RTU zinātnieki par sasniegumiem saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvojumus

Energoekonomiska līdzstrāvas sistēma

Par nozīmīgāko sasniegumu lietišķajā zinātnē 2019. gadā atzīta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta izstrādātā jaunā līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai. Tā ir unikāla sistēma, kas ļauj ietaupīt līdz 15% elektroenerģijas, un šis ir pirmais solis ceļā uz nākotnes rūpnīcu ideju, kad, izmantojot inovatīvus rīkus, metodes un tehnoloģijas, ir iespējams nodrošināt energoefektīvu un ilgtspējīgu robotizētu ražošanu.

Jaunā sistēma izstrādāta un aprobēta sadarbībā ar Vācijas auto ražošanas uzņēmumu «Daimler AG», un tā domāta izmantošanai «Mercedes-Benz» automobiļu rūpnīcā. LZA balva pasniegta sistēmas izstrādātājiem – RTU rektoram akadēmiķim Leonīdam Ribickim, Dr. sc. ing. Oskaram Krievam, Dr. sc. ing. Pēterim Apsem-Apsītim, Dr. sc. ing. Dāvim Meikem, Dr. sc. ing. Andrejam Stepanovam, Mg. sc. ing. Ansim Avotiņam, Mg. sc. ing. Armandam Šenfeldam, Mg. sc. ing. Kristapam Vītolam, Mg. sc. ing. Maksimam Vorobjovam, Mg. sc. ing. Mārcim Priedītim, Mg. sc. ing. Artūram Pauguram un Mg. sc. ing. Oskaram Bormanim.

Jauni kaulu aizvietošanas materiāli

Savukārt LZA prezidenta Atzinības rakstu saņēma RTU un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku grupa par inovatīvu kaulu aizvietošanas materiālu izpēti un ieviešanu mutes, sejas un žokļu ķirurģijā. Jaunā metode piedāvā inovatīvu biokeramikas materiālu lietojumu, kas nodrošina kaula blīvuma un apjoma atjaunošanu osteoporozes un kaula atrofijas pacientiem. Šos kaulu aizvietošanas materiālus iespējams lietot ne tikai mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, bet arī citās nozarēs, piemēram, traumatoloģijā un ortopēdijā, kad nepieciešama kaulaudu atjaunošana.

Jauno metodi izstrādājuši RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki LZA korespondētājloceklis Jānis Ločs, LZA korespondētājlocekle Dagnija Loča, Dr. sc. ing. Līga Bērziņa-Cimdiņa un Dr. sc. ing. Vita Zālīte, kā arī RSU zinātnieki LZA korespondētājloceklis Andrejs Skaģers, Dr. med. Ilze Šalma, Dr. med. Ģirts Šalms, LZA korespondētājlocekle Māra Pilmane, Dr. med. Ingus Skadiņš, Dr. med. Juta Kroiča.

Jauna pieeja fosforescējošu organisku materiālu izstrādē

LZA prezidenta Atzinības rakstu saņēma arī vēl viena MLĶF zinātnieku komanda, kas kopā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Latvijas Organiskās sintēzes institūta kolēģiem radījusi jaunu pieeju fosforescējošu organisku materiālu izstrādei no šķīdumiem gatavotajās organiskajās gaismu izstarojošajās diodēs.

Zinātnieki izstrādājuši jaunus metālorganiskus fosforescējošus materiālus, kas integrējami no šķīdumiem pagatavotās iekārtās – dažādās viedierīcēs, arī OLED televizoros un apgaismes paneļos – un uzrāda konkurētspējīgus veiktspējas parametrus. Pētījumā pirmoreiz demonstrēts, ka pievelkoša mijiedarbība starp gaismu izstarojošām aktīvajām molekulām un tām pievienotām funkcionālām grupām var ievērojami uzlabot materiāla gaismas emisijas efektivitāti.

Jauno metodi izstrādājuši RTU MLĶF Lietišķās ķīmijas institūta zinātnieki Dr. chem. Kaspars Traskovskis, LZA akadēmiķis Valdis Kokars, Mg. Ilze Māliņa un Mg. Armands Rudušs, kā arī viņu kolēģi Dr. phys. Aivars Vembris, Mg. Natālija Tetervenoka, Mg. Igors Mihailovs un LZA korespondētājloceklis Sergejs Beļakovs.