RTU zinātņu prorektors akcentē ieguvumus no Latvijas sadarbības ar CERN

25. februāris, 2021
.
.
.
Foto - Vitālijs Vinogradovs, RTU

Latvija, kaut arī vēl nav kļuvusi par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) asociēto dalībvalsti, jau tagad jūt atdevi no sadarbības CERN, pateicoties iespējām, kuras paveras pirms iestāšanās. CERN jau strādā Latvijas zinātnieki, fizikas skolotājiem ir iespēja papildināt zināšanas, apmeklējot CERN, savukārt Latvijas uzņēmumi izpēta tirgu, lai tad, kad Latvija kļūs par asociēto dalībvalsti, varētu CERN piegādāt savus pakalpojumus un produktus. Tā viedokļa rakstā «No CERN gūtais – neatsverams» portālā Delfi.lv 25. februārī raksta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna. 

Pirms gada februārī Latvija oficiāli iesniedza pieteikumu CERN, apliecinot savu vēlmi kļūt par CERN asociēto dalībvalsti, lai pievienotos pasaules elitārajai zināšanu kopienai, kurā var līdzvērtīgi ar citām valstīm piedalīties globāla mēroga pētījumos un ietekmēt zinātnes stratēģiju Eiropā un pasaulē. Pa šo laiku Latvija ir pierādījusi, ka spēj spēlēt pasaules zinātnes augstākajā līgā, – to apliecina CERN Padomes lēmums sākt sarunas ar Latviju par asociācijas līguma parakstīšanu. Tas dod cerību, ka jau šogad Latvija kļūs par CERN asociēto dalībvalsti.

T. Juhna norāda, ka viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem ir Latvijas jaudīgāko smadzeņu aizplūšanas samazināšana. Jaunajiem zinātniekiem ir parādījusies perspektīva strādāt pasaules līmeņa pētniecības institūcijā, vienlaikus paliekot Latvijas augstskolās, jo zinātnieki CERN tiek piesaistīti konkrētiem eksperimentiem un pētījumiem, nezaudējot savu pamata darbavietu – universitāti. 

Kopumā no Latvijas CERN patlaban jau strādā pieci zinātnieki – fiziķi un inženieri, savukārt vēl gandrīz ducis jauno zinātnieku jau tuvākajā nākotnē varētu pievienoties CERN zinātnieku kopienai. Latvijas zinātnieki jau var lepoties ar pirmajiem darba rezultātiem. Piemēram, kopā ar citu valstu kolēģiem viņi CERN ir izstrādājuši portatīvu plaušu ventilatoru, kas var palīdzēt Covid-19 slimniekiem.

Latvijas ceļš uz CERN ir veicinājis arī augstskolu, zinātnisko institūciju, valsts sektora un uzņēmējdarbības vides sadarbību. «Mēs esam pierādījuši, ka spējam vienoties kopēja mērķa vārdā – nevis katrs atsevišķi, savstarpēji konkurējot, cīnīties par resursiem, bet kopā veidojot sadarbības platformu, kas ir viens no indikatoriem, ka Latvija ilgtermiņā spēs sniegt savu ieguldījumu CERN projektos,» uzskata T. Juhna. 

Viņš uzskata, ka augstas enerģijas un daļiņu fizika un ar to saistītās inženiertehniskās disciplīnas, ar ko nodarbojas CERN, ir viens no pasaulē spēcīgākajiem inovāciju dzinējspēkiem, kas, protams, atspoguļojas tautsaimniecības izaugsmes rādītājos. Latvijai kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, arī mēs sajutīsim atdevi gan izglītībā un zinātnē, gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā.

«Tālis Juhna: No CERN gūtais – neatsverams» Delfi.lv, 25.02.2021.

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

25. februāris, 2021 plkst. 18:05

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi