RTU profesoru ievēl Latvijas Zinātņu akadēmijas vadībā

«Latvijas Zinātņu akadēmija ir Latvijas zinātnes mugurkauls. Piekritu kandidēt šim amatam, jo uzskatu, ka jāpieliek visas pūles  lai noturētu  Latvijas zinātni attīstīto Eiropas valstu līmenī. Diemžēl to ir grūti izdarīt ar esošo finansējumu.  Mehānika, kuru es pārstāvu, ir daudzu rūpniecības nozaru pamats, ir skaidrs, ka zinātniskiem pētījumiem jābalsta un jāstiprina Latvijas rūpniecība», saka A. Krasņikovs.

RTU zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna akcentē, ka RTU, aktīvi darbojoties LZA, sniedz savu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. «Patlaban viens no svarīgākajiem Latvijas zinātnes izaicinājumiem ir inovāciju un tehnoloģiju pārnese, zinātnieku radītos produktus iedzīvinot praksē un tā dodot ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un iedzīvotāju labklājības izaugsmē. RTU tehnoloģiju pārnesi ir izvirzījusi par vienu no savas darbības prioritātēm, un mūsu zinātnieki šīs jomas attīstībai veltīs savas zināšanas arī darbā LZA,» saka T. Juhna.  

A. Krasņikovs ar savu darbību viceprezidenta amatā vēlas veicināt inovatīvu pētījumu ieviešanu ražošanā un eksakto priekšmetu popularizēšanu skolās: «Latvijai ir un būs nepieciešami labi izglītoti inženieri un zinātnieki. Viens no ceļiem, kā to panākt, – veidot izglītības modeli, kur pie augstskolām lielākajās Latvijas pilsētās tiktu veidotas specializētas klases, vēlāk skolas, ar matemātikas un dabas zinātņu ievirzi. RTU jau ir uzsākusi šo procesu.»

Pilnsapulces laikā izcilu Latvijas zinātnieku vārdbalvas saņēma arī vairāki RTU zinātnieki. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors un LZA akadēmiķis Māris Turks saņēma Gustava Vanaga balvu ķīmijas zinātnēs par darbu kopu «Jaunu metožu un produktu izstrāde bioorganiskajā un heterociklisko savienojumu ķīmijā». Darbu kopā iekļautas profesora zinātniskās grupas publikācijas un patenti par realizētajiem pētījumiem, kuri paver jaunas iespējas bioloģiski aktīvu vielu sintēzē.  Pētījumu jomas, kurās kopumā izstrādāti un veiksmīgi aizstāvēti 26 bakalaura darbi, 9 maģistra darbi un 2 disertācijas, aptver ogļhidrātu un nukleozīdu ķīmiju, no mikroorganismiem un augu valsts izdalīto dabasvielu ķīmiju un specifisku slāpekli saturošu ciklisku molekulu sintēzi, ko var raksturot kā potenciālus pretvēža līdzekļus.

Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā saņēma Agnese Grigaloviča par promocijas darbu «Polioksimetilēnu, etilēna–oktēna kopolimēru un nano cinka oksīda kompozīciju struktūra un īpašības». Agneses Grigalovičas zinātniskā darba vadītājs Jānis Zicāns uzsver iegūto materiālu plašā pielietojuma iespējas: «Modificējot sastāvu ar nanopildvielām, iespējams regulēt materiāla mehāniskās, termiskās un citas īpašības. Atsevišķiem izstrādāto kompozītu sastāviem piemīt būtiski uzlabota triecienizturība, paaugstināta izturība pret UV starojumu, temperatūras un agresīvu ķīmisko faktoru ietekmi, kas ļauj šos materiālus sekmīgi pielietot transporta industrijā, būvniecībā un medicīnas tehnikas ražošanā.»

Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijas tehnoloģijā saņēma Daniels Posevins par maģistra darbu «Ritera reakcija šķidrā sēra dioksīdā». Darba vadītājs M. Turks uzskata, ka studenta pētījums varētu rast pielietojumu farmācijas industrijā: «Daniela pētījumā Ritera reakcija tiek realizēta jauna katalizatora klātienē netradicionālā šķīdinātājā – sēra dioksīdā. Tas ir viegli reciklējams, mazāk korozīvs un ļauj aizstāt koncentrēto sērskābi, kas tiek uzskatīta par tradicionālu vidi šai reakcijai. Ritera reakcija jaunajos apstākļos ir daudz efektīvāka, jo nepieciešams ievērojami mazāks katalizatora daudzums, un tā notiek daudz īsākā laikā.»