RTU zinātnieki testē jauno cementa kompozītmateriālu izturību

12. decembris, 2019
.
.
Par jaunākajiem cementa kompozītmateriālu pētījumiem un zinātnes sadarbību ar industriju stāsta RTU asociētā profesore Andīna Sprince un zinātņu prorektora vietnieks profesors Gatis Bažbauers. Tvnet.lv ekrānuzņēmums

Mazinot būvniecības ietekmi uz vidi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātnes fakultātes (BIF) zinātnieki ir radījuši inovatīvus cementa kompozītmateriālus, ko patlaban testē, lai gūtu priekšstatu, vai šie materiāli varētu būt droši un tos nākotnē varētu izmantot būvniecībā. Par pētniecību, kā arī zinātnes sadarbību ar industriju 12. decembra portālā Tvnet.lv stāsta BIF asociētā profesore Andīna Sprince un RTU zinātņu prorektora vietnieks profesors Gatis Bažbauers. Saruna notiek jaunajā Tvnet.lv ciklā «#RokuRokāZinātnei». 

«Pēdējās desmitgadēs cementa tehnologi veido arvien jaunus cementa kompozītus — ar samazinātu cementa daudzumu, pildvielu izmēru, šķiedrām un otrreizējiem materiāliem,» stāsta A. Sprince, skaidrojot, ka vienu universālu kompozītmateriālu nav iespējams izveidot, jo katrs kompozīts jāpielāgo konkrētās vietas ģeogrāfiskajiem un finansiālajiem parametriem. BIF zinātnieki projektā «Inovatīvu cementa kompozītmateriālu ilglaicīgas deformācijas dažādos spriegumstāvokļos» testējot pēta jauno cementa kompozītmateriālu izturību ilgtermiņā — vai jaunos materiālus droši varētu izmantot būvniecībā. 

Jaunie materiāli ir daudz ekoloģiskāki, jo tiem nepieciešams mazāks cementa daudzums un līdz ar to samazinās arī ogļskābās gāzes izmeši, kas atmosfērā nonāk cementa ražošanas procesā un ietekmē globālo sasilšanu. «Pasaulē kopumā tie ir 8% ogļskābās gāzes, un tas ir ļoti daudz,» stāsta jaunā zinātniece. 

Cementa kompozītmateriālu izpēte pagaidām norisinās bez industrijas klātbūtnes, bet RTU zinātniekiem ir iecere pēc materiālu izturības novērtēšanas laboratorijā savus pētījumus turpināt reālā vidē sadarbībā ar industriju.

Zinātnieku sasaiste ar industriju ir ļoti svarīga, jo tieši pēdējos gados ir aktualizējusies nepieciešamība zinātnei aktīvāk iesaistīties tautsaimniecības attīstībā, veidojot jaunus produktus un tehnoloģijas. 

«Latvijā ir daudzas nozares – būvniecība, elektronika, ķīmija –, kurās nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, tāpēc jautājums, kā šo ekosistēmu veidojam arvien labāku, lai uzņēmumi un zinātnieki runātu vienā valodā. Varbūt zinātniekiem vajadzētu pastrādāt uzņēmumos,» domā G. Bažbauers. 

Latvijā patlaban dominē projektos balstīta zinātne, kad «zinātnieki spiesti lēkā no projekta uz projektu kā zaķīši – no ciņa uz cini,» saka. G. Bažbauers. Tas zinātniekiem traucē specializēties šaurā pētniecības jomā, taču, lai uzkrātu ļoti labu ekspertīzi, konkrētā jomā jādarbojas gadu desmitiem, jo, kā norāda G. Bažbauers: «Jo lielāki eksperti būs, jo vairāk būs vajadzīgi industrijai».

#RokuRokāZinātnei: Sprince un Bažbauers par Latvijas zinātnieku iespējām (Tvnet.lv, 12.12.2019.)

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

12. decembris, 2019 plkst. 16:12

Līdzīgi raksti

Ziņas

_