RTU pasniedzēji un studenti analizē Latvijas nodokļu sistēmu ārējo faktoru ietekmē

Tā, žurnāla «iFinanses» rubrikā «Nodokļu smilšu kaste», analizējot ārējos faktorus, kas ietekmē nodokļu sistēmu Latvijā, pauž Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) asociētais profesors Māris Jurušs. Viņš ar kolēģi, RTU Muitas un nodokļu katedras docenti Justīnu Hudenko žurnālā turpina sarunu par nodokļiem, iztirzājot studentes Sanitas Stūrmanes idejas.

«Lasot elektroniskajos resursos komentārus pie rakstiem par izmaiņām nodokļu jautājumos, var nonākt pie secinājuma, ka nodokļu sistēma veidojas atsevišķu «nepavisam gudru politisku iegribu dēļ», un tad lasītājam no malas var šķist, ka «vairāki ārējie faktori» ir konkrētu cilvēku uzskaitījums. Tomēr patiesībā nodokļu sistēmas veidošana notiek vismaz divu virzošo spēku ietekmē – viens no tiem, protams, ir pieminētais subjektīvais faktors, politkorekti sauksim to par valsts nodokļu politiku, bet otrs – ārējo faktoru kombinācija,» teic J. Hudenko, piebilstot, ka S. Stūrmanes uzdevums bija salikt visus faktorus kopā, lai parādītu objektīvu nodokļu sistēmas veidošanas ainu. M. Jurušs papildina, ka parasti faktorus iedala vairākās grupās: ekonomiskie, sociālie, administratīvie, politiskie utt.

S. Stūrmane secinājusi, ka: 
• nodokļu sistēmas priekšrocības uzņēmējdarbībā nespēs kompensēt darbaspēka dabiskos un migrācijas zudumus un zemo produktivitāti;
• lielā konkurence starp līdzīgu nodokļu sistēmu valstīm (īpaši Baltijas reģionā) netiek pietiekami atbalstīta ar citiem uzņēmējdarbības vidi veicinošiem faktoriem, tādēļ samazinātie nodokļi netiks kompensēti ar papildu uzņēmumu rašanos;
• demogrāfiskie procesi visticamāk radīs vēl lielāku nodokļu slogu strādājošajiem, tādēļ jāizskata iespējas paplašināt nodokļu bāzi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to nodarbinātības;
• nodokļu administrēšanas iecerētā pārnese uz e-vidi būs sarežģīta vecākās paaudzes cilvēkiem un uzņēmumiem, kuriem ir apgrūtināta pieeja e-videi;
• izglītojoties jaunajai paaudzei, uzņēmējdarbība pārceļas uz e-vidi, un ekonomiskās saiknes mainās no tradicionālām uz anonīmām un nepersonificētām, kas apdraud nodokļu sistēmas drošību;
• progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogs veicina augsti profesionāla darbaspēka migrāciju, kas vēlas par lieliem samaksātajiem nodokļiem iegūt augstvērtīgus sociālos pakalpojumus;
• nepietiekami nodokļu ieņēmumi ekonomikas augšupejas periodā var būt ļoti bīstami ekonomikas lejupslīdes periodā, kad būs izsmelti līdzekļi ekonomikas stimulēšanai. 

Žurnāla «iFinanses» janvāra numura raksts «Nodokļu sistēma ārējo faktoru ietekmē» - 46.lpp.
Žurnāla «iFinanses» janvāra numura raksts «Nodokļu sistēma ārējo faktoru ietekmē» - 47.lpp.
Žurnāla «iFinanses» janvāra numura raksts «Nodokļu sistēma ārējo faktoru ietekmē» - 48.lpp.
Žurnāla «iFinanses» janvāra numura raksts «Nodokļu sistēma ārējo faktoru ietekmē» - 49.lpp.

Žurnālā «iFinanses» kopš pagājušā gada lasāma rubrika «Nodokļu smilšu kaste», popularizējot studentu zinātniski pētniecisko darbību. 

RTU ir vienīgā mācību iestāde Latvijā ar starptautiski akreditētu studiju programmu «Muitas un nodokļu administrēšana», kurā var iegūt augstāko izglītību muitas un nodokļu jomā. Unikālā studiju programma veidota sadarbībā ar PMO un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu un muitas iestādēm. Tā ir pirmā pasaulē atzītā muitas un nodokļu administrēšanas studiju programma, kas saņēmusi PMO sertifikātu par atbilstību šiem standartiem.

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes SESMI institūtā muitnieku apmācība notiek kopš 1994. gada, savukārt nodokļu speciālistu apmācība – kopš 2004. gada.