RTU un citu Eiropas valstu zinātnieki pēta, kā efektīvāk līdzsvarot zemes īpašnieku un publiskās pārvaldes intereses

Pašvaldību un valstu budžetos trūkstot līdzekļiem sabiedrībai svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai, aktuāla ir diskusija par infrastruktūras, piemēram, ceļu izveides finansēšanu, mājokļu pieejamības nodrošināšanu. Līdz 2022. gadam Eiropas zinātniskā projekta COST akcijā CA17125 «Public Value Capture of Increasing Property Values» («Sabiedrisko vērtību ieguvums no nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšanas») tiks vērtēts, kam vajadzētu gūt labumu no zemes vērtības pieauguma teritorijas attīstības un apbūves rezultātā, piemēram, paredzot intensīvu apbūvi iepriekš neapgūtās lauku teritorijās. No zinātnes viedokļa galvenais mērķis sākotnēji ir izveidot kopīgu pētniecības ietvaru. Galvenie jautājumi – kā varētu izskatīties taisnīga vērtības pieauguma sadale un kādi resursi būtu pieejami publiskai pārvaldei, lai sabiedrība gūtu labumu no pievienotās vērtības pieauguma. Tas ietver gan netiešo instrumentu izmantošanu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli, gan tiešo, piemēram, inženierkomunikāciju izbūves, labiekārtojuma un apbūves veidošanas finanses, norāda RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta vadošais pētnieks, asociētais profesors A. Auziņš.

Pēta terminoloģiju un instrumentus publisko vērtību uzturēšanā

Viņš vada vienu no trim COST darba grupām; tā pēta terminoloģiju un instrumentus publisko vērtību uzturēšanā. Darba grupa nodarbojas ar terminu, jēdzienu pētniecību un sistematizāciju, salīdzina dažādās valstīs lietotus instrumentus un to efektivitāti, lai tos optimizētu un klasificētu. «Ir jābūt vienprātībai jēdzienos un terminos un tikai tad varam tos piemērot,» saka zinātnieks. Latvijas turīgākās pašvaldības ir nemierā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, kas liek tām novirzīt pašām nepieciešamos līdzekļus mazāk turīgu pašvaldību atbalstam, kuras savukārt tas nemotivē meklēt inovatīvus risinājumus, izejai no situācijas. Šis instruments ir pazīstams Baltijas valstīs, kamēr citur Eiropā par to trūkst zināšanu, ar piemēru skaidro A. Auziņš. Zinātnieks arī norāda, ka Latvijā vispār nav īsti nodefinēts, kas ir public value capture vai land value capture, kā tas sastopams starptautiskā pētnieciskajā un lietišķajā literatūrā. Šobrīd latviski to varētu paskaidrot kā sabiedrisko vērtību ieguvums jeb uzturēšana kādā teritorijā, kas iespējams zemes vērtības pieauguma rezultātā. Tādējādi, tieši vērtības pieaugums jeb «pievienotā vērtība» ir sabiedriski vērtīgs ieguvums, kuram būtu jānonāk publiskās pārvaldes subjekta (pašvaldības) rīcībā, kuru tad tas tālāk izmanto specifiskam nolūkam, piemēram, kopīgu inženierkomunikāciju, ielu u.c. izbūves vai labiekārtojuma refinansēšanai.

Viņš uzskata, ka pētniecības rezultāts ļaus Latvijai apzināt labāko Eiropas praksi un pārņemt to. Savukārt Eiropas attīstītākās valstis, kurās reizēm vērojama stagnācija, tas var stimulēt straujāk ieviest vēlamas pārmaiņas, piemēram, izmantot efektīvākus instrumentus neapgūtu vai degradētu teritoriju turpmākai attīstībai.

Ļautu rast līdzekļus dažādām vajadzībām

Taisnīgāka teritorijas attīstības izmaksu sadale atvieglos valsts un pašvaldību budžetus, ļaujot rast līdzekļus dažādām vajadzībām, tajā skaitā izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanai, un izlietot publisko finansējumu lietderīgāk. A. Auziņš uzsver, ka Latvijā publiskie līdzekļi bieži tiek tērēti nelietderīgi, turklāt, konstatējot nepamatotus tēriņus, nepilnības netiek novērstas. Postpadomju telpā ir «izsūcošas» institūcijas, kas darbojas par labu nevis sabiedrības vairākumam, bet šaurai elitei pretstatā valstīm, kur ir «iekļaujošas» institūcijas, kas reaģē uz nepilnībām un ar dažādiem instrumentiem panāk pozitīvu efektu, viņš paskaidro. Piemēram viņš min ugunsgrēka nopostīto jūgendstila namu Kalnciema ielā. Paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme vai sods, kas tiek piemērota nesakārtotiem īpašumiem Rīgā, nerisina fundamentālo problēmu – kultūras piemineklis iet bojā. Valstīs ar iekļaujošām institūcijām normatīvie akti un atbildīgo darbība ir vērsti uz rīcībām, kas ļautu kultūras pieminekli saglabāt, nevis cīnītos ar sekām.

COST ir starpvaldību iniciatīva Eiropas sadarbībai zinātnisko un tehnisko pētījumu jomā. Atšķirībā no daudziem citiem projektiem, šis vērsts uz sadarbību un tīklošanos zinātnieku, tajā skaitā jauno pētnieku, nevis pētniecības institūciju starpā. «Public Value Capture of Increasing Property Values» apvieno zinātņu ekspertus un ieinteresētās publiskās pārvaldes un politiku veidošanā iesaistītās personas no visas Eiropas, lai dalītos pētnieciskajos sasniegumos un informācijā par šo tēmu, kā arī apspriestu jaunus risinājumus. Pašlaik tīklojumā darbojas 81 cilvēks no 32 Eiropas valstīm. Gada finansējuma apjoms ir aptuveni 160 tūkstoši eiro.

Latviju pārstāv trīs zinātnieki – divi no RTU un viens no Agroresursu un ekonomikas institūta. COST projektu kontaktpersona Latvijā ir Maija Bundule, Valsts izglītības attīstības aģentūras Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vadītāja.

Iesaistes ieguvumi

Publiskās pārvaldes pārstāvju un politikas veidotāju iesaiste diskusijā un informācijas nodošana tiem ir svarīgs priekšnosacījums projektā, lai formulētu jēgpilnus priekšlikumus pārmaiņām, pamatojoties uz zinātniskajiem rezultātiem, uzsver A. Auziņš. Pie potenciāli ieinteresētām pusēm minama Latvijas Pašvaldību savienība, Pierīgas pašvaldību apvienība, nevalstiskas organizācijas, padomnieki ministrijās. Piemēram, Rīgai problēmas rada cilvēku nevēlēšanās dzīvot galvaspilsētā, vienlaikus tur strādājot – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido būtiski lielāko daļu pašvaldības budžeta, aiziet citai pašvaldībai, kamēr infrastruktūra tiek noslogota. Pierīgā, piemēram, Carnikavā vai Saulkrastos, ir samērā plašas vasarnīcu teritorijas, kur cilvēki pavada lielu daļu gada, bet deklarēti ir citur. «Ko varētu darīt lietas labā, ja infrastruktūru izmanto visi, bet maksā par to tikai daļa?» uz vienu no neatrisinātām problēmām norāda RTU asociētais profesors. Klātesamība diskusijā un pētniecībā balstītas rekomendācijas, kuras pēcāk var iestrādāt valsts vai pašvaldību normatīvajos aktos, kā arī, kas iespējams ir pat būtiskāk – vairot cilvēkos izpratni un veicināt pozitīvu tradīciju attīstību sabiedriski svarīgu vērtību uzturēšanā, ir publiskās pārvaldes pārstāvju un politikas veidotāju iesaistes ieguvums.

«Zinātnieku tīklojuma starptautiskā un starpdisciplinārā orientācija nodrošina labākos apstākļus esošo instrumentu optimizācijai, veicot starpvalstu salīdzinājumus un novērtējot līdzīgu pakalpojumu piedāvājumus. Tomēr ir iespējams atrast arī pārdomātus un lietderīgus risinājumus pilnīgi jauniem procesiem, kurus var iegūt, dažādu valstu pārstāvjiem apmainoties ar zināšanām un pieredzi. Viņiem var būt pat pilnīgi atšķirīga izpratne par šo tēmu. Tik daudz dažādu radoši domājošo apvienošanās sniedz unikālu iespēju attīstīt pilnīgi jaunas idejas valsts līmenī, kuras vairotu iedzīvotājiem sabiedriski svarīgas vērtības un sekmētu labāku vietējo kopienu attīstību un pārvaldību,» uz ieguvumiem norāda A. Auziņš.

Projekta «Public Value Capture of Increasing Property Values» ilgums ir četri gadi, tas tika sākts 2018. gada augusta beigās. Projekta īstenošanas termiņš var tikt pagarināts. Papildu informācija par projektu pieejama http://www.cost.eu/COST_Actions/ca/CA17125?management