Tālis Juhna: Latvijas inovācijas fonds kā drošības spilvens inovatoriem

Kā straujāk palielināt augstu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu Latvijā? Ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, kas dotu iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā un attīstībā (P&A). Privāto investoru finanšu piesaiste P&A ir būtiska, lai arī, kā rāda iepriekšējā Latvijas pieredze, mazai valstij ilgs un grūts process, norāda T. Juhna. Ja to dara gudri, tad valsts var būt veiksmīgs investors. Par šādu pieeju ir vienojusies Saeima, dodot zaļo gaismu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei. Šogad plānots sākt pilotprojektu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei.

Šobrīd vairāk nekā pusi zinātnes un inovācijas finansējuma Latvijā veido Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi, tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu politiku, īpaši ņemot vērā to, ka kopējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā šobrīd ir teju zemākie Eiropā. Investīcijas zinātnē un inovācijā nenodrošina ātru atdevi, bet struktūrfondu programmas ir terminētas. Turklāt, lai arī ES fondu finansējums būs pieejams arī turpmāk, tā apmērs samazināsies. Šādā situācijā likt pusi mūsu attīstības uz vienas – struktūrfondu – kārts ir riskanti. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc radās ideja par centralizētu, nefragmentētu (šobrīd Latvijā vairākas institūcijas sniedz atbalstu inovācijas, tehnoloģiju pārneses, zinātnes un uzņēmējdarbības attīstībai) pieeju inovācijas attīstības atbalstam, ilgtermiņā – vismaz 25 gadus – konkursu ceļā finansējot aktivitātes, kas noved pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu, uzņēmumu rašanās, esošo uzņēmumu inovācijas kapacitātes palielināšanās, un nākamās paaudzes inovatoru sagatavošanas, pauž T. Juhna.

Viņš uzskata, ka fonds jāveido no valsts līdzekļiem, izvērtējot esošo programmu efektivitāti, lietderīgumu un aizvietojot ar jaunām tās, kam beidzas struktūrfondu atbalsts. Izšķirīgi ir nodrošināt fonda lēmumu caurspīdīgumu, paša tā darbību nepadarot administratīvi smagnēju. Tik mazā valstī kā Latvijā viegli var rasties interešu konflikti, tāpēc fonds ir jāveido tā, lai tas varētu saglabāt neatkarību kā no zinātniskām institūcijām, tā politiskām partijām, zināmā mērā – arī no ministrijām. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondam ir jāīsteno vairāku ministriju (Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas) stratēģiskos mērķus. Būtiski arī, lai fonda pārvaldība būtu profesionāla – ar pieredzi programmu sagatavošanā un projektu konkursu izsludināšanā. Savukārt zinātniskā izvērtēšana jāveic neatkarīgai, starptautisku ekspertu padomei.

Ko Latvijai dos vienotas inovāciju pārvaldības un tehnoloģiju pārneses ekosistēmas izveide? Drošības sajūtu tiem cilvēkiem, kuri grib palikt Latvijā un ilgtermiņā nodarboties ar inovāciju. Tā nebūs naudas garantija, bet gan apliecinājums, ka labi sagatavotiem projektiem finansējums būs pieejams ilgtermiņā un nebūs jāpārtrauc sāktais pētnieciskais darbs finansējuma nepieejamības dēļ.

Ar visu viedokli iespējams iepazīties laikrakstā «Diena». (02.01.2019.)