RTU zinātnieki modelēs datus Eiropas gāzes tīkla drošības nostiprināšanas projektā

21. jūnijs
.
.
Foto: pixabay.com

Ir sācies jauns Eiropas Savienības (ES) finansēts projekts «SecureGas», kas vērsts uz Eiropas gāzes tīkla drošības un noturīgu piegāžu veiktspējas nostiprināšanu. Šis projekts ir ļoti svarīgs Eiropas drošības kontekstā, jo gāzes tīkls veido nozīmīgu ES enerģijas apgādes daļu un uzskatāms par kritiskās infrastruktūras sastāvdaļu, tāpēc tam jābūt drošam pret fiziskajiem un kiberdraudiem. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir viena no šī projekta dalībniekiem un ir atbildīga par datu modelēšanu. Tas ir apliecinājums, ka Latvijas zinātnieku sniegums ir atzīts arī Eiropas stratēģiskos projektos enerģētikā.   

Eiropas gāzes tīklam ir būtiska loma gan ES enerģijas apgādē, gan arī Parīzes Nolīgumā noteiktās oglekļa emisijas samazināšanas īstenošanā. Šobrīd tā ar 22% no kopējā enerģijas patēriņa jau veido nozīmīgu lomu energoavotu struktūrā un, pieaugot aktivitātēm, kas saistītas ar enerģijas un gāzes tehnoloģiju iniciatīvām, paredzams, ka šis apjoms turpinās augt.

Gāzes tīkls pēc savas būtības ir sarežģīts un savstarpēji ļoti saistīts veidojums. Tas šķērso robežas, izmanto dažādus transporta cauruļvadus, un tajā iesaistīti daudzveidīgi gāzes uzglabāšanas režīmi. Gāzes tīkla sarežģītā uzbūve padara to par izteiktu kritiskās infrastruktūras (CI) piemēru, kas ir riska faktors dabas katastrofu, negadījumu, kiberuzbrukumu, ļaunprātīgu rīcību, noziedzīgu darbību vai terorisma gadījumā. Turklāt jebkuri pārtraukumi vai piegādes nepietiekamība var negatīvi ietekmēt ES drošību un tās iedzīvotāju labklājību.

Tāpēc šim nozīmīgajam resursam un tā infrastruktūrai ir augstākā mērā nozīmīgi drošuma un veiktspējas noturības aspekti. Tomēr, ņemot vērā savstarpēji saistīto infrastruktūru un iespējamās kaskādes efekta sekas, tā prasa dziļāku izpratni par piegāžu traucējumu sekām. Gāzes tīkls un tā infrastruktūra ir sevišķi liels kritiskās infrastruktūras izaicinājuma objekts, kas jāpadara drošs un noturīgs gan pret fiziskiem, gan kiberdraudiem, kā arī to kombinācijās dažādos apdraudējuma vektoros.

Attiecībā uz fiziskiem draudiem Eiropas Gāzes cauruļvadu incidentu datu grupa (European Gas pipeline Incident data Group (EGIG)) no 1970. līdz 2016. gadam kopumā ir ziņojusi par 1366 incidentiem, kuru galvenie cēloņi bija trešās puses iejaukšanās (TPI), piemēram, zemes darbi, ļaunprātīgas darbības un sabotāža, kā arī zemes virskārtas kustība. Runājot par kiberdraudiem, kaut arī līdz šim zināmo incidentu skaits ir mazāks, rezultāti var būt postoši. Tādi uzbrukumi kā «Night Dragon» un «Shamoon» ir radījuši ievērojamus finansiālus zaudējumus naftas un gāzes uzņēmumiem. Globālie aprēķini rāda, ka līdz 2018. gadam ar kiberdrošību saistītajos uzbrukumos naftas, gāzes un elektroenerģijas piegādes operatoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 1,87 miljardu ASV dolāru apmērā. 

Saskaņā ar Eiropas enerģētikas drošības stratēģiju, Eiropas programmu Eiropas kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPCIP), ES paļaušanos uz gāzes importu un ES regulu 2017/1938 «Par gāzes piegādes drošību», projekts koncentrējas uz visu 140 000 km lielo Eiropas gāzes tīklu, kas aptver visu vērtību ķēdi no ražošanas līdz izplatīšanai, nodrošinot metodoloģiju, rīkus un vadlīnijas esošo un jaunu iekārtu nodrošināšanai, padarot tās noturīgas pret fiziskajiem un kiberdraudiem.

Projekta gaitā tiks izstrādāts plāns, kā kritiskā gāzes infrastruktūra būtu jāplāno, jāprojektē, jākonstruē, jāuztur un jāapkalpo, lai tiktu galā ar kiberdrošības un fiziskās drošības draudiem. Tas kalpos par pamatu, lai definētu Augsta līmeņa atsauces arhitektūru (HLRA), kas tiks izmantota kā vadlīnija, lai adaptētu, pielāgotu un integrētu tehnoloģiskos komponentus, kas  noslēgumā tiks demonstrēti biznesa piemēros. Rezultāti tiks piedāvāti kā pakalpojumi ES gāzes tīkla drošībai un noturībai, izmantojot platformu kā pakalpojumu (PaaS) modeli, kas nodrošina modularitāti, elastību, sadarbību sistēmas iekšienē un ar trešajām pusēm.

Tiks arī radīta Ieinteresēto pušu platforma (Stakeholder Platform), ko vadīs «Agenzia per la Promozione della Ricerca Europea», kas sniegs konsultācijas, lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgstošu izplatīšanu, arī ārpus projekta robežas.

RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātnieki šajā projektā būs atbildīgi par zinātnisko daļu – datu modelēšanu. Dalība šajā projektā kopā ar visiem vadošajiem Eiropas gāzes pārvades tīklu operatoriem, tehnoloģiju turētājiem un zinātniskajām institūcijām ir ne vien liels pagodinājums RTU, bet arī signāls, ka Latvijas zinātnieku sniegums tiek atzīts arī Eiropas stratēģiskos projektos enerģētikā.   

Lai veiktu pasākumus ES gāzes tīkla drošības un piegāžu noturības stiprināšanā, projekts «SecureGas» ir saņēmis finansējumu no ES pētniecības un inovācijas programmas «Horizon 2020» saskaņā ar granta līgumu Nr. 833017.   

Projektā apvienojies 21 partneris, veidojot starptautisku konsorciju, kuru koordinē «Clemente Fuggini» – kritisko infrastruktūru drošības un elastīguma vadītājs RINA «Corporate Research & Development» ietvaros.

Konsorciju veido integrēta enerģētikas kompānija (ENI SpA), Grieķijas gāzes sabiedrība (Public Gas Corporation of Greece S.A), PSO – Pārvades sistēmu operators (AB Amber Grid) un DSO-Sadales sistēmas operators (Attiki Natural Gas Distribution Company SA), kuru pārvaldībā atrodas vairāk nekā 15 000 km cauruļvadu; tehnoloģiju nodrošinātāji, kas darbojas drošības un kritiskās infrastruktūras jomā (Leonardo SpA, Guardtime AS, Elbit Systems Ltd., WINGS ICT Solutions, IDEMIA Identity & Security Germany AG, EXUS, GAP Analysis SA, Innov-Acts Ltd. un Disaster Management, Advice and Training Consulting KG). Projekta īstenošanai sniegs atbalstu arī pētniecības un akadēmiskās institūcijas enerģētikas, drošības un noturīguma inženierzinātnēs (Fraunhofer-Gesellschaft zur Förderung der angewandten Forschung, Kentro Meleton Asfaleias, Joint Research Centre Ispra, RTU, Technologická platforma Energetická bezpečnost ČR). 

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

21. jūnijs plkst. 11:36

Līdzīgi raksti

Ziņas

_