RTU pētnieks Latvijas Radio skaidro, kādu postu nodara militārie ieroči

16. marts, 2022
.
.
.
Foto: Pixabay.com

Stāstot par karu Ukrainā, tiek pieminēti dažādi ieroču veidi, ko uzbrukumos izmanto Krievija, taču kas ir šie ieroči un kāda ir to iedarbība uz dzīvajām būtnēm un vidi? Par to 15. martā Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājs Juris Ķiploks. 

Viņš ievieš skaidrību, kas ir masu iznīcināšanas ieroči, – tie ir kodolieroči, ķīmiskie ieroči, bioloģiskie ieroči. Ir vēl arī citas grupas, piemēram, radioloģiskie ieroči, kurus lietojot rodas nevis kodolsprādziena efekts, bet radioaktīvais piesārņojums lielā teritorijā, un tas ir ilgstošs un paliekošs. 

Ieroči tiek klasificēti arī pēc to iedarbības – augstas efektivitātes un neselektīvas iedarbības, tātad tādi, kas iedarbojas uz lielu teritoriju, piemēram, vakuumbumbas, kasešbumbas, degbumbas.

Sprāgstot vakuubumbām, kādā apgabalā tiek izdedzināts skābeklis, un šajā vietā rodas vakuums. «Būtībā notiek tas pats, kas ar dziļūdens zivīm, kas tiek izceltas no jūras, – iekšējais spiediens ir tik liels, ka dzīvnieks uzpūšas un varbūt pat uzsprāgst. Tieši tas pats notiek ar cilvēku, kurš nonāk šīs bumbas iedarbībā, – vakuums visu plēš uz ārpusi, cilvēkam rodas plaušu bojājumi un viss pārējais – kā lai to saka – visu iekšpusi izrauj uz āru. Ļoti necilvēcīgs ierocis,» skaidro J. Ķiploks. 

Viņš arī norāda, ka šo ieroču sistēmu neļauj lietot, jo tai ir ļoti plaša iedarbība, kas salīdzināma ar kodolieročiem, un iedarbojas ne tikai uz militāriem objektiem, bet uz milzīgu teritoriju un visu, kas tur atrodas, – arī uz iedzīvotājiem. 

Runājot par karu Ukrainā, ir dzirdēts arī par kasešbumbu lietojumu. J. Ķiploks skaidro – ja kādā teritorijā tiek nomesta parasta bumba, ir viens liels sprādziens, savukārt, lietojot kasešbumbas, tiek izplatīts daudz mazu bumbiņu, kas vienlaikus sprāgst un nodara zaudējumus milzīgā teritorijā, un to darbība ir neselektīva. «Pilsētas apšaudīt ar šādu munīciju – tas jau ir kara noziegums,» uzsver RTU pētnieks.  

Vēl neselektīvas iedarbības ieroči ir arī fosfora bumbas jeb degbumbas, – baltais fosfors saskarē ar skābekli aizdegas pats, izmet fosfora gabaliņus, kas deg un krīt lejā. Degošu fosforu nodzēst nevar, ja cilvēkam uzkrīt šāds fosfora gabals, viņš sadeg. Ja izdeg gaiss, cilvēks noslāpst, jo vairs nav ko elpot. Degot fosfors veido indīgus savienojumus, kas piesārņo augsni, tāpēc vietas, kur šī munīcija ir lietota, ir saindētas. «Arī šo munīciju nedrīkst lietot apdzīvotās vietās, pat ja tur ir militāri objekti, jo arī tas ir kara noziegums,» uzsver J. Ķiploks. 

Tomēr pētnieks arī akcentē, ka PSRS karavīriem netika mācīti kara likumi un tie netiek mācīti arī tagad Krievijā, līdz ar to Krievijas armija izmanto munīciju, kas citur pasaulē ir aizliegta, kamēr NATO kara likumi ir viena no pirmajām sastāvdaļām, ko karavīriem iemāca.

Šis gan nav vienīgais Padomju Savienības mantojums. J. Ķiploks arī lēš, ka Krievija patlaban Ukrainā izmanto vēl no padomju laikiem glabātos ieročus, un šis, visticamāk, ir pēdējais brīdis, kad tos var lietot, jo, kad tiem beidzas derīguma termiņš, notiek sairšanas procesi, un šāda munīcija var detonēt pati. 

Tomēr viņš arī uzsver, ka Krievijas un Ukrainas kara gadījumā nedrīkst ignorēt informatīvo karu: «Briesmīgākais ierocis, ko Krievija jau ir pielietojusi, kas šobrīd darbojas ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā un pasaulē, ir informatīvais ierocis. Šobrīd cilvēki vairs nereaģē uz operatīvu informāciju. Iedarbība ir nonivelēta līdz tam, kas bija tumšajos viduslaikos, līdz ticības līmenim. Principā nekādi citi  argumenti vairs nedarbojas. Tā ir sava veida reliģija. Un ko izdarīja Krievija, ko ir izdarījis Putins, viņš ir radījis alternatīvu pasaules uzskatu, alternatīvu realitāti, alternatīvu vēsturi. Cilvēkam uz ielas rāda fotogrāfijas, viņš saka – es neticu, un viss. Tu vari nostāties uz galvas, viņš netic.»

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

16. marts, 2022 plkst. 0:53

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi