Tehnoloģiju attīstība var palīdzēt smagu slimību skartajiem

18. decembris, 2019
.
.
.

Robotikas un mākslīgā intelekta attīstība var ietekmēt dažādas medicīnas jomas, gan atvieglojot darbu mediķiem, gan dzīves kvalitāti pacientiem.

Pētniecība un izstrāde šajā jomā aktīvi noris visā pasaulē, piemēram, Lielbritānijā izstrādāts eksoskelets pacientiem, kuriem ir paralizēti locekļi. Tas uztver cilvēka biosignālus un pārveido tos kustībās, ko slimības skartais cilvēks pats nevarētu veikt, Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Datorzinības sistēmu katedras pētnieks Juris Lauznis. Eksoskeletus var arī pievienot vesela cilvēka ķermenim, netraucējot dabīgās kustības, bet pastiprinot tās. «To var izmantot, lai palielinātu cilvēka spēku, piemēram, palīdzēt pārvietot pacientus, apsēdināt utt. Ja cilvēks ar vienu roku viegli var pacelt piecus kg, tad ar eksoskeletu – 25 kg. Militāristiem šie skeleti jau ir, bet medicīnā ir eksperimentāli modeļi, sākti pētījumi,» zina teikt pētnieks.

Tiesa, cilvēka smadzeņu biopotenciāla un citus impulsus pārveidošana tehnoloģiskai izmantošanai nav viegla, nepieciešami arī ātrdarbīgi datori. «Pagaidām tehnoloģijas ir neērtas, cilvēkam uz galvas jāuzliek elektrodi un tas, protams, traucē,» atzīst J. Lauznis. Viņš skaidro darbības principu – no elektrodiem tiek saņemti un pastiprināti signāli, pēc tam datorsistēma tos analizē un mēģina izdalīt signālus, kas atbild par funkciju veikšanu, bet,  izmantojot citu datorsistēmu, tie tiek nosūtīti izpildmehānismam.

Raidījumā «Zināmais nezināmajā» par to, kā un vai robotu un mākslīgā intelekta iespējas būtu izmantojamas smagi slimo cilvēku aprūpē analizē arī Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļavo, Bērnu paliatīvās aprūpes komandas galvenā māsa Sofija Tomase un kapelāns pieaugušo paliatīvajā aprūpē Varis Bogdanovs.

Universitāšu pārstāvji norāda, ka Latvijā tiek pētītas un attīstības medicīnas tehnoloģijas, vienlaikus uzsverot – šajā jomā ir vērts veikt investīcijas. «RTU strādājam ar dažādiem sensoriem, lai varētu reģistrēt un pārraidīt cilvēka biosensorus lielākā attālumā,» teic J. Lauznis.

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

18. decembris, 2019 plkst. 14:21

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi