RTU zinātnieki saņem LZA apbalvojumu par gada sasniegumu zinātnē

20. janvāris, 2015
.
.
.

Sešiem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Informācijas Tehnoloģijas institūta zinātniekiem Latvijas Zinātņu akadēmija pasniegusi apbalvojumu par nozīmīgu veikumu zinātnē – integrētās intelektuālās platformas izveidi vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam. Kopumā apbalvojumus saņēma divpadsmit izcilākie zinātniskie sasniegumi Latvijā 2014. gadā.

Sistēmu izveidojuši un balvu vakar, 19. janvārī, saņēma RTU profesors akadēmiķis Jurijs Merkurjevs, asociētais profesors Arnis Lektauers, profesore Gaļina Merkurjeva, docente Jūlija Petuhova, asociētais profesors Andrejs Romānovs un docents Jānis Zvirgzds.

«Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvojums mūsu zinātnieku kolektīvam ir ļoti liels pagodinājums. Tas ir zīmīgs novērtējums mūsu paveiktajam un noteikti stimulēs tiekties pēc jauniem sasniegumiem zinātniskajā darbā, rūpīgi izvērtējot to iespēju kalpot Latvijas sabiedrības interesēm,» saka A. Lektauers.

Platformas konceptuālo pamatu veido informācijas tehnoloģija, kas ļauj veikt sarežģītu dabas un tehnoloģisko sistēmu monitoringu normālās un ārkārtas situācijās. Apstrādājot gan no satelītiem, gan virszemē  ar tehniskajiem līdzekļiem iegūtos datus, sistēma ļauj monitorēt, analizēt un prognozēt dažādas dabas norises, piemēram, plūdus, meža ugunsgrēkus, vides piesārņojumu. Analīzē un aprēķinos tiek ņemti vērā dažādi vides parametri, piemēram, reljefs, gaisa temperatūra, ūdens straume un vēja ātrums.

Izstrādātā platforma ir praktiski aprobēta Daugavpils, Madonas un Rīgas pašvaldībās, veicot Daugavas plūdu, Lubānas ezera, Madonas pilsētas un Madonas novada mežu monitoringu.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters zinātnieku izstrādāto intelektuālo platformu vērtē ļoti atzinīgi. Ar tās palīdzību veikta problemātiskās Lubāna ezera ekosistēmas izpēte, kā arī monitorēti meži. Viņš zina teikt, ka sadarbība ar zinātniekiem tiks turpināta, un saredz platformu kā vērtīgu instrumentu, ko izmantot Lubānas ezera dabas aizsardzības plāna izstrādē, tā preventīvi plānojot aizsardzības pasākumus, lai pasargātu Madonas novada iedzīvotājus no potenciāliem vides draudiem, piemēram, plūdiem palu laikā.

«Esam pārliecinājušies par tehnoloģijas spēku dabas norišu analīzē un kontrolē. Platforma ir brīnišķīgs instruments, kuram saredzam  perspektīvas valstiskā mērogā, jo to var izmantot visdažādākajiem mērķiem, ne vien plūdu un ugunsgrēku prognozēšanai, kā arī meža resursu novērtēšanai, bet arī citu dabas procesu modelēšanai un koordinēšanai,» saka A. Ceļapīters.

Kā atzīmē J. Merkurjevs, jau šobrīd par platformu ir liela interese. Īpaši interesējas valsts iestādes, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un pašvaldības. Notikušas sarunas arī ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par sadarbības iespējām īstermiņa plūdu prognozēšanā un iedzīvotāju informēšanu par potenciālajiem vides draudiem.

Pētniecības platforma tika izstrādāta Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projektā «Integrēta intelektuāla platforma pārrobežu dabas un tehnogēno sistēmu monitoringam» sadarbībā ar Sanktpēterburgas Krievijas Federācijas Zinātņu akadēmijas Informātikas un automatizācijas institūtu.

Atbilstoši nolikumam LZA ikgadējā konkursā «Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā» piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju, iesniedzot 39 pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzina divpadsmit  sasniegumus, kas 2014. gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī praktiskajos pielietojumos.

RTU Komunikācijas nodaļa

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

20. janvāris, 2015 plkst. 9:02

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi