RTU pētnieks Sandis Dejus apgāž mītus par dzeramā ūdens kvalitāti

5. jūlijs, 2019
.
.
.
Foto: RTU rektors Leonīds Ribickis sveic Sandi Deju ar doktora grāda saņemšanu.

Latvijā ūdens ir daudz kvalitatīvāks un drošāks nekā citviet pasaulē, Latvijas Radio 2 raidījumā «Nākotnes pietura» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas tehnoloģijas katedras docents, Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks Sandis Dejus.

Lai gan šobrīd S. Dejus pētnieciskā darbība vairāk saistīta ar industriālo notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām un to ietekmi uz pilsētu attīrīšanas iekārtām, viņa sirds lieta ir dzeramais ūdens – tehnoloģiski risinājumi tā kvalitātes nodrošināšanai un nepārtrauktam monitoringam. Viņš ir daudz pētījis dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā un droši saka – uzskats, ka nevar dzert ūdeni no krāna ir vēsturiski saglabājies stereotips, kam nav nekāda pamata. Latvija ir unikāla Eiropas un arī pasaules mērogā, jo ūdensapgādes sistēmās izmanto pazemes ūdeni, līdz ar to mums pēc izcelsmes ir viens no kvalitatīvākajiem ūdeņiem. Tiesa, gadās, ka ūdens no krāna ir nedzidrs, brūngans, mazliet negaršīgāks – lai arī tā ir atkāpe no normas, tomēr arī šāds ūdens nav ļoti nedrošs vai veselību apdraudošs. Šādos gadījumos S. Dejus iesaka notecināt ūdeni līdz tam atgriežas normāla kvalitāte. Vienlaikus viņš uzsver, ka remdens vai siltens ūdens, kas tek pa krānu, nav dzeramais ūdens. Par dzeramu ūdeni tiek uzskatīts auksts ūdens 8-12 grādu temperatūrā.

«Ūdens kādreiz tika hlorēts daudz un aktīvi, lai nodrošinātu ūdensapgādes tīklā kvalitāti. Pēdējo 30 gadu laikā ūdensapgādes sistēmā Latvijā ir investēts vairāk nekā viens miljards eiro, lai nodrošinātu jaunu cauruļvadu izbūvi un jaunu attīrīšanas iekārtu izbūvi, līdz ar to sistēmas ir uzlabotas un hlora dozēšana nav nepieciešama. Vienīgā vieta, kur Latvijā ūdens tiek hlorēts ikdienā, ir Daugavas ūdens attīrīšanas ietaises, tomēr hlora apjoms ir mazāks, nekā cilvēks spēj izšķirt. Divas reizes gadā jebkurā pilsētā ir iespējama hlora garša ūdenī, jo pēc likumdošanas ir jātīra ūdens rezervuāri un torņi, bet par to iedzīvotāji iepriekš tiek informēti,» vēl vienu ar krāna ūdens kvalitāti saistītu mītu lauž RTU pētnieks.  

S. Dejus ar domubiedriem pirms pusotra gada izveidoja arī biedrību «U vitamīns», kas popularizē krāna ūdens dzeršanu. Biedrība daudz strādā ar skolas vecuma bērniem, stāstot par vienu no Latvijas dabas lielākajām vērtībām – ūdeni. Publiskās iestādes, tajā skaitā mācību iestādes, tiek motivētas savās telpās uzstādīt dzirdinātavas, kas dod iespēju publiskās telpās ārpus tualetēm droši padzerties krāna ūdeni, uzpildīt pudeles. «Tas sasaucas ar Eiropas direktīvām, ka ūdens ir jāpadara pieejamāks visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem,» saka S. Dejus. Vēl viens biedrības darbības virziens ir ūdens pieejamības veicināšanā sabiedriskās ēdināšanas vietās. Nu jau ap 200 kafejnīcu un restorānu Latvijā saviem klientiem piedāvā bezmaksas dzeramo ūdeni. «Pasaulē ir pašsaprotami, ka dzeramais ūdens kafejnīcās ir pieejams bez maksas,» saka S. Dejus.

Visu sarunu ar S. Deju var noklausīties šeit. 

«Nākotnes pietura» ir Latvijas Radio 2 sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Reģionālās attīstības fondu izveidots raidījumu cikls par Latvijas zinātniekiem.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

5. jūlijs, 2019 plkst. 15:37

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi