RTU prorektors: Latvijā nepieciešama augstākās izglītības konsolidācija

Viņš min, ka Latvijā augstākās izglītības vide ir sadrumstalota – valstī patlaban ir 17 valsts, 13 privātās augstskolas, 2 ārvalstu augstskolu filiāles un 28 valsts un privātās koledžas. Diskusija par augstskolu apvienošanu ir aktuāla jau vairākus gadus, tomēr reformas augstākajā izglītībā ir izaicinājums, kā to pierāda Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošana Latvijas Universitātei. 

Tomēr A. Zeps uzskata ar reformu nedrīkst kavēties, jo Igaunijā tā jau ir notikusi un Lietuvā norisinās patlaban, izvirzot ambiciozu plānu izveidot četras spēcīgas universitātes. Uz šī kaimiņvalstu fona Latvija stagnē, taču, «jo ilgāk vilcināsimies, jo mazināsies mūsu konkurētspēja ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiski».

Tāpēc A. Zeps rosina sākt diskusijas par augstskolu reformu un, izpētot starptautisko pieredzi, piedāvā Latvijā realizēt scenāriju, pie universitātēm veidojot akadēmiskos centrus, citas augstskolas un koledžas universitātēm pievienojot aģentūru statusā. Šāda juridiskā forma dotu iespēju pievienotajām augstskolām un koledžām saglabāt savu identitāti un pārvaldību, savukārt, universitātes īstenotu pievienoto institūciju stratēģisko vadību – apstiprinātu rektoru, budžetu un attīstības stratēģiju. 

Reformas rezultātā Latvijā augstākās izglītības sistēma būtu koncentrētāka, pārskatāmāka, un tautsaimniecība iegūtu konkurētspējīgākas augstākās izglītības iestādes. Augstskolām un koledžām, iegūstot pieeju universitātes resursiem, veidotos finanšu ietaupījums, ko tās varētu ieguldīt savā attīstībā. Papildus tiktu dota iespēja attīstīt jaunus virzienus zinātnē, veicinot jaunu produktu veidošanu, un tas, savukārt, nozīmētu arī Latvijas uzņēmumu lielāku konkurētspēju starptautiskajos tirgos, valstī radot jaunu ekonomisko izrāvienu.