RTU mācībspēki vērtē Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanas iespējas

28. aprīlis
.
.
Foto: pixabay.com

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Muitas un nodokļu katedras mācībspēki - asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – žurnālā «iFinanses» izsaka priekšlikumus Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, apskatot darbaspēka nodokļu aizvietošanu ar citiem nodokļiem, tai skaitā jauno digitālo nodokli, kā arī pārrunā iespējas uzlabot nodokļu ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas ietekmi.

Viņi norāda uz esošās nodokļu sistēmas izaicinājumiem - tā nevar apmierināt esošo valdības programmu vajadzības, ir  pārāk augsti darbaspēka nodokļi, no kuriem uzņēmēji izvairās, uzskatot to par normālu uzņēmējdarbības praksi, un nodokļu politika ir atkarīga no vairākiem ārējiem faktoriem.

Diskutējot par to, kādu uzņēmējdarbību ar savu nodokļu sistēmu Latvija veicina, J. Hudenko norāda, ka vēl ir pāragri vērtēt Baltijas valstu nodokļu sistēmu konkurenci, jo nodokļa reforma visās trīs valstīs veikta pēdējos gados. Tomēr, pēc viņas aplēses liecina, ka «Igaunijā un Lietuvā ir izdevīgāk algot darbiniekus ar relatīvi lielākām algām, bet Latvijā - ar relatīvi mazākām. Ņemot vērā tuvo ģeogrāfisko izvietojumu, manuprāt, tas var radīt risku, ka globālās korporācijas izvēlēsies birojus atvērt kaimiņvalstīs, pie mums koncentrējot lēto klerku un «melnā darba» veicējus».

Vērtējot darbaspēku nodokļu slogu pārnešanu uz citiem nodokļiem, M. Jurušs norāda uz SESMI studentes Ilzes Domes pētījumu, kurā secināts, ka nodokļu sloga novirzīšana no darbaspēka ienākumiem uz patēriņu budžetam neitrālā veidā padara pievilcīgāku ienākumu no darba attiecībām, tādējādi palielinot nodarbinātību, jo darbaspēka piedāvājums ir atkarīgs no kopējā nodokļu sloga. Līdz ar to šīm izmaiņām arī ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP). Vienlaikus viņš atzīst, ka «mehāniska likmju palielināšana/samazināšana var novest pie laba rezultāta. Eiropas Komisija, piemēram, uzskata, ka PVN ieņēmumu pieaugums jāsasniedz, paplašinot tā bāzi, nevis palielinot standarta likmi.»

SESMI mācībspēki vērtē arī ieguvumus un riskus, ieviešot digitālo pakalpojumu nodokli (DPN), kas paredz papildu nodokli tādām lielām interneta korporācijām kā «Facebook», «Google» u. c. Tā ieviešanu attaisno tas, ka lielāko daļu šo uzņēmumu ienākumu rada lietotāji, kas atrodas ārpus norādīto korporāciju jurisdikcijas. Līdz ar to ik gadu no valsts tiek izpumpēti līdzekļi, kas mērāmi 2-3% no citu valstu IKP, tāpēc peļņa no šīs vērtības būtu jāapliek ar nodokli tajās valstīs, kurās lietotāji uzturas. Ieviešot DPN 3% apmērā, Latvija varētu iegūt 17 – 30 milj. eiro gadā, taču, kā domā J. Hudenko, globālām problēmām jārada globāli risinājumi, pretējā gadījumā tiks izjaukta šī brīža izpratne par konkurenci.

M. Jurušs un J. Hudenko ir vienisprātis, ka izdevīgākais risinājums, kā panākt budžeta piepildīšanos, vienlaikus veicinot ārvalstu investīciju ienākšanu, ir ēnu ekonomikas mazināšana. «Ņemot vērā, ka kopbudžetā nodokļu ieņēmumu īpatsvars no IKP 2018. gadā ir aptuveni 30% (29,3%) un IKP 2020. gada ir sagaidāms aptuveni 27 mljrd. eiro apmērā, tad, izvedot 5% no ēnu ekonomikas zonas un apliekot tos ar standarta nodokļu slogu, iegūstam aptuveni 396 milj. eiro. Ir par ko pacīnīties...,» saka J. Hudenko.

Ar žurnāla «iFinanses» publikāciju var iepazīties šeit.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

28. aprīlis plkst. 18:05

Līdzīgi raksti

Ziņas

_