RTU zinātnieki starptautiskajā konferencē veiksmīgi prezentē inovatīvi izgatavoto daļiņu paātrinātāja prototipu

7. jūnijs, 2023
.
.
.
IPAC’23 publicitātes foto

Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar panākumiem prezentējuši stenda referātus par saviem jaunākajiem pētījumu rezultātiem 14. Starptautiskajā daļiņu paātrinātāju konferencē (IPAC’23), kas  maijā norisinājās Itālijā, Venēcijā. 

RTU pētnieki Andris Ratkus, Toms Torims un Guntis Pikurs paātrinātāju zinātnes kopienu iepazīstināja ar aktuālajiem pētījuma rezultātiem, kas saistīti ar aditīvi ražota Radio frekvences kvadrapola (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototipu. RFQ ir pirmā komponente daļiņu paātrinātāju kompleksā un veic daļiņu kūļa fokusēšanu, sadalīšanu un paātrināšanu, un to paredzēts izmantot medicīnā un industrijā.  

Konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar prototipa izstrādes gaitu – kā sākotnēji pirms dažiem gadiem, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, ir izdrukāta RFQ ceturtdaļa, savukārt pērn pirmoreiz vienā gabalā izdrukāts sarežģīts gandrīz 400 milimetru garš RFQ prototips. Zinātnieki arī prezentēja RFQ pēcapstrādes un mērījumu datus – augstas voltāžas noturības testa (High-Voltage holding test) un hēlija hermētiskuma testa rezultātus.

Augstās voltāžas noturības tests veikts aditīvi ražotai virsmai bez apstrādes, izmantojot aditīvi ražotu katodu. Testos noskaidrots, ka ar neapstrādātu katodu iespējams nodrošināt 40 MV/m lielu elektrisko lauku, kas kopumā uzskatāms par būtisku sasniegumu, jo līdz šim šāds tests nav veikts. Turklāt, minētās vērtības nodrošina minimālās RFQ elektriskā lauka prasības. 

Veiksmīgi norisinājies arī hēlija noplūdes tests aditīvi ražotām membrānām ar dažādu sieniņu biezumu. Zinātnieki pārliecinājušies, ka hēlija hermētiskumu iespējams nodrošināt ar 1 mm sieniņas biezumu. Abi testi ir veikti CERN laboratorijās, un to veiksmīgais rezultāts ir uzskatāms par ievērojamu panākumu RFQ prototipa izgatavošanas gaitā un testi tiks turpināti. 

Šī inovācija un eksperimenti tapa CERN koordinētajā projektā I.FAST (Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology), kura mērķis ir attīstīt inovatīvas paātrinātāju tehnoloģijas. Projektā sadarbojas vairāki partneri – RTU, augsto tehnoloģiju uzņēmums «TRUMPF», kas nodrošināja prototipa izgatavošanu, Itālijas universitāte Politecnico de Milano, Francijas Nacionālais nukleārās un daļiņu fizikas institūts (CNRS-IN2P3), vācu uzņēmums «Fraunhofer IWS», kas specializējas pielietojamās lāzertehnoloģijās, kā arī CERN. RTU zinātnieki I.FAST projektā darbojas ar Valsts pētījumu programmas projekta (VPP-IZM-CERN-2022/1-0001) atbalstu.  

Savukārt RTU doktorantūras students Lazars Ņikitovičs (Lazar Nikitovic), kurš studē RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopējā doktorantūras studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», prezentēja savus pirmos pētījuma rezultātus projektā HITRIplus  (Heavy Ion Therapy Research and Integration), demonstrējot dažādu lineāro paātrinātāju salīdzinājumu un izstrādātos dizainus lietojumam medicīnā. HITRIplus mērķis ir attīstīt biofizikas un medicīnas pētījumus vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju. 

Tāpat stenda referātā tika prezentēts arī kompaktais sinhrotrona paātrinātāja komplekss vēža ārstēšanai un zinātniskajiem pētījumiem, lietojot hēlija jonus un protonus. Šim konceptuālajam dizainam RTU zinātnieki Kristaps Paļskis un Toms Torims darbojušies kā līdzautori CERN iekšējā projektā NIMMS (Next Ion Medical Machine Study), kura mērķis, savukārt, ir radīt jaunākās paaudzes paātrinātāju tehnoloģijas onkoloģisko slimību ārstēšanai ar jonu terapiju.

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

7. jūnijs, 2023 plkst. 19:03

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi