RTU prorektors Artūrs Zeps: Universitātes pelna vai tikai tērē?

7. oktobris, 2019
.
.
.

Diskutējot par iespējamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā, svarīgi izvērtēt augstskolu līdzšinējo devumu sabiedrībai, tāpēc Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gatavojoties 157. dzimšanas dienai, ko svin šī gada 14. oktobrī, aprēķinājusi universitātes ieguldījumu tautsaimniecībā. Tas ir ievērojams — 2018. gadā tie bija 699 miljoni eiro, kas skaidri parāda, ka, no valsts viedokļa skatoties, ir vērts ieguldīt kvalitatīvā augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī ir vērts šo jomu pilnveidot un atbalstīt, jo nākotnē tas palīdzēs veidot vēl lielāku universitāšu pienesumu Latvijas ekonomikai.   

Pieci elementi

RTU esam izveidojuši Zināšanu vadības centru, kurā strādā pētnieki, kas palīdz analizēt pasaules, Latvijas un RTU datus un tendences, lai iegūtu aprēķinos un prognozēs balstītu saturu lēmumu pieņemšanai. Lai aprēķinātu RTU ieguldījumu tautsaimniecībā, meklējām un analizējām dažādas metodes, kā pasaules augstskolas ir aprēķinājušas savu devumu tautsaimniecībā, un izvēlējāmies to, kuru, mūsuprāt, vislabāk varētu izmantot Latvijas situācijā. Tā ir Kanādas universitātes pētnieka Valtera Sudmanta (Walter Sudmant) izstrādātā metode, kas izmantota vairāku vadošo pasaulē zināmo universitāšu, piemēram,  Kalgari universitātes (University of Calgary) un Britu Kolumbijas universitātes (The University of British Columbia) atdeves aprēķinam.

V. Sudmanta metode balstās uz pieciem elementiem, kuru ietekme tiek rēķināta, lai noteiktu, kā veidojas universitātes pievienotā vērtība. Šie pieci elementi ir:

  1. Iestādes izdevumi; 
  2. Studentu izdevumi; 
  3. Ārvalstu apmeklētāju izdevumi; 
  4. Absolventu prēmijas; 
  5. Pētniecības ieguldījums.

Īsumā ieskicēšu, kā šie aprēķini tapa. Aprēķini tika veikti, par pamatu ņemot universitātes iekšējos un publiski pieejamos statistikas datus, kas ļauj aprēķināt gan tā dēvēto universitātes statisko ietekmi jeb uz pieprasījumu balstīto ietekmi, ko veido universitātes un ar to saistīto personu izdevumi, gan arī dinamisko ietekmi jeb universitātes ieguldījumu valsts ekonomikas produktivitātes paaugstināšanā, attīstot cilvēkkapitālu un inovācijas. Pirmajam līdz ceturtajam elementam saskaņā ar metodoloģiju iegūtie dati tiek reizināti ar koeficientu 1,5, tādējādi aprēķinot arī radīto (sekundāro) ekonomisko ietekmi.

Iestādes izdevumi

Pirmā aprēķinu pozīcija ir iestādes izdevumi, kas rodas, universitātei norēķinoties, izmantojot savus finanšu resursus un tā Latvijā veidojot naudas līdzekļu apgrozījumu. RTU gadījumā 2018. gadā iestādes izdevumu kopējā ietekme uz Latvijas ekonomiku bija 83,5 miljoni eiro. 

Šajā pozīcijā ietilpst universitātes darbības izdevumi — algas, pabalsti, stipendijas, izdevumi par precēm un pakalpojumiem. Tāpat te ietilpst kapitāla ieguldījumi — nemateriālie ieguldījumi par licencēm, patentiem, datorprogrammām, kā arī pamatlīdzekļi — ieguldījumi zemē, ēkās, kapitālajā remontā, rekonstrukcijā, iekārtās, bibliotēku krājumā, datortehnikā. Aprēķinā netiek ņemta vērā finanšu līdzekļu daļa, kuru universitāte ir tērējusi ārvalstīs, iegādājoties aprīkojumu vai maksājot par kādiem ārvalstu pakalpojumiem, kā arī tiek noņemti izdevumi par darbinieku ārvalstu komandējumiem

Studentu izdevumi

Otrā sadaļa ir studentu — gan vietējo, gan ārvalstu — ikdienas izdevumi, aprēķinā neskaitot studiju maksu. Tie ir, piemēram, izdevumi par mājvietu, transportu, veselību, sabiedriskajiem un izklaides pasākumiem, kredīta maksājumi un citi regulārie maksājumi. Studentu izdevumu kopējā ietekme uz Latvijas ekonomiku pērn bija 101,2 miljoni eiro.  

Vietējo studentu izdevumi tiek ņemti vērā, jo metode paredz, ka alternatīva šiem studentiem būtu izglītības iegūšana citā valstī, un tad Latvijas ekonomika zaudētu viņus ne tikai kā speciālistus, bet arī viņu valstī atstātos izdevumus. 

Savukārt, aprēķinot ārvalstu studentu izdevumus, RTU pamatojās uz domnīcas CERTUS pētījumu, kur aprēķināts, kādi izdevumi veidojas ārvalstu studentiem, dzīvojot Latvijā. 

Ārvalstu apmeklētāju izdevumi

Trešā aprēķinu pozīcija ir ārvalstu apmeklētāju izdevumi, kas rodas no divām kategorijām — no tā, cik daudz un bieži pie ārvalstu studentiem, kas studē RTU, atbrauc radinieki un draugi, un no tā, cik daudz naudas Latvijā atstāj ārvalstu viesi, piemēram, konferenču dalībnieki, kuri apmeklē RTU. Aprēķini liecina, ka 2018. gadā RTU ārvalstu apmeklētāju izdevumu kopējā ietekme uz Latvijas ekonomiku bija 11,2 miljoni eiro.  

RTU 2018. gadā studēja vairāk nekā 2000 ārzemju studentu. Aprēķinos tika izmantoti «Eurostat» dati par draugu un ģimeņu brauciena no ārvalstīm uz Latviju izdevumiem uz vienu cilvēku. Tāpat «Eurostat» dati tika izmantoti aprēķinos par RTU ārvalstu biznesa viesu finansiālo ietekmi Latvijā, ierodoties uz augstskolas rīkotajām konferencēm, pasākumiem, biznesa darīšanās. 

Absolventu prēmijas

Ceturtais kritērijs — absolventu prēmijas. Tā sauc atalgojuma pieaugumu, ko saņem nodarbinātie ar augstāku izglītības līmeni, kas, piemēram, RTU ieguvuši bakalaura grādu, salīdzinot ar nodarbinātajiem ar zemāku izglītības līmeni, kas, piemēram, ieguvuši tikai vidusskolas atestātu. Lai aprēķinātu šo skaitli, mēs, balstoties uz RTU arhīva datiem, identificējām cilvēkus, kuri pēdējo 40 gadu laikā ir absolvējuši RTU, jo tiek pieņemts, ka 2018. gadā viņi joprojām atrodas darba tirgū. No iegūtā skaitļa atņēmām tos, kuri pārsnieguši 64 gadu robežu, kā arī ņēmām vērā ikgadējos mirstības un migrācijas rādītājus un nodarbinātības rādītāju starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, tā nokļūstot līdz Latvijas darba tirgū aktīvo RTU absolventu skaitam — 64 000.

Pēc tam, zinot RTU absolventu skaitu dažādos studiju līmeņos un viņu vecumu, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo darba samaksu pa vecuma grupām un izglītības līmeņiem, aprēķinājām, cik katrs no RTU absolventiem gadā pelna vairāk nekā absolventi ar zemāku izglītības līmeni, tādējādi Latvijas ekonomikai sniedzot lielāku pievienoto vērtību. Kopumā RTU absolventu kopējā ietekme uz Latvijas ekonomiku 2018. gadā bija 407,8 miljoni eiro. 

Pētniecības ietekme

Un pēdējais, piektais, kritērijs, pēc kura rēķinājām RTU ieguldījumu tautsaimniecībā, ir pētniecības dinamiskā ietekme, kas nozīmē – šajā gadījumā tika pētīts nevis konkrētajā gadā veiktais ieguldījums, bet, saskaņā ar  Valtera Sudmanta izveidoto metodoloģiju, — noteiktā laika periodā ģenerētais RTU ieguldījums. Metodoloģija paredz, ka nepieciešams skatīties 40 gadu periodā, jo pētniecības efekts nav redzams uzreiz — paiet laiks, kamēr pētījuma rezultāti pārtop prototipā, produktā, līdz visbeidzot atdeve no tiem ietekmē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Aprēķiniem izmantojām datus, sākot no 1990. gada, kad Latvija atguva neatkarību.

Lai noteiktu RTU zinātnieku ieguldījumu ekonomikā, skatījāmies, kāds ir IKP jeb tautsaimniecības aktivitātes pieaugums salīdzināmajās cenās, sākot no 1990. gada, un, izmantojot kopējās faktora produktivitātes koeficientu, identificējām to daļu, ko devusi tieši pētniecība un inovācija. Pēc tam, matemātiski noņemot ārvalstu un privātā sektora, kā arī citu augstskolu un zinātnisko institūciju pētniecības ietekmi, varējām identificēt RTU ieguldījumu IKP pieaugumā, nonākot pie 95,6 miljoniem eiro. 

Augstākās izglītības un zinātnes ietekme

Sasummējot visus iepriekš minētos skaitļus, esam ieguvuši 699 miljonus eiro — skaitli, kas ir pielīdzināms nedaudz vairāk nekā 2% no Latvijas 2018. gada IKP.

Protams, šāds pienesums ekonomikai ir iespējams, jo RTU strādā ilgtermiņā, tās zinātnieki un absolventi veido lielu skaitu, kas nozīmē, ka tie spēj palielināt ne tikai savus personīgos ieņēmumus, bet arī valsts ieņēmumus kopumā. 

Iegūtais RTU ieguldījuma skaitlis pierāda, ka augstākās izglītības un zinātnes loma valstī ir ļoti liela un ikdienā, iespējams, pat pietiekami nepamanīta un nenovērtēta. Šie ir aprēķini tikai par vienu universitāti, taču mums ir vēl universitātes un augstskolas, kuras arī sniedz nozīmīgu devumu mūsu visu kopējā ekonomikā. Mēs visi zinām, ka Latvijas vienīgais resurss ir mūsu cilvēku zināšanas, tāpēc ir tik svarīgi ieguldīt augstākajā izglītībā un zinātnē, gan konsolidējot sistēmu, gan saprātīgi izmantojot esošos resursus. Šī ietekme ir jāatceras, īstenojot reformas, jo augstākā izglītība un zinātne valstī ir liela vērtība un svarīgi atrast veidus, kā ierobežotu resursu apstākļos šo vērtību Latvijai kopumā palielināt.

RTU ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

7. oktobris, 2019 plkst. 17:05

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi