RTU profesors Jānis Krastiņš: Arhitektūra ir vides veidošanas māksla

J. Krastiņš stāsta, ka fakultātes vienīgais pirmais absolvents 1874. gadā bija Oskars Bārs, pēc kura projektiem Rīgā tapušas daudzas ēkas. «Lai tiktu līdz 1000. absolventam, bija vajadzīgi vairāk nekā 100 gadi, turpretī 1500 absolventi augstāko izglītību ieguvuši pēdējos 30 gados,» profesors ilustrē, kā pēdējās desmitgadēs kvantitatīvi attīstījusies Latvijas arhitektūras skola. 

Grāmatā iezīmēti arhitektūras izglītības posmi. Pirmais — no 1869. gada līdz Pirmajam Pasaules karam, pēc tam — starpkaru brīvvalsts laiks, kad Rīgas Politehniskais institūts (tagad — RTU) un attiecīgi arī tā Arhitektūras fakultāte tika iepludināta Latvijas Universitātes sastāvā. Pēc tam posms pēc Otrā Pasaules kara, kad juridiski Arhitektūras fakultāte pat tika likvidēta un arī pēc RPI atjaunošanas 1958. gadā palika Arhitektūras un celtniecības fakultātes sastāvā. Un visbeidzot pēdējais posms — kopš 1991. gada, kad RPI pēc Eiropas parauga pārdēvēja par RTU, atjaunojot arī Arhitektūras fakultāti. 

«Arhitektūra ir vides veidošanas māksla,» raidījumā saka J. Krastiņš, akcentējot, ka šī disciplīna ietver ne tikai mākslinieciskās, bet arī tehniskās zināšanas, jo nevar uzzīmēt tikai skaistu, estētiski iespaidīgu, bet nelietojamu ēku. Profesors uzsver, ka arhitektam vispirms jāiemācās «zīmēt un domāt vizuāli, nevis attēlu ģenerējot uz ekrāna caur tastatūru, bet caur rokas muskuļiem,» tāpēc RTU joprojām cieņā tur tradīcijas, un studenti apgūst tēlotājas mākslas iemaņas. Taču tajā pat laikā mūsdienu ēkām inženiertehniskais aprīkojums ir ļoti sarežģīts, tāpēc arhitektam ir jāpārzina arī tehniskās zinātnes, jo tikai tā var rasties augsti kvalitatīvi arhitektūras objekti, kas papildina mūsu dzīves telpu. 

Latvijas Radio 1 raidījums «Kultūras rondo» (18.10.2019.)