RTU studenti attīsta biznesa ideju par viediem revīziju vākiem

«Ar sensoro datu palīdzību mēs varam monitorēt temperatūru ceļu segumu līmenī, satiksmes intensitāti, gaisa piesārņojošo gāzu koncentrācijas. Varam mērīt spiedienus un līmeņus zem vāka esošajā zonā, tā pat varam arī fiksēt vāka stāvokli - vai tas ir atvērts, aizvērts. Šādi dati palīdz fiksēt melnā ledus rašanos un laikus pieņemt lēmumus. Iegūtie dati dod mums iespēju, izmantojot viedās sistēmas, uzlabot satiksmes plūsmas izvērtējot satiksmes intensitāti. Ar līmeņa kontroli mēs varam fiksēt, un laikus reaģēt uz kanalizāciju pārplūšanas draudiem, kā arī ar vāka stāvokļa datiem - fiksēt vāka nesankcionētu atvēršanu, rezultātā izvairoties no materiāliem zaudējumiem vai draudiem cilvēka veselībai. Ir daudz statistikas datu par vāku zādzībām un ar to saistītajiem draudiem cilvēku veselībai, par nelaimes gadījumiem uz ceļa melnā ledus dēļ un nodarītajiem zaudējumiem telekomunikāciju kompānijām sabojātu vai nozagtu vara kabeļu dēļ,» ar modulāriem sensoriem aprīkota no otrreiz pārstrādātas plastmasas izgatavota revīzijas vāka plusus uzskaita Mārtiņš Karols. Viņš kopā ar Gati Gaumingu attīsta biznesa ideju «SmartLid». Abi šobrīd RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā maģistrantūrā studē vides zinātni, pirms tam M. Karols absolvējis RTU Aeronautikas institūtu, bet elektronikas inženieris G. Gaumings - Glāzgovas universitāti.

Hakatons liek saņemties un sākt darīt

Lai arī ideja par modulāriem sensoriem aprīkotu revīzijas vāku dzima senāk, dalība klimata pārmaiņām veltītā hakatonā «Copernicus Climathon 2017 Riga» ļāva to uzlabot, vairāk apdomāt. Kā norāda M. Karols, hakatonā viņi ar G. Gaumingu startējuši dažādās komandās, izvirzot arī citas uzmanības vērtas idejas, taču pēc tam savstarpējās sarunās vienojušies, ka tomēr tālāk jāatīsta tieši «SmartLid» projekts.

Straptautiskais hakatons «Copernicus Climathon» pērn Rīgā notika pirmo reizi, to organizēja RTU un Vides risinājumu institūts. Šoruden, 26. oktobrī, RTU Dizaina fabrikā sāksies otrais 24 stundu maratons «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018», meklējot risinājumus satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā pilsētu pārvaldīšanā. Hakatons vienlaikus notiks vairāk nekā 100 pasaules pilsētās. «Copernicus Hackathon and Climathon» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek visā pasaulē, radot tūkstošiem satelītu datos balstītu ideju un praktisku risinājumu klimata pārmaiņu izraisītām problēmām dažādās pasaules vietās. Rīgā starpdisciplinārām komandām profesionālu mentoru vadībā būs jāatbild uz Cēsu, Jelgavas, Salacgrīvas novada un Liepājas pašvaldības vai arī pašu definētiem izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām. 24 stundu laikā komandām būs jāizstrādā risinājums funkcionējoša prototipa līmenī. Veiksmīgāko risinājumu autori saņems iespēju attīstīt savu ideju profesionālu biznesa mentoru pavadībā uzņēmējdarbības atbalsta programmās «Copernicus Accelerator» un «Climate-KIC Greenhouse», kā arī citas balvas 3500 eiro apmērā.

Dalība «Copernicus Climathon 2017 Riga» lika saņemties un sākt darīt, atzīst M. Karols. «Ideju ir tik daudz, bet problēma ir tāda, ka neviens tā īsti nesāk ar tām strādāt. Šāds pasākums burtiski ievelk darīšanas procesā, parāda, kā to paveikt vienkāršiem soļiem. Kā iespējams ideju, kuru ģenerē vairākus gadus, 24 stundu laikā novest līdz veidolam. Iespējams prezentēt un piesaistīt potenciālos investorus un sadarbības partnerus. Tajā pašā laikā, pat ja nav idejas, bet ir iekšēja ticība savām spējām un prasmēm (un gatavība šīs prasmes likt lietā, lai palīdzētu pasaulei), tad šis pasākums un tā uzbūve palīdzēs atrast līdzīgi domājošos, un dod iespēju kopā ar viņiem ģenerēt kādu ideju, kas tiešām ir ievērības cienīga, un ar to varēs kādam palīdzēt,» viņš uzsver. Hakatona laikā «SmartLid» idejas autori iepazinās ar biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» personālu un izmantoja viņu piedāvātās iespējas, kas pēc tam ļāva piedalīties «Climate-KIC» pirmsinkubācijas programmā «Greenhouse». «Climate-KIC» ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopiena. RTU ir «Climate-KIC» pārstāvis Latvijā. «Mēs uzzinājām ļoti daudz jaunas un noderīgas informācijas, iepazinām līdzīgi domājošus cilvēkus un mentorus, izpratām ideju ģenerēšanas fāzes un to, ka no idejas līdz pat strādājošam prototipam varam būt tikai 24 stundu attālumā,» norāda M. Karols.

Vāku testē Spānijā

Jautāts, vai pēc hakatona, turpinot attīstīt biznesa ideju, tā ir būtiski transformējusies, viņš atbild noliedzoši. Konceptuāli ir mainīts dizains. Veicot padziļinātāku izpēti, vairāk nonākts pie problēmu aktualitātēm, sākts šo ideju sasaistīt ar daudz vairāk citām pastāvošām situācijām, līdz ar to pievienoti papildu sensori un rīki šo izaicinājumu minimizēšanai vai novēršanai. Šoruden veikta arī revīzijas vāku tetstēšana Spānijā, Barselonā kompānijā «Applus», kas esot viena no vadošajām materiālu testēšanas laboratorijām. Tiesa, ne tā, ne arī citas uzrunātās kompānijas, nav varējušas veikt slodzes testu līdz sagrūšanai bez vāka pamatnes, vai vismaz daļas no tās. Tāpēc šobrīd no otrreiz pārstrādātas augsta blīvuma plastmasas tiek izgatavots vāka pamatnes prototips, atkārtotus testus plānots veikt laboratorijā «Element» Apvienotajā Karalistē. «SmartLid» šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo laboratoriju, lai pilnībā izprastu visus soļus un iegūtu Eiropas sertifikāciju, kas apliecinātu vāka nestspējas atbilstību. «Šobrīd esam fokusējušies uz testiem, lai pilnībā izprastu vāka pielietošanas iespējas. Strādājām pie pamatplates izveidošanas un programmēšanas valodas, lai varētu veidot šo produktu modulāru, un klientam būtu iespēja izvēlēties kādu sensoru grupu viņš vēlas uzstādīt. Attiecīgi, vienu pamatplati savietojam ar visiem sensoriem. Mums ir prototips gan vāka izskatā, gan elektronisko komponenšu veidolā. Esam nostabilizējuši apraidi bezvadu tīkla līmenī un šobrīd domājam kā šos datus nogādāt klientam. Kā jau minēju - strādājam arī pie pamatnes izveidošanas, vāka aizslēgšanas mehānisma izveidošanas un vizuālā izskata,» stāsta M. Karols.

Tālākos plānos ir stiprināt attiecības ar ražotājiem, kuriem nepieciešams izgatavot formas masveida ražošanai, uzstādīt pirmo izstrādājumu un veikt testus reālā vidē, attīstīt tālāk šo ideju un popularizēt lietu interneta priekšmetus. 

Plaši pielietojami dati

«Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018» notiks «Copernicus Hackaton» un «Climate-KIC» programmu ietvaros. «Copernicus» ir lielākā  Zemes novērošanas programma pasaulē, tajā ir izveidota «Sentinel» satelītu flote. Tā nodrošina brīvpieejas optiskos, radara datus un aktuālu informāciju par sauszemes, saldūdeņu, jūras un okeānu ekosistēmām. Tai ir plašs pielietojums, tostarp klimata pārmaiņu novērošanai un novēršanai. Hakatona dalībniekiem tiks nodrošināta pieeja «Copernicus»  satelītu un citu veidu brīvpieejas datiem. Vides risinājumu institūts ir «Copernicus Relay» un «Copernicus Academy» tīklu pārstāvis Latvijā.

Pērn hakatonā «Copernicus Climathon 2017 Riga» uzvarēja ideja par viedās lauksaimniecības rīku, kas, pielietojot satelītu datus, palīdz noteikt, cik lielā mērā teritorija piemērota dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Arī šīs idejas autori to turpina attīstīt.