RTU profesore: Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

24. novembris
.
.
Rīcība, kas vērsta uz klimata mērķu sasniegšanu, nes līdzi daudz pozitīva arī pašam uzņēmumam, pauž RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga.

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu, biznesa portālā «db.lv» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi «Fit for 55» («Gatavi mērķrādītājam 55%»), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem. Nav iespējams plānot biznesu un investīcijas, nav zināms, kā stingrāks kurss pretim klimatneitralitātei ietekmēs tautsaimniecību, uzņēmumi bankrotēs, nav kompensācijas mehānismu, nepieciešami nodokļu atvieglojumi – tādas un līdzīgas frāzes dzirdamas no biznesa puses. 

Mēs to nevaram – ir uzņēmumu vēstījums, ko es dzirdu. Nē, mēs to varam. Ir tikai jārīkojas. Rīcība, kas vērsta uz klimata mērķu sasniegšanu, nes līdzi daudz pozitīva arī pašam uzņēmumam. Piemēram, šā brīža realitāte – aug energoresursu cenas. Ko darīt? Jāsāk domāt, kā resursi tiek tērēti, jo maksa par enerģiju ir «cena reiz patēriņš». Ir jāsāk nopietni analizēt, cik liels ir patēriņš, vai tas ir pamatots un kur to varētu samazināt. Lai paaugstinātu energoefektivitāti, sākotnēji nav pat nepieciešamas milzu investīcijas, ir vajadzīga motivācija, datu analīze, uzvedības maiņa. Dažādi pētījumi un prakse liecina, ka atkarībā no nozares bez būtiskām investīcijām patēriņu iespējams samazināt pat par 15%, atsevišķos gadījumos – par 20%. Mazāks patēriņš nozīmē mazāku maksu par energoresursiem, kas savukārt nozīmē zemāku preces pašizmaksu, augstāku konkurētspēju un vairāk līdzekļu, ko ieguldīt biznesa attīstībā. 

Viens ieteikums efektivitātes paaugstināšanai – izmantot siltumu, kas rodas tehnoloģisko iekārtu darbībā. Daudzos uzņēmumos tas vienkārši tiek aizpūsts gaisā. Kāpēc? Jo tajā brīdī pēc tā šķietami nav nepieciešamības. Lai to izmantotu lietderīgi, jāveido dažādu iekārtu un tehnoloģisko procesu sinerģija. Piemēram, lieko siltumu tekstilnozarē var izmantot, lai iegūtu silto ūdeni krāsošanas procesam, zivju pārstrādē – saldētās produkcijas atkausēšanā, piena produktu ražotnēs – gandrīz visos tehnoloģiskajos procesos, kur nepieciešams siltums. Ražošanas procesu atlikuma siltumu var izmantot centralizētajā siltumapgādē, lai sildītu mājas. Jebkurā ražošanas uzņēmumā siltais ūdens vienmēr būs nepieciešams darbinieku dušās, grīdu un iekārtu mazgāšanai. Var arī veidot akumulācijas tvertnes siltā ūdens uzkrāšanai. Jāpatur prātā, ka tehnoloģiskos procesos var atgūt arī ūdeni, iegūstot vēl lielāku resursu ekonomiju.

Agrāk energoefektivitāte bija sauklis. Tagad tas ir instruments, kas uzņēmumiem rada līdzekļu ekonomiju. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI)  zinātnieki pētījumā «Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni» (projekta Nr. VPP-EM-EE-2018/1-0006) secina, ka daudzi Latvijas uzņēmumi jau īsteno dažādus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanā, tomēr priekšā vēl ir garš ceļš. 

Pirms pieciem gadiem, stājoties spēkā Energoefektivitātes likumam, lielajiem uzņēmumiem un lielajiem  elektroenerģijas patērētājiem tika uzdots ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu vai regulāri veikt energoauditu, kā arī ieviest trīs energoaudita ziņojumā ieteiktos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi. Arī tad uzņēmumi pauda iebildumus un neapmierinātību. Taču 2020. gada beigās “Elektrum” Energoefektivitātes centra veiktā aptaujā atklājās, ka tagad lielākā daļa biznesa klientu valsts noteiktās energoefektivitātes prasības vērtē pozitīvi, jo redz to ekonomisko ieguvumu. Gandrīz puse no uzņēmumiem, kuri ieviesa kādu no energoefektivitātes pasākumiem, jau šobrīd jūt ekonomisko ieguvumu, bet 34% uzskata, ka ieguvums būs jūtams pēc laika. Tikai 13% aptaujāto norādīja, ka nav izdevies sasniegt plānoto ekonomisko ieguvumu. Tiesa, šajā pašā aptaujā vairāk nekā puse uzņēmumu joprojām atzina, ka izpildīt šīs prasības nav viegli.  

Jā, reizēm nav viegli. Tāpēc daudzi meklē šķietami vienkāršāko ceļu. Detalizēti vērtējot energoefektivitātes pasākumus, ko uzņēmumi izvēlas ieviest, var novērot, ka nereti uzlabojumi ir sīki vai formāli. Tāpat ir novērojami gadījumi, kad uzņēmumi labāk nopērk jaunas iekārtas, nevis sakārto ražošanas, pārvaldības un kontroles procesus. Pirms dažiem gadiem kāds pārtikas nozares uzņēmums plānoja iegādāties jaunu apkures katlu, jo ražošanas pīķa stundās pietrūka siltā ūdens. Izvērtējot uzņēmuma rīcību, VASSI zinātnieki atrada iespēju karsto ūdeni izmantot ievērojami efektīgāk un jauna katla iegāde vairs nebija aktuāla. Iegādājoties jaunu apkures katlu, uzņēmums būtu veicis lielas investīcijas iekārtā, kas ar pilnu efektivitāti strādā vien īsu laiku, pārējā laikā tās lietderības koeficients būtu zems. 

Šobrīd, kad strauji uzlēkušas energoresursu cenas, īstenot energoefektivitātes pasākumus ir vēl izdevīgāk – investīcijas atpelnīsies ātrāk. Var teikt, ka energoefektivitātei šobrīd ir daudz lielāka vērtība. Tāpēc šis ir īstais laiks izvērtēt savas darbības efektivitāti, nevis iet pie politikas veidotājiem, prasot kompensācijas, nodokļu atvieglojumus vai draudot ar ražošanas pārcelšanu prom no Latvijas. Savukārt politikas veidotājiem būtu jāapzinās, ka, piemēram, zaļo prasību mazināšana vai atlikšana būs viltus aizstāvība mūsu uzņēmumiem. Ir jāsaprot – neviena jauna direktīva speciāli Latvijai pieņemta netiks un, gribam vai negribam, mums būs jāpilda klimata mērķi. Nedarot to tagad, mēs tikai zaudēsim laiku, kurā uzņēmumus padarīt konkurētspējīgākus, bet tautsaimniecību efektīgāku un ilgtspējīgāku. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

24. novembris plkst. 16:00

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi