RTU piedāvā gūt jaunas atziņas par vides pārmaiņu ietekmi uz sabiedrības un ekonomikas attīstību

16. septembris
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Facebook lapā iespējams noskatīties saturīgu diskusiju ciklu, ko sarunu festivālā «Lampa» organizēja RTU ar sadarbības partneriem, aicinot dažādu jomu ekspertus vērtēt vides pārmaiņu ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos, migrāciju un nākotnes pārtiku.

RTU sarunu festivālā «Lampa» piedalījās trešo reizi, turpinot jau iepriekšējos gados sākto diskusiju par sabiedrības un katra indivīda atbildību klimata pārmaiņu mazināšanā. RTU partneri šogad bija Pasaules Dabas fonds, Šveices vēstniecība Latvijā, Nīderlandes vēstniecība Latvijā un vides aizsardzības un izglītības organizācija «Zaļā brīvība». RTU pauž pateicību partneriem par sadarbību saturīgi vērtīga pasākuma organizēšanā. Pateicību RTU pauž arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju kopienu «EIT Climate-KIC» un «EIT Food» kontaktpunktiem Latvijā, Latvijas Dabas fondam un festivāla organizatoriem.

Diskusiju ciklu «Kāds sakars?» veidoja četras sarunu sesijas, kurās pie viena galda tiks sēdināti dažādu jomu eksperti, lai sarunas par vidi, kas Covid-19 krīzes laikā kļuvušas vēl aktuālākas, izietu ārpus «zaļā burbuļa». Papildu tam tika rīkota arī praktiska darbnīca valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, politiķiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem un «Politiķu zaļais grils» –dinamiska saruna ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem par partiju «zaļajiem» solījumiem un darbiem. 

Sarunu sesija «Vide un ekonomiskā atveseļošanās: Kāds sakars?» tika veltīta riskiem sabiedrības un ekonomikas nākotnei, ja, pasaulei atjaunojoties pēc Covid-19 krīzes, netiks ņemts vērā dabas resursu stāvoklis. Tajā piedalījās vairāku jaunuzņēmumu līdzdibinātājs, «EIT Climate-KIC» uzņēmējdarbības programmu koučs un mentors Dāvids Štēbelis, Latvijas Bankas padomnieks Edvards Kušners, organizācijas «Zaļā brīvība» vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Wietse W. Hermanns, ārštata eksperts un konsultants Eiropas Savienības (ES) finansētos projektos, koncentrējoties uz visiem projekta attīstības, vadības un uzraudzības / novērtēšanas aspektiem, t.sk. apmācībām.

Savukārt diskusijas «Vide un migrācija: Kāds sakars?» uzmanības lokā bija klimata bēgļi. Šobrīd pasaulē migrācija primāri saistāma ar sociāliem aspektiem, tomēr prognozes vedina domāt, ka klimata pārmaiņu dēļ cilvēki nākotnē bēgs arī no ekstrēmiem laika apstākļiem. Diskusijā piedalījās un nākotnes scenārijus zīmēja ANO Bēgļu aģentūras Reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā integrācijas eksperts Karolis Žibas, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes vadošais pētnieks, sistēmdinamikas eksperts Valērijs Skribans un Agnese Lāce, kura ir pētījusi diasporas un remigrācijas politiku, pilsonības jautājumus, kā arī jauktās laulības. Patreiz viņa turpina turpina doktora disertācijas izstrādi Koča Universitātē Stambulā politikas zinātnes un starptautisko attiecību nodaļā.

Aizraujošas bija arī diskusijas «Vide un pārtika: Kāds sakars?» un «Vide un vīns: Kāds sakars?», kurā dažādu jomu eksperti prognozēja nākotnes ēšanas paradumus un diētas, sprieda par lauksaimniecības un pārtikas audzēšanas izmaiņām, kā arī diskutēja par vīna darīšanas lomu vides problēmās. 

Sesijā «Vide un pārtika: Kāds sakars?» īpašā viese bija Sandra van Kampen no Nīderlandes, kura pēdējos desmit gadus strādājusi, lai paātrinātu Nīderlandes pārtikas sistēmas pārveidošanu par sistēmu, kas ir taisnīga, veselīga, ilgtspējīga un pārredzama. Diskusijā piedalījās  arī pavārs Mārtiņš Sirmais, Latvijas Universitātes pētniece Vaira Obuka un politiķis, dabas aizsardzības aktīvists Uģis Rotbergs. 

Savukārt diskusijā «Vide un vīns: Kāds sakars?» tikās Latvijas vīnziņu asociācijas valdes loceklis, «Noble Wine» bāra vadītājs Ronalds Petersons un diplomēts finansists Oskars Žvagins, kurš savu dzīves aicinājumu atradis vīna darīšanā Latvijas lauku mazpilsētā Lubānā.

Festivālā «Lampa» RTU Dizaina fabrikas «EIT Climate-KIC HUB Latvia» sadarbībā ar Šveices vēstniecību Latvijā organizēja arī praktisku darbnīcu «Vide un ekonomika – jaunie domāšanas veidi pārmaiņu laikā», uz ko īpaši tika aicināti valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, politiķi un sabiedriski aktīvi cilvēki. Darbnīcu vadīja profesors, Lozanas universitātes zinātņu prorektors Rafaēls Lalive (Rafael Lalive) un Džordžijas štata universitātes profesors Stefano Karatini (Stefano Carattini), aktualizējot pāreju no īstermiņa uz ilgtermiņa domāšanu un piedāvājot labākos risinājumus, lai samazinātu kompromisu starp vides kvalitāti un saimniecisko darbību. 
Savukārt sadarbībā ar «Zaļā brīvību» tika rīkots «Politiķu zaļais grils. Vai solījumi sakrīt ar darbiem?» Uz karstām debatēm par partiju solījumiem un darbiem vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un citu «zaļo» jautājumu jomā tika aicināti Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji. Diskusijas pamatā bija Saeimas balsojumu un partiju programmu analīze, ieskats partiju darbā, atbalstot vai pretojoties «zaļo» jautājumu virzīšanai Latvijas un Eiropas Savienības līmenī.

Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad festivāls «Lampa» nenotika kā ierasts, interesentus pulcējot nevis Cēsu pils parkā, bet lielākoties pie savu datoru ekrāniem. Tomēr interese bija nemainīgi augsta. RTU ar partneriem rīkotajām diskusijām festivāla dienās varēja sekot līdzi delfi.lv, festivalslampa.lv, RTU un festivāla Facebook lapās. Tikai sociālajos tīklos vien diskusijām līdzi sekoja vairāki desmiti tūkstošu interesentu.

"Politiķu zaļais grils" sarunu festivālā "Lampa"

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

16. septembris plkst. 15:40

Līdzīgi raksti

Jaunumi

_