olainfarm, — par vielu sintezēšanu.

Vai zinātniekiem ir jāmāca, kā pārdot sevi un savu produktu?

Man ir dalītas jūtas. Cilvēki ir dažādi un ir skaidrs, ka visi nebūs komercializētāji un visi nebūs zinātnieki. Lai katrs dara to, kas viņam vajadzīgs, ar varu nevienu nepiespiedīsi. Var tikai dot grūdienu, lai tas, kurš to grib, nenobīstas.
Ja naudas pētniecībai būtu pietiekami, man kā zinātniekam, augstskolas profesoram sirdij tuvāk būtu nodarboties tikai ar fundamentālo pētniecību, bet naudu vajag, aparāti ir jāuztur. Ar līgumdarbiem nodrošinām gan zinātnisko, gan mācību procesu. Mēs esam studentu skaita ziņā viena no mazākajām fakultātēm, mūsu institūts ir specializējošais institūts, mēs nemācam lielos kursus. Līgumdarbi ir jāņem, jo, pirmkārt, pats vari nopelnīt, otrkārt, vari dot darbu studentiem un pastāvīgajiem darbiniekiem, no peļņas daļas varēsi nopirkt reaģentus bakalaura darbiem, uzturēt aparātus kārtībā. Mūsu ikdienas darbs noris gandrīz kā privātā uzņēmumā, jāsēž, jākalkulē, kas būs. Tikko neuzvari kādā projektu konkursā, tāpat kā privātam uzņēmumam, jādomā, ko darīt tālāk, vai jāatlaiž cilvēki, vai jāsamazina slodzes.

Tad jau zinātniekiem ir jāmācās ekonomika.

Vai arī ir jābūt superveiksmīgiem fundamentālo pētījumu naudas piesaistē, lai vienmēr būtu tik daudz naudas, lai varētu nodarboties tikai ar fundamentālo zinātni. Acīmredzot, tik veiksmīgi mēs neesam, tāpēc varam būt pateicīgi par iespēju dažādot ieņēmumus, sadarbojoties ar ražotājiem. Vēl viens aspekts par labu komercializācijai — tā kā esam tehniskā universitāte, gan studenti, gan darba devēji sagaida, ka absolventi spēs risināt reālās dzīves problēmas savā nozarē. Zinātniskā pētniecība ir svarīga sabiedrības uzbūves daļa, ir vajadzīga, bet fundamentālā pētniecība daudzos aspektos ir atrauta no reālās dzīves, jo no tās praktiski izmantojami rezultāti var parādīties arī tikai pēc gadu desmitiem. Tajā ziņā studenti, kuri bijuši iesaistīti līgumdarbos, ir ar lielāku pieredzi, viņi redz, ko pētnieka darbs nozīmē praksē. Kāda starpība, vai viņš strādā uzņēmumam interesējošo līgumdarbu pie manis vai uzņēmuma attīstības laboratorijā kā darbinieks? Viņš šeit būs redzējis, kāds ir darba stils, temps, process, kā noformēt rezultātus, zina, kas ir termiņi, stress utt. Viņš ir sagatavots darba tirgum.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

14. decembris, 2017 plkst. 14:43

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi