RTU pētnieki vērtē vēja enerģijas plusus un mīnusus

5. jūlijs, 2017
.
.
.
Foto: pixabay.com

Iegūt enerģiju no vēja – tā nav jauna ideja, taču, attīstoties tehnoloģijām un nepieciešamībai samazināt CO2  izmešu apjomu, pieaug tās loma kopējās saražotās enerģijas apjomā.

Par to, kā darbojas vēja ģeneratori, par vēja enerģijas plusiem un mīnusiem un to, kādas šajā jomā ir attīstības iespējas Latvijā, Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) vadošais pētnieks un RTU Cēsu filiāles direktors Alvis Sokolovs un RTU EEF asociētais profesors un vadošais pētnieks Edmunds Kamoliņš. 

Pētnieki norāda, ka saražotās vēja enerģijas apjomu pieaugumu lielā mērā diktē materiālu attīstība – izmantojot kompozītmateriālus, kas ir vieglāki un izturīgāki par koku vai tēraudu, paveras iespējas būvēt lielākas konstrukcijas un tādējādi iegūt vairāk enerģijas. Tāpat nozīme ir nepieciešamībai samazināt CO2 izmešu apjomu pasaulē. Tomēr, kā atzīst E. Kamoliņš, vēja enerģijas iespējas ir jāvērtē no dažādiem – ekoloģiskā, ekonomiskā, sociālā – aspektiem. Un, raugoties no sociālā aspekta, lai gan sabiedrībā daudzi izprot, ka vēja enerģija ir «zaļa», var būt iebildumi pret lielu vēja iekārtu uzstādīšanu – tās rada lielu troksni, plašā rādiusā ap tām ir ierobežota būvniecība. Pētnieki arī vērtē, kur labāk būvēt vēja enerģijas iekārtas – uz sauszemes vai ūdenī. A. Sokolovs skaidro, ka izmaksas, būvējot iekārtu uz sauszemes, ir mazākas, taču no enerģētikas viedokļa jūrai ir priekšrocības – nav šķēršļu, kas traucētu vējam «ieskrieties». Tāpat tiek apspriesta horizontālās un vertikālās ass vēja iekārtu attīstība, to priekšrocības un trūkumi, piemēram, izmantojamība blīvāk apbūvētās vietās. 

Viena no lielākajām problēmām, kam tiek meklēts risinājums, – pagaidām vēja enerģiju nevar uzkrāt, atzīst pētnieki. Līdz ar to ir situācijas, kad enerģiju var iegūt, bet to nav iespējams izmantot. Hidroelektrostacijās un termoelektrostacijās ir iespējams sekot līdzi enerģijas patēriņam tirgū, attiecīgi regulējot ražošanas jaudas, bet vējš ir neprognozējams, tā ir nestabila enerģijas forma.

Vērtējot nākotnes izredzes Latvijā, pētnieki norāda, ka attīstības iespējas ir vēja parkiem rietumu piekrastē, savukārt neliela izmēra vēja iekārtu izmantošana mājsaimniecībās katrā atsevišķā gadījumā ir jāvērtē, konsultējoties ar speciālistiem un veicot aprēķinus, lai pārliecinātos par sagaidāmo efektivitāti. 

Latvijas Radio 1 raidījums «Zināmais nezināmajā» (4.07.2017.) 
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

5. jūlijs, 2017 plkst. 14:46

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi