RTU zinātnieku izaudzēts superēdiens spirulīna nonāk tirgū

«Idejas aizsākums meklējams 2017. gada rudenī, rakstot projektu iepriekšējam pēcdoktorantūras pētniecības projektu (Post-Doc) uzsaukumam, kurā vēlējos pamēģināt jaunu tēmu ar izteikti lietišķu jeb komerciālu raksturu. Lai pilnveidotu izpratni par komercializāciju, ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» 2018./2019. gada sezonas atlasē un tikām uzņemti. Pētniecības projekta apstiprināšanai pietrūka vien 0,02 punktu. Pēc «RTU IdeaLAB» veiksmīgi startējām arī dažādos citos zaļo biznesa ideju konkusos. Tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju un prakstiski vienlaicīgi uzzināju, ka ar otro piegājienu ir iegūts arī Post-Doc projekts,» priecīga ir Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai «SpirulinaNord» komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Proti, uzņēmums piedalījās EIT zināšanu kopienas «EIT Climate-KIC» straujas biznesa izaugsmes un uzņēmuma vērtības kāpināšanas programmā «EIT Climate-KIC Accelerator Latvia» un EIT zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursā «Inovāciju balva», kļūstot par vienu no tā uzvarētājiem. Komanda arī bija viena no trim, kas pērnā gada izskaņā pārstāvēja Latviju pasaulē vadošajā zaļo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad». Attīstībai piesaistīts arī finansējums no vairākām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmām un jauno uzņēmēju atbalsta granta programmas «(ie)dvesma», ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. SIA «SpirulinaNord» apņēmies atbalstīt Stopiņu novads. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt, aprīkot telpas un sākt ražošanu, stāsta A. Stunda-Zujeva. Pārtikas un veterinārais dienests reģistrējis SIA «SpirulinaNord» kā pārtikas ražotāju.

Tradicionāli vienu no vecākajām aļģēm audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Eiropā to audzē siltumnīcās vien dažās valstīs – Itālijā, Spānijā un Francijas dienvidos. 99% komerciāli tā pieejama vien kaltētā veidā. Tomēr šim pulverim ir specifisks dīķa aromāts, kas daudziem nav pieņemams. Svaigai spirulīnai nav izteiktas smaržas vai garšas. RTU zinātnieki spirulīnu audzē speciālā inovatīvā bioreaktorā, kur tiek nodrošināta augšanai nepieciešamā temperatūra, apgaismojums un barības vielas jeb aļģu «ēdienkarte». A. Stunda-Zujeva Post-Doc projektā plāno turpināt pētīt, kā optimizēt mākslīgo apgaismojumu, lai panāktu pēc iespējas augstāku aļģu ražību pie mazāka enerģijas patēriņa.

Spirulīnu ražu RTU zinātnieki ievāc ik pārdienu, pārbauda tās tīrību un nekavējoties sadala to porcijās un sasaldē, lai nezaudētu aļģes vērtīgās īpašības. Spirulīna ir izcils antioksidantu un dažādu vitamīnu avots, satur visas neaizvietojamās aminoskābes, kas augu valsts produktos ir retums. Pēdējās desmitgadēs šī mikroaļģe tiek intensīvi pētīta, atklājot arvien jaunas svarīgas īpašības, piemēram, spēju uzlabot imunitāti, aknu un nieru darbību u.tml. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superpoduktu, un NASA to servē astronautiem kosmosa izpētes misijās. Spirulīnu uzņēmums saldē 15 gramus lielās porcijās, kas atbilst dienas devai. A. Stunda-Zujeva gan uzsver, ka tas ir pārtikas produktu, ko var lietot, kādā apjomā vien vēlas, gluži kā tas ir spirulīnas dabiskajā augšanas vietā pie Čadas ezera Āfrikā, kur tas ir parasts vietējo cilvēku ikdienas ēdiens. Ir pētījumi, kas parāda spirulīnas pozitīvo ietekmi ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz visdažādākajiem dzīvniekiem, sākot no zivīm un kanārijputniņiem līdz pat liellopiem, stāsta A. Stunda-Zujeva.

Pēc atkausēšanas svaigā tumši zaļā spirulīnas masa ir piemērota pievienošanai zaļajiem kokteiļiem, mērcēm, jogurtiem, smēriņiem, dzērieniem, saldajiem ēdieniem un citiem produktiem kā izcils augu valsts olbaltumvielu un antioksidantu avots. A. Stundas-Zujevas kolēģi pat izmēģinājuši to iemaisīt šampanietī, košās krāsas dēļ dzēriens tika atzīts par aizraujošu ballītes elementu.

Pagaidām spirulīnas audzēšanas apstākļu kontrole ir automatizēta, bet ievākšana un pakošana ir roku darbs, turpinot attīstību, «SpirulinaNord» plāno palielināt reaktora mērogu un automatizēt ražošanu.

SIA «SpirulinaNord» komandā darbojas A. Stunda-Zujeva, RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere un biznesā pieredzējušais Kaspars Veģeris. Uzņēmuma dibināšanā piedalījās arī RTU students Matīss Zuteris, kurš gan aktīvi tā darbībā vairs neiesaistās.

Papildu informācija par spirulīnas audzēšanu. 

Kopš 2016. gada RTU ir pievienojusies trīs EIT zināšanu un inovāciju kopienām – «EIT Climate-KIC», «EIT Food» un «EIT RawMaterials», veicinot klimata, pārtikas un izejmateriālu jomas inovācijas. RTU Dizaina fabrika ir inovāciju un uzņēmējdarbības platforma ar Baltijā vislabāk aprīkoto prototipēšanas darbnīcu, kvalificētu ekspertu komandu un zinātnisko atbalstu uzņēmējiem, vadītājiem un studentiem, lai radītu inovāciju idejas, augstas pievienotās vērtības produktus, inženiertehniskus risinājumus. Papildu informācija par RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmām.

Par «SpirulinaNord» var lasīt arī žurnāla «Forbes» 2020. gada aprīļa numura 22.lpp., 23.lpp., 24.lpp. un 25.lpp.