RTU pētniece novēl Latvijai nākamajā simtgadē lēmumus balstīt zinātnē

«Nākamajā simtgadē latviešiem novēlu zināt vairāk. Valstij novēlu saprast, ka zināšanas rodas no zinātnes, un ne tikai katram indivīdam vajag ieguldīt savā izglītībā, bet valstij vajag ieguldīt zinātnē un pieņemt pētījumos balstītus lēmumus,» Latvijas Radio 1 raidījumā «Monopols» pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniece un docente Agnese Stunda-Zujeva.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un docente raidījumā «Monopols» stāsta arī par to, kā tiek attīstīta tehnoloģija vērtīgās tropu aļģes spirulīnas audzēšanai ziemeļu klimatiskajos apstākļos, par savu ceļu pētniecībā, ķīmijas mācīšanu skolā un zinātnes nākotnes izaicinājumiem.

Spirulīna ir izcils augu valsts olbaltumvielu un antioksidantu avots, ko tradicionāli audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos arī tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. A. Stunda-Zujeva, kura kopā ar kolēģiem attīsta biznesa ideju «SpirulinaNord», piedāvā aļģi audzēt īpašā reaktorā mūsu klimatiskajos apstākļos. Viņa ir pārliecināta, ka Latvija ir izcili piemērota tās audzēšanai. «Aļģe ir burvīgs mazais rūķītis, kas visu izdara manā vietā. Mans mērķis ir šim mazajam darbiniekam nodrošināt ideālus apstākļus – temperatūru, gaismu, siltumu, mitrumu, visu, ko vajag,» stāsta pētniece. Viņa arī uzsver, ka ir ķīmijas tehnologs, un, izmantojot spirulīnu par piemēru, skaidro, ar ko ķīmijas tehnologs atšķiras no ķīmiķa. Proti, ja būs nepieciešams no spirulīnas iegūt ekstraktus, ko izmantot medicīnā, tiks piesaistīti kolēģi ķīmiķi, ja ekstrakcijai uzbūvēt tehnoloģiju vai rūpnīcu – tas atkal būs viņas lauciņš.

A. Stunda-Zujeva arī lēš, ka nākotnē arvien pieaugs mikroorganismu lietojamība. «Nākotnē aizvien vairāk ekspluatēsim mikroorganismus, lai tie strādātu mūsu vietā. Ķīmijā mēs varam uzsintezēt jebko, bet tas pārsvarā nav videi draudzīgi. Digitālo tehnoloģiju, LED gaismu, automātikas attīstība, lai varam kontrolēt, ko mazie draugi dara, ļoti palīdz. Aļģi mēs varam padarīt dzeltenāku, zilāku, zaļāku – viss atkarīgs, kādu gaismu padodam, ko dodam tai ēst, vai mazliet paturam stresā,» viņa skaidro. Savukārt visneatbildētākais jautājums šobrīd esot – kurp vedīs gēnu inženierija.

Visu sarunu ar A. Stundu-Zujevu iespējams noklausīties šeit.