RTU Zinātniskās skaitļošanas centrs – jaunizveidotā lieljaudas datu tīkla pētniecības datu glabātājs un apstrādātājs

29. jūlijs, 2020
.
.
.
Foto: Pixabay.com

Latvijā izveidots lieljaudas datu tīkls, kas nodrošinās ātru medicīnas pētījumu datu pārraidi, un šie zinātniskie dati glabājas un tiek apstrādāti Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskās skaitļošanas jeb HPC (High Performance Computing) centrā, kura rīcībā ir jaudīga skaitļošanas infrastruktūra jeb, vienkāršāk runājot, superdators, un kas ikdienā sniedz atbalstu digitālo tehnoloģiju lietošanai pētniecībā ne tikai RTU, bet arī citu institūciju zinātniekiem.

Jauno lieljaudas datu tīklu izveidē iesaistīti uzņēmumi «Mikrotik», kas ir idejas iniciators, un «LMT», kā arī akadēmiskās iestādes – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), RTU un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). 

«Visus datus sūta uz mūsu HPC centru, jo mēs esam vadošais skaitļošanas centrs Latvijā, kas specializējas tik apjomīgu zinātnisko datu apstrādē un uzglabāšanā,» stāsta RTU HPC centra vadītājs Lauris Cikovskis. Piemēram, BMC jau vairākus gadus izmanto RTU superdatoru, lai analizētu genoma pētījumu datus. Savukārt pavasarī RTU HPC kopā ar Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Baltijas grupas partnerinstitūcijām iesaistījās globālajā aktivitātē Folding@Home, piedāvājot savus skaitļošanas resursus, lai zinātnieki varētu nodarboties ar skaitļošanu, pētot Covid-19 un meklējot medikamentus vīrusa ierobežošanai un izskaušanai.

Arī jaunizveidotajā lieljaudas datu tīklā, kura optiskos un radio pārraides kanālus nodrošina «LMT», bet «Mikrotik» – tīkla iekārtas, kuru uzdevums ir pārsūtīt  datus starp iesaistītajām organizācijām, tiks pārraidīti medicīnas – gan Covid-19, gan vēža genoma pētījumu – dati.  

Līdz šim esošie tīkli nenodrošināja pietiekamu datu piegādes apjomu – datus vajadzēja sūtīt vairākas stundas vai, apkopotus ārējos nesējos, vest ar auto. Šāds datu piegādes veids nav ne ātrs, ne drošs. Jaunais lieljaudas tīkls nodrošina ļoti augstu datu pārraides ātrumu – līdz pat 10 gigabitiem sekundē, stāsta «LMT» prezidents Juris Binde. 

Patlaban viena no BMC prioritātēm ir Covid-19 genoma analīze, bet lieljaudas tīkls nodrošinās arī datu apmaiņu vēža izpētes projektos. BMC direktors Jānis Kloviņš skaidro, ka bez genoma analīzes nevar atklāt arī iedzimtu slimību iemeslus, un prognozē, ka lieljaudas datu tīklam liela nozīme būs arī nākotnē, kad zinātnieki, pētot genomu, spēs noteikt katra indivīda iespējamo slimību riskus. «Šiem mērķiem tīkls ir neatsverams ieguldījums,» secina BMC direktors. 

Lieljaudas datu tīkls patlaban ir izveidots starp BMC, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, gēnu sekvencēšanas centru «Latvia MGI Tech» un RTU HPC centru. Nākotnē plānots tīklam pievienot arī Latvijas Universitātes Akadēmisko centru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

29. jūlijs, 2020 plkst. 18:39

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi