T. Juhna: secinājumi jābalsta zinātniskās metodēs

2. augusts
.
.
RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna piedalās raidījumā «Komforta zona». Foto: TVNET

«Cilvēkiem patīk novitāte. Viņš ātri uztver kaut kādu skandālu. Kaut kādu jaunu lietu viņš uztver daudz ātrāk un arī izplata daudz ātrāk. […] Zinātnē šīs sensācijas ir ļoti maziņas un viņas nerodas tā pēkšņi. Pakāpeniski tev stāsta kaut ko garlaicīgu,» skaidrojot, kāpēc sabiedrībā ātri izplatās pseidozinātniski apgalvojumi, portāla TVNET raidījumā «Komforta zona» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Lai situāciju mainītu, viņš rosina zinātniekus «komunicēt zinātniski pierādītas lietas interesantākā veidā». Jo, tikai balstoties zinātniskās metodēs, var izdarīt pamatotus secinājumus, piemēram, par dažādu lietu vai procesu ietekmi. Raidījumā T. Juhna un Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs aicināti diskutēt par uzņēmuma «Memory Water» ražoto «strukturēto ūdeni» un to, kas zinātni atšķir no pseidozinātnes.

RTU zinātņu prorektors un Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs atzīst, ka ūdens fizika kā nozare attīstās, zinātnieki aizvien vairāk izprot ūdens uzbūvi. Jautāts, ko nozīmē strukturēts ūdens, viņš teic, ka tas ir terminoloģijas jautājums. «Ja mēs paskatāmies uz pētījumiem, kas ir zinātniskajā literatūrā, pārsvarā tas asociējas ar to, ka ūdenim pie noteiktiem apstākļiem var veidoties kaut kāda struktūra. Teiksim, ledus. Ledus attiecīgi ir kristāls. Ja mēs to saucam par struktūru, tad, protams, ledus ir strukturēts ūdens. Pilnīgi skaidrs. Ja ūdens nav sasalušā stāvoklī, tad, protams, ūdenim ir tā īpatnība, ka viņš tek. Tas saistīts ar ūdeņraža saitēm, kuras ļoti ātri veidojas un ļoti ātri tiek sarautas. Un tajā procesā ļoti grūti šo ūdeni nosaukt, ja izmanto šo terminoloģiju, par strukturētu. Protams, ir pētījumi, kas skatās tieši uz to, kā ūdens uzvedas. Pēdējā laikā tas vairāk saistīts ar to, ka mēs mēģinām saprast ūdens kustības ļoti maza diametra caurulītēs, ļoti mazos atvērumos, kas ir saistīts ar mūsu izpratni vairāk par nanotehnoloģijām. Bet tajā kontekstā, kā tas tiek pasniegts no konkrētās kompānijas viedokļa, man nav skaidrs, ko tas īstenībā nozīmē,» atzīst T. Juhna.

Viņš arī skaidro, kā zinātnē tiek iegūtas zināšanas un pārbaudīts, kas ir patiesība un kas nav. «Pirmais – zināmā mērā paradigma, ka tu nevari atsaukties uz vienu autoritāti. Autoritāte ir zinātnes komūna, kura kaut kādā laikā nonāk pie teorijas, par kuru mēs vienojamies, ka šī teorija ir zinātniski pamatota. Tas nozīmē: ir veikti daudz un dažādi eksperimenti, ir eksperimentāli pierādījumi. Tātad mums ir tomēr kaut kāda izstrādāta teorija. Mēs zinām, ka tas darbojas,» norāda zinātņu prorektors. Viņš arī piebilst, ka atsaukšanās uz atsevišķiem zinātniekiem, pat tad, ja viņi ir Nobela prēmijas laureāti, un atsevišķām publikācijām žurnālā, vēl nav pierādījums, ka teorija ir patiesa.

Raidījumu «Komforta zona» iespējams noskatīties TVNET.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

2. augusts plkst. 13:39

Līdzīgi raksti

Ziņas

_