RTU profesori skaidro biotehonomikas nozīmīgo lomu tautsaimniecībā

21. janvāris, 2016
.
.

«Biotehonomika faktiski nav jauna parādība. Ja paskatās angļu vārdu «bioeconomy», tad tam ir vairāki tulkojumi, piemēram, biotautsaimniecība jeb bioekonomika. Bet būtība ir tāda, ka biotehonomika ir bioresursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas,» 2016. gada 14. janvāra Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā» atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (RTU VASSI) direktore profesore Dagnija Blumberga.

D. Blumberga raidījumā arī stāsta, ka drīzumā būs pabeigts darbs pie grāmatas, kurā desmit nodaļās ir aprakstīts minētais temats. Viņa pauž arī to, ka biotehonomiku nepieciešams saistīt ar inženieriem, jo tajā viss ir atkarīgs no inovatīvām un uz zināšanām balstītām tehnoloģijām.

«Mums liels resurss ir meži, un pirmais, kas man nāk prātā – dažādus interesantus produktus ar augstu pievienoto vērtību varam iegūt, izmantojot meža resursus. Biotehonomika nav tikai pārtikas pārstrāde vai saistīta ar pārtikas ieguvi, tie ir dažāda veida bioloģiski iegūti resursi,» minētajā radio raidījumā pauž RTU zinātņu prorektora vietnieks profesors Gatis Bažbauers.

Papildinot kolēģi, D. Blumberga atzīmē, ka biotehonomika ir arī atkritumi, minot piemēru, ka no ceptuvēs brāķētās maizes ražo glikozes sīrupu vai dzintarskābi. Savukārt sapelējusi maize arī ir bioresurss, jo no tās var iegūt bioplastmasu, kas vēlāk izmantojama maizes iepakošanai.

Profesors G. Bažbauers stāsta, ka vēl viens piemērs ir betulīns, kas ir ļoti vērtīga ķīmiska viela ar augstu cenu, kuru var ražot no bērza tāss. Protams, bērzu var izmantot arī kokmateriālu ražošanai, bet lapas – dabisku krāsvielu ražošanā. Principā, nodrošinot tehnoloģiju, ir iespējams izmantot resursu 100% apmērā. «Mums ir augstvērtīgi resursi, mums ir augstskolu un dažādu institūtu zināšanas, mums ir arī zāļu ražotāji. Līdz ar to mēs no šiem resursiem varam iegūt ļoti vērtīgus medikamentus, kosmētikas līdzekļus un citus produktus,» norāda RTU zinātņu prorektora vietnieks.

Vienlaikus, runājot par pašu vārdu «biotehonomika», profesore D. Blumberga atklāj, ka zinātnieki ievieš terminoloģiju, bet vēlāk to lieto un izmanto visi. Tāpēc nav jābaidās no tā, ka Latvijā tiek attīstīta latviešu valoda.

Raidījuma «Zināmais nezināmajā» ierakstu iespējams noklausīties Latvijas Radio mājas lapā (14.01.2016.)

RTU Komunikācijas nodaļa

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

21. janvāris, 2016 plkst. 11:35

Līdzīgi raksti

Ziņas

_