RTU siltumapgādes eksperti skaidro siltumenerģijas taupīšanas iespējas daudzdzīvokļu mājām

7. novembris, 2018
.
.
.
Foto: pixabay.com

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes (BIF) Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta direktors profesors Egīls Dzelzītis un BIF Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras docents, AS «Rīgas Siltums» valdes loceklis Uģis Osis sarunā Latvijas Radio raidījumā «Kā labāk dzīvot» skaidro par iespējām samazināt siltumapgādes rēķinus daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, ierīkojot siltumenerģijas skaitītājus atsevišķi katram dzīvoklim, kā arī citām uz siltuma patēriņa taupīšanu vērstām darbībām, kas būtu jāņem vērā gan māju iedzīvotājiem, gan īpašniekiem un apsaimniekotājiem. 

«Ir noteikts, ka jaunbūvētajās mājās jābūt divu cauruļu horizontālajai apkurei un tad katram dzīvoklim var uzlikt siltumenerģijas skaitītāju, kurš absolūtās vienībās parādīs tieši tava dzīvokļa patēriņu. Ja mums nav iespējas viencauruļu horizontālās sistēmas pārbūvēt uz divcauruļu horizontālajām sistēmām, tad risinājums ir izmantot tā dēvētos siltumenerģijas patēriņa pārdalītājus jeb alokatorus,» skaidro profesors E. Dzelzītis, uzsverot, ka šis būtu solis pretī godīgākai maksājumu sadalei. Šādas sistēmas plašāka ieviešana patlaban ir īpaši aktuāla, jo daudzdzīvokļu ēku renovācijas programma dažādu iemeslu dēļ ir palēlinājusies, tādejādi mazinot iespējas siltumenerģijas ietaupījumu veikt siltumizolācijas uzlabošanas rezultātā. 

E. Dzelzītis skaidro, ka laikā pēc PSRS sabrukuma, kad valsts subsidēto komunālo pakalpojumu cenās ievērojamas izmaiņas radīja brīvā tirgus ieviešana, siltumenerģijas taupīšanai ir paveikts ļoti daudz – veikta siltumapgādes sistēmu modernizācija, novērsta pārkurināšana, sevišķi rudenī un pavasarī, logu nomaiņa, ēku siltināšana un daudzi citi. Līdz ar to pašas aktuālākās problēmas siltumenerģijas taupīšanā var uzskatīt par novērstām.

U. Osis uzsver, ka daudzdzīvokļu mājās ir dzīvokļi, kuri ir saņem mazāk siltuma, kamēr citi ir bijuši pārkurināti. Un tas veido nesaskaņa starp dzīvokļu īpašniekiem. «Rīgas Siltums» pilotprojektā izveidota sistēma, kā šo nevienlīdzību mazināt – katrai mājai izstrādāta sava metode, kad, nolasot alokatora rādītājus, tiem tiek piemērota koeficentu sistēma, kurā ņemts vērā tas, kādi ir radiatori konkrētā dzīvoklī, kur tas atrodas – ēkas vidū, malās, Ziemeļu vai Dienvidu pusē u.c. Kā piemēru U. Osis min gadījumu, kad vienai no piecām vienādām un vienādi izvietotām ēkām uzstādīti siltuma maksas sadalītāji un izstrādāta metodika maksas aprēķināšanai, un šīs mājas iedzīvotāji jau trešo gadu maksā par 20% mazākus siltumenerģijas rēķinus kā pārējo māju iedzīvotāji. 

Latvijas Radio 7. novembra raidījumu «Kā labāk dzīvot» var noklausīties radio mājaslapā
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

7. novembris, 2018 plkst. 12:01

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi