Saeima ratificē līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā

27. maijs
.
.
Foto: CERN

Saeima ceturtdien, 27. maijā, ratificēja Latvijas un Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu Latvijai. Iespējams, ka Latvija šajā statusā CERN varēs pievienoties jau 1. jūlijā. Tas Latvijas zinātniekiem pavērs plašas iespējas strādāt vienā no pasaules spēcīgākajiem zinātnes centriem, savukārt Latvijas uzņēmējiem – iespēju piedalīties CERN iepirkumos un piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami zinātniskās darbības nodrošināšanai.

CERN – arī Latvijas laboratorija

Saeimas lēmums ratificēt Latvijas līgumu ar CERN bija nākamais secīgais solis Latvijas piecu gadu garajā ceļā uz šo pasaules zinātnes citadeli. Pirms tam, 14. aprīlī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā.

Pievienojoties CERN, Latvija kļūs par pilntiesīgu spēlētāju vienā no pasaules ietekmīgākajiem zinātnes centriem, kurā top globāli nozīmīgas inovācijas, kas būtiski maina pasauli. 

Asociētās dalībvalsts statusā Latvija varēs piedalīties CERN zinātniskajā un administratīvajā darbā. Latvija iegūst tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī CERN mācībās un izglītības programmās. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātniekiem būs iespēja kļūt par CERN darbiniekiem un piedalīties CERN zinātnes projektos, doktoranti savus promocijas darbus varēs izstrādāt, sadarbojoties ar CERN, Latvijas skolēni un skolotāji varēs doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku. 

Latvijas uzņēmējiem, kuri piedāvā Latvijas izcelsmes preces un pakalpojumus, būs iespēja piedalīties CERN organizētajos iepirkumos, piedāvājot savas preces un pakalpojumus, kas nepieciešami CERN. 

Latvija būs tiesīga piedalīties CERN padomes un Finanšu komitejas sanāksmēs. Asociētās dalībvalsts statusā valstij šajās komitejās nav balsstiesību, taču ir tiesības lūgt iespēju izteikties. Tāpat Latvija varēs nosūtīt savu pārstāvi kā novērotāju CERN Zinātnes politikas komitejas sanāksmēs.

Ceļš uz Eiropas zinātnes citadeli 

Lai kļūtu par CERN asociēto dalībvalsti, Latvijai bija jāizpilda vairāki kritēriji, pierādot, ka: 

  • Latvijai ir politiskā griba un atbilstoši finanšu instrumenti, kas ilgtermiņā nodrošina jēgpilnu dalību CERN zinātniskajās programmās; 
  • valstī ir spēcīga augstas enerģijas fizikas kopiena, un tā ir pietiekami finansēta, lai pilnvērtīgi piedalītos CERN zinātnes projektos; 
  • Latvijas industrijai ir atbilstoša kapacitāte, kas ļautu tai veiksmīgi piedalīties CERN iepirkumos.  

Latvijas sniegums minēto trīs kritēriju izpildē tika vērtēts piecu gadu griezumā, kā arī ar skatu nākotnē – kāds šajos kritērijos ir valsts potenciāls īstermiņā un ilgtermiņā. 

Latvija uz dalību CERN ir gājusi ļoti mērķtiecīgi, pilnveidojot augstas enerģijas daļiņu fizikas studiju un pētniecības jomu valstī. Sadarbojoties RTU un Latvijas Universitātei, abu augstskolu zinātnieki piedalās CERN eksperimentos, tiek veidota jauna doktorantūras programma «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», kā arī ir uzsākta Valsts pētījumu programma augstas enerģijas fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās. 

Jau patlaban CERN strādā RTU, LU un arī Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki, piedaloties nozīmīgos zinātnes projektos, piemēram, eksperimentā, kura mērķis ir, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus.

Lai koordinētu Latvijas zinātnisko institūciju, valdības un uzņēmēju sadarbību ar CERN, ir izveidota starpdisciplinārā nacionālā darba grupa. Gan šīs grupas darbu, gan arī CERN vadības vizīti Latvijā koordinē nacionālais CERN kontaktpunkts. Ir attīstīta arī sadarbība reģiona mērogā, kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstskolām 2018. gadā izveidojot CERN Baltijas grupu, koordinēti sadarbojoties ar CERN un stiprinot augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienu reģionā. 

Abas pārējās Baltijas valstis jau ir kļuvušas par CERN asociētajām dalībvalstīm. Igaunija šo statusu ieguva šā gada 1. februārī, savukārt Lietuva – jau 2018. gadā.

CERN jau vairāk nekā 60 gadu ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši  CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādītā Higsa bozona eksistence. 

Rīgas Tehniskā universitāte ar CERN sadarbojas jau kopš 2012. gada. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

27. maijs plkst. 18:40

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi