RTU studentes pētījums vienkāršos kuņģa slimību diagnostiku

17. maijs, 2016
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (RTU DITF) maģistrantūras studente Diāna Eižvertiņa izstrādājusi datu apkopošanas un interpretēšanas sistēmu, ar kuras palīdzību, izmantojot asins analīžu un anketēšanas datus, savlaicīgi varēs atklāt saslimšanu ar kuņģa vēzi. Pētījumu pavasarī viņa prezentēja arī RTU rīkotajā jauno zinātnieku konkursā ResearchSlam. Konkursa finālam, kurš notiks 19. maijā, D. Eižvertiņa gan nekvalificējās, taču viņa uzsver, ka pētījumi medicīnas jomā ir ļoti aktuāli un IT zināšanas lieti noder objektīvu kopsakarību saskatīšanā citās jomās.

Savā darbā D. Eižvertiņa analizējusi asins analīžu un pacientu anketēšanas rezultātu korelāciju ar endoskopiski iegūtiem datiem par kuņģa audu stāvokli. Tieši kuņģa audu stāvoklis atspoguļo slimības faktu un saslimšanas pakāpi. Bet, lai iegūtu datus par kuņģa audiem, nepieciešams veikt endoskopiju – pacientam nepatīkamu procedūru, kas saistīta ar iejaukšanos cilvēka organisma procesos. D. Eižvertiņa piedāvā pacientam draudzīgāku diagnostiku. Izprotot asins analīzes un anketas datu korelāciju ar kuņģa audu stāvokli, ar salīdzinoši vienkārši iegūstamo asins analīzes un anketas informāciju varētu spriest par pacienta kuņģa saslimšanas iespēju. Tikai tad, ja asins analīzes un anketas dati norādītu uz iespējamiem kuņģa audu bojājumiem, pacientam nozīmētu endoskopiju.

«Riska grupas piederības sistēmu izstrādē nepieciešama liela apjoma datu analīze. Tas ir skaitļos apslēptu saišu atklāšanas process, kas ļauj aiz ciparu virknēm saskatīt reālās dzīves procesus, piemēram, veselības stāvokļa izmaiņas,» stāsta pērījuma autore.

Izmantojot pētījuma rezultātus, jau lielākā zinātniskā projektā tiks izstrādāta sistēma, kurā, ievadot asins analīžu un anketas datus, medicīniskais personāls tiks brīdināts par pacienta saslimšanas risku.

Mūsdienu medicīnā arvien populārākas kļūst pārbaudes, kurās iespējams noteikt pacienta piederību kādai no saslimšanas riska grupām. Ar šo metožu palīdzību iespējams atklāt gan ģenētiski pārmantojamu slimību risku, gan dažādu ikdienas faktoru, piemēram, dzīvesveida, ēšanas paradumu, ietekmi uz slimības rašanos. Apzinoties risku, var novērst saslimšanu veicinošos faktorus, kā arī regulārās pārbaudēs atklāt slimību tās sākuma stadijā, kad iespējama veiksmīga ārstēšana.

Kuņģa vēzis onkoloģisko slimību vidū Latvijā ir ļoti izplatīta saslimšana. Sākumstadijā to iespējams sekmīgi ārstēt, tomēr statistika liecina, ka pacienti ar sūdzībām pie ārsta vēršas tikai tad, kad slimība ir nopietni progresējusi. Riska grupas piederības metode ļautu saslimšanu konstatēt savlaicīgi, piemēram,  ikgadējā veselības pārbaudē.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

17. maijs, 2016 plkst. 16:46

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi