RTU zinātnieki iesaistās nozīmīgā CERN hadrona izstrādes projektā

RTU projektu koordinators CERN Toms Torims «Panorāmā» saka, ka Latvijas līdzdalību minētajā projektā var salīdzināt ar cilvēka sūtīšanu uz Mēnesi: «Mēs šajā projektā meklēsim jaunus risinājumus un konceptus, mums ir konkrētas idejas, ko piedāvāt.» 

Kā zināms, lielais hadronu paātrinātājs ir apjomīgākais un sarežģītākais zinātniskais instruments pasaulē. Pēc Higsa bozona atklāšanas pirms četriem gadiem tagad CERN pētnieki grib iet tālāk, taču ar pašreizējām tehnoloģijām jaunus zinātnes apvāršņus sasniegt nevar, norāda LTV raidījumā. Tāpēc starptautiskajā projektā 40 zinātnieku no 18 valstīm meklēs jaunus risinājumus un konceptus. «Beidzot arī latvieši būs uz tā kuģa,» raidījumā saka RTU zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna. 

«Panorāma» informē, ka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas Tehniskās fizikas institūta Pusvadītāju fizikas laboratorijā izstrādās lāzertehnoloģiju, lai samazinātu enerģijas zudumus paātrinātājā. To var panākt, izstrādājot rezonatoru pārklājumu, stāsta RTU profesors Artūrs Medvids. 

Savukārt RTU Enerģētikas un elektrotehnikas Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta zinātnieki kopā ar Vācijas kolēģiem apņēmušies trīs gadu laikā uzbūvēt elektronu staru modulatoru, stāsta RTU vadošais pētnieks profesors Pēteris Apse-Apsītis. RTU zinātniekiem ir uzdevums izstrādāt šā modulatora vadības un barošanas shēmu. Ja to izdosies izdarīt, tas būs kaut kas unikāls, kas līdz šim nav radīts, saka P. Apse-Apsītis. Ir jāizveido tāda iekārta, lai varētu netraucēti darboties radiācijas apstākļos. Ar to pašreizējā hadronu paātrinātājā esot grūtības. 

RTU pārstāvis T. Torims teic, ka «mēs esam parādījuši savu varēšanu, ka varam spēlēt augstākajā līgā un risināt nopietnus uzdevumus. Šis projekts paver ļoti plašus apvāršņus, kas nāks atpakaļ Latvijai, RTU, mūsu zinātnei un studentiem. Mēs piedalāmies olimpiskajās spēlēs un ceram uz medaļām».

Sižets LTV raidījumā «Panorāma» (10.12.2016.)