T. Juhna: Baltijas uzņēmējiem un zinātniekiem jāapvienojas, lai kopīgi konkurētu ārvalstīs

10. oktobris
.
.
T. Juhna. Foto: Andra Marta Babre

«Daudz sūkstāmies, ka mūsu gudrākie prāti piekrīt labāk apmaksātam darba piedāvājumam ārzemēs, līdz ar to nespējam šeit radīt augstas pievienotās vērtības produktus. Tieši tādēļ jāsekmē investīcijas cilvēku izglītībā un vienlaikus jānodrošina apstākļi, lai viņi šeit varētu radīt idejas, produktus, jo nav būtiski, kur notiek pats ražošanas process. Galvenā vērtība ir izpētei un attīstībai – ja tā būs Latvijā, Baltijā, tad arī mums būs attīstība, pieaugs izglītības līmenis, veidosies lielāki kopējie ienākumi un algas.»

Tā intervijā laikrakstam «Diena» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna. Viņš stāsta par Baltijas zinātnieku un industrijas iecerētajiem ciešās sadarbības plāniem inovāciju attīstīšanā, ko veicina RTU pievienošanās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju un zināšanu kopienai «EIT RawMaterials». Septembrī trīs Baltijas tehnoloģiju augstskolas – RTU, Kauņas Tehnoloģiju universitāte un Tallinas Tehnoloģiju universitāte izveidoja kopīgu zināšanu un inovāciju kontaktpunktu «EIT RawMaterials Baltic HUB», kas palīdzēs Baltijas zinātniekiem un uzņēmumiem radīt konkurētspējīgas inovācijas izejmateriālu jomā.

T. Juhna intervijā saka – nevajag domāt, ka zinātnieki savstarpēji tikai konkurē, protams, konkurence pastāv, taču viņš no pieredzes var teikt, ka kolēģi no dažādām valstīm izprot, ka tieši sadarbības rezultātā kāda iecere var realizēties efektīvā risinājumā. «Savulaik man kādā ASV universitātē uz jautājumu par konkurenci ar citām universitātēm atbildēja vienkārši: «Mēs ar viņiem nekonkurējam. Mēs konkurējam kopā ārvalstīs.» Tieši tas pats ir Baltijā – nav loģiski konkurēt savstarpēji, mums jāiet kopā un jāsadarbojas, konkurējot pasaules tirgos. Un sadarbība «EIT RawMaterials Baltic HUB» ir šis lielais solis Baltijas zinātnieku un arī uzņēmēju sadarbības ciešākai veidošanai, konkurētspējas paaugstināšanai,» viņš skaidro.

Ļoti būtiska ir sadarbība arī ar industriju, viņš uzsver, piebilstot, ka ļoti vēlas, lai uzņēmumi notic, ka tieši caur sadarbību ar zinātni, universitātēm, viņi var radīt jaunu ilgtermiņa biznesu, kas būs konkurētspējīgs arī pēc desmit divdesmit gadiem, jo pasaule šodien mainās ļoti strauji. RTU zinātņu prorektors min piemēru, kur uzņēmumu var novest nevēlēšanās modernizēties un ieviest inovācijas: «Ir viens konkrēts piemērs, kas to neizmantoja, – Liepājas metalurgs. Kāpēc vieni izdzīvo, bet citi ne? Jo neizdzīvojušie nebija gatavi mainīt ražošanas metodi. Protams, jaunu vai uzlabotu produktu pārdošanai jāmeklē papildu vai pavisam jauni tirgi. Bet sēdēšana uz 30 gadu vecām tehnoloģijām arī nav veiksmes stāsts. Tehnoloģijas strauji mainās – vai pirms trim gadiem kāds būtu nopietni ticējis, ka Rīgas ielās brauks elektroskrejriteņi, turklāt tas kļūs par nopietnu biznesu?»

Intervija lasāma laikraksta «Diena» 10. oktobra numurā (1. lpp un 3. lpp.)

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

10. oktobris plkst. 11:41

Līdzīgi raksti

Ziņas

_