RTU padomes priekšsēdētājs: Nepieciešams būtiski vairot Latvijas tautsaimniecības inovāciju kapacitāti

3. jūnijs
.
.
Foto: Elīna Karaseva, RTU

Latvijas ekonomikas izaugsme aizvien vairāk ir atkarīga no uzņēmumu spējas radīt inovācijas un attīstīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Lai arī pēdējos gados pieaug gan kopējās, gan uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā, tās joprojām būtiski atpaliek gan no valsts nospraustajiem mērķiem, gan vidējiem rādītājiem Eiropā. Dati arī rāda, ka Latvijas tautsaimniecības struktūrā vairāk nekā vidēji Eiropā ir tādu uzņēmumu, kuri paši izstrādā un ievieš tirgū jaunus produktus, tomēr arvien ļoti daudz ir tādu, kuri neievieš nekādus jauninājumus un pat neplāno tos. Daudzi potenciāli varētu radīt inovācijas, bet to nedara. Līdz ar to inovāciju aktivitāte joprojām ir nepietiekama, portālā «Delfi» pauž Rīgas Tehniskās universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. 

Latvijas uzņēmējdarbībā joprojām ir liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars. Lai celtu Latvijas inovāciju kapacitāti un vairotu ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešami profesionāļi ar mūsdienīgām prasmēm produktu izstrādē, investīciju piesaistē un spējām strādāt komandā. Pastiprināta uzmanība jāpievērš zināšanu un tehnoloģiju pārnesei, atbalstot un veicinot inovāciju nonākšanu no zinātniskajām laboratorijām ražošanā un tirgū. Vēl viens būtisks priekšnosacījums ir sadarbība – savstarpēja, starpnozaru, starptautiska, ar pētniecības un izglītības organizācijām – un racionāla līdzekļu izmantošana. 

Zinātnes universitāšu loma
Šeit skaidri iezīmējas zinātnes universitāšu loma – tās «izauklē» profesionāļus, nodrošinot viņus ar zināšanām un inovāciju ekonomikai nepieciešamajām kompetencēm, pašas aktīvi darbojas šīs ekosistēmas attīstībā, kā arī rada un komercializē tehnoloģiju un procesu jauninājumus. 

Pirms 160 gadiem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) tika dibināta, lai attīstītu industrializāciju un veidotu Latvijā industriālo eliti. Ciešā sadarbībā ar vietējo industriju un plašāku pasaules redzējumu RTU vienmēr ir bijusi avangardā, lai palīdzētu sekmēt tautsaimniecības attīstību Latvijā un celt biznesa kapacitāti. Ir daudz piemēru universitātes sadarbībai ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem gan zinātniskajos projektos, gan līgumpētījumos un tehnoloģiju licencēšanā, tirgus vajadzībās orientētu doktorantu sagatavošanā (RTU kā vienīgā Latvijā īsteno programmu «Industriālais doktors» sadarbībā ar uzņēmumiem «LMT» un «Sakret») un jaunuzņēmumu vides attīstīšanā. Pēdējos septiņus gadus RTU aktīvi atbalsta jaunuzņēmumu vidi, izmantojot gan dažādas Eiropas Inovāciju tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienu atbalsta instrumentus – caur tiem ieguldīti vairāk nekā 800 tūkstoši eiro –, gan piedāvājot atbalsta instrumentus inovatīvās domāšanas un uzņēmējspēju veicināšanai, pirmsakcelerācijai un biznesa ideju akcelerācijai. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) tiek realizēts zinātņietilpīgu biznesa ideju inkubators «UniLab». 

Izmantot līdzekļus racionāli
Jaunajā ES finanšu plānošanas periodā liela uzmanība pievērsta tieši zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu veidošanai. Atbalsts tiem tiek balstīts uz vispārējās un reģionālās inovāciju ekosistēmas attīstīšanu, kuras nozīmīgākie stūrakmeņi ir universitātes, industrija un valsts institūcijas. 

Nepietiekamie ieguldījumi pētniecībā un zinātnē ir uzskatāmi par vienu no iemesliem jaunuzņēmumu vides lēnākai attīstībai Latvijā. Tādā situācijā ir vēl būtiskāk optimizēt pieejamos resursus, aktivitātes vērst uz ekosistēmas apzināšanu, stiprināšanu un integrētu pieeju, attīstot un konsolidējot jau esošās inkubācijas aktivitātes, izmantojot esošās kompetences un iestrādnes, salāgojot atbalsta instrumentus un nekonkurējot ar esošajiem. Tādējādi tiks nodrošināta ilgtspējīga inovāciju atbalsta ķēdes darbība – būs gan ieguldījumi cilvēkresursos, zināšanu pārnesē un stiprināšanā, gan tīklu veidošanā, tehnoloģiju pārnesē, jaunuzņēmumu izveidē un tālākā attīstībā.

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju, ir nepieciešams stiprināt partnerību starp jau aktīvajiem ekosistēmas dalībniekiem, vienlaikus īstenojot aktivitātes, kas vērstas uz zināšanu pārnesi un pilnveidi visos līmeņos, kā arī zinātnes un pētniecības institūciju iesaisti ne tikai pakalpojumu sniegšanā, bet vides veidošanā, lai būtu iespēja rasties jaunuzņēmumu iedīgļiem, tehnoloģijām un inovācijām. 

No laboratorijas – ražošanā
Nepietiekamie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un fragmentārs atbalsts kavē arī straujāku tehnoloģiju komercializāciju, kas ietver tehnoloģiju pārnesi no universitātes laboratorijas uz industriju. Tehnoloģiju attīstība līdz atbilstošam gatavības līmenim ir laikietilpīgs process – var paiet vairāki gadi no idejas līdz, piemēram, vidē pārbaudītam prototipam, ar ko zinātnieki var ieinteresēt uzņēmumu. Komercializācijas process ir salīdzinoši sarežģīts un prasa laiku, jo pētniecības organizācijām ir jāievēro zināmi nosacījumi, kas attiecas uz Eiropas projektu vai publiskā finansējuma rezultātiem. 

Tas gan nenozīmē, ka visi Latvijas zinātnieku izgudrojumi paliek tikai laboratorijās. Piemēram, RTU pagājušajā gadā vien noslēdza septiņus licences līgumus, kas jau nes ieņēmumus. Starp licencētajām tehnoloģijām ir, piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku izstrādātais siltumizolācijas materiāls no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas, ko var izmantot termoiepakojuma izgatavošanai dabai nedraudzīgā polistirola vietā. Šo zinātnieku veikumu licencēja divi uzņēmumi.

Ir arī vērojams pētnieku intereses pieaugums par tehnoloģiju komercializāciju. Dažu gadu laikā 53 RTU zinātnieku komandas ar 65 idejām ir paudušas ieinteresētību tās komercializēt, piedoties tehnoloģiju pārneses programmā. 

Lai stiprinātu tehnoloģiju pārnesi, jābūt ilgtermiņa politikai, kas atbalsta un paredz arī papildu finansējumu zinātnes universitātēm pētījumu rezultātu ar augstu komercializācijas potenciālu tālākai attīstīšanai un, kas nav mazsvarīgi, tehnoloģiju pārneses kompetenču un kapacitātes vairošanai. Līdzšinējais atbalsts zinātnes universitātēm komercializācijas veicināšanai ir bijis fragmentārs. Šajā ES plānošanas periodā gan ir iecerēts mainīt atbalsta mehānismus tehnoloģiju komercializācijai, neparedzot vairs līdzekļus Vienotā tehnoloģiju pārneses centra darbībai. Tas tika izveidots iepriekšējā plānošanas periodā, lai sekmētu  pētniecības rezultātu komercializācijai nepieciešamo kompetenču attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, veicinātu šo pētniecības organizāciju rīcībā esošo valsts finansēto pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs ar nolūku palielināt pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas vai pārvēršot pētījumu rezultātus veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Finansējuma pārtraukšana rada šķēršļus turpmākai tehnoloģiju attīstībai, pirmskomercializācijai, tehnoloģiju koncepciju pārbaudei un prototipu izstrādei, kā arī komercializācijas kompetenču attīstīšanai. 

Tehnoloģiju pārneses attīstībai ir būtiska loma ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, transformējot Latvijas tautsaimniecību uz jaunu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu radīšanu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstīšanu.

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

3. jūnijs plkst. 12:47

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi